PVD redzeslokā kopš 2020.gada
"Lieldeviņzare" Bauskas novadā ir tā pati suņu audzētava, par kuru Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums "4.studija" saņēma sūdzību 2022.gada septembrī. Toreiz Austrālijas ganu suņu īpašniece sludinājumu portālā atpazina savu mīluļu fotogrāfijas, kuras "Lieldeviņzares" saimniece bija "aizņēmusies", lai piesaistītu klientus savam biznesam. Skatītāja toreiz uztraucās – ja kundze savā kucēnu pārdošanas sludinājumā norādījusi viņas suņu foto, vai ar Austrālijas ganu suņiem audzētavā viss ir kārtībā. Par savām bažām informēja Pārtikas un veterināro dienestu (PVD), kā arī par autortiesību pārkāpumu vērsās Valsts policijā (VP), kas uzsāka administratīvā pārkāpuma procesu.
PVD pirms diviem gadiem audzētavā saskaita 36 suņus. Pēc gada Lauksaimniecības datu centrā šī audzētava bija reģistrējusi jau 120 dzīvnieku.
Dzīvnieku aizstāvji, negaidot ierēdņu reakciju, nolēma uzkrāt pierādījumus, lai suņu nekontrolēta vairošanās šajā audzētavā tiktu apturēta.
"Es vienkārši nesaprotu tādu apjomu, man ar pieciem suņiem ir šausmīgi grūti. Kā var būt 120 suņi vienam cilvēkam?" pauda dzīvnieku aizstāve Karīna Vilsone.
Karīna, apbruņojusies ar slēpto kameru, devās uz "Lieldeviņzari", lai iegādātos suni. Budžets pirkumam – 100 eiro. Rezultātā viņa iegādājusies Velsas korgiju – kardiganu. To apliecina audzētavas izsniegts sertifikāts.
Pēc tam Latvijas Kinoloģiskā federācija (LKF) pēc dzīvnieku aizstāvju lūguma noteica suņa atbilstību šķirnei. "Diemžēl LKF viņu atzina kā korgija metiss, kas ir korgija jauktenis, jo viņam daudz kas neatbilst tā, kā šķirnei būtu jābūt," stāstīja Vilsone.
Pārtikas un veterinārajā dienestā inspektoru redzeslokā šī audzētava ir kopš 2020.gada. PVD atzina, ka turēšanas apstākļi bijuši suņiem nepiemēroti, voljēri dubļaini. Kā arī notikusi nekontrolēta dzīvnieku vairošanās; līdz ar to arī suņu ciltsrakstu izdošanas tiesiskums ir apšaubāms.
"Netiek nodrošināta barība, netiek nodrošināts dzeramais ūdens brīvi pieejams, un norādām uz šīm neatbilstībām un liekam novērst. Bet, ja ilgākā laika periodā šie uzlabojumi netiek novēroti, tad mēs pieņēmām lēmumu, ka šie dzīvnieki ir jāizņem," norādīja PVD Veterināro objektu uzraudzības daļas vadītāja Mairita Riekstiņa.
Suņi tagad vairākās patversmēs
Bija nepieciešamas teju divas nedēļas, lai tik daudz suņiem atrastu pagaidu mājas, jo izrādījās, ka šo dzīvnieku uzturēšanai patversmēs valstij naudas nav.
"Normālās situācijās mēs nododam dzīvniekus glabāšanā Nodrošinājuma valsts aģentūrā, kura arī maksā kādam par šo dzīvnieku glabāšanu. Šajā gadījumā, tā kā bija liels dzīvnieku skaits, diemžēl arī Nodrošinājuma valsts aģentūrai tādas naudas nav, par ko varētu samaksāt. Līdz ar to mēs vērsāmies pie patversmēm, kuras būtu ar mieru šos dzīvniekus glabāt līdz realizācijai bez maksas," skaidroja Riekstiņa.
Patversmes, lai arī pārpilnas ar cilvēku pamestiem dzīvniekiem, piekrita par šīs audzētavas suņiem parūpēties bez maksas. Kopumā 105 suņi tika aizvesti uz patversmi Slokā, "Labajām mājām" un "Mežavairogiem". Patversme "Ķepu Ķepā" uzņēma 48 suņus.
Dzīvnieku aizsardzības biedrības un patversmes "Ķepu ķepā" vadītāja Gundega Bidere norādīja – kamēr kucēni vēl aug, tikmēr šī "suņu bariņa" uzturēšana dienā izmaksā 220 eiro.
"Kad viņi paaugsies, viņi jau būs jāvakcinē, jāattārpo. Tad jau tā summa vēl par 20 eiro ar katru dienu augs klāt. Tas ir tas, kas ir sāpīgais arī mums pašiem, jo mēs saprotam, ka mums ir jāpievelk jostas, lai to spētu visu uzturēt," atzina Bidere.
Savukārt dzīvnieku patversmes "Mežavairogi" vadītāja Danuta Priede uzskata, ka PVD ar lēmumu izņemt suņus ir pārsteidzies un dienestam tagad stāv priekšā grūts uzdevums, izvērtējot visus labturības un juridiskos pārkāpumus. "Latvijā patlaban likumdošana nenosaka, cik suņu drīkst dzīvot pie privātpersonas," viņa piebilda.
"Ķepu ķepā" vadītāja aicina talkā brīvprātīgos, lai viņas aprūpē nonākušie "Lieldeviņzares" suņi vispār uzzinātu un saprastu, ko nozīmē komunikācija ar cilvēku. Tāpat daļa "Ķepu ķepā" nonākušo suņu ir fiziski cietuši, kuces – grūsnas.
"Traumas ir dažādas. Ir daži suņi, kuriem ir apgrauztas ausis, ir suņi, kuri savstarpēji, var redzēt, ka viņi ir kodušies. Vienam suņu puikam ir nokosta daļa mēles. Tas nav normāli," pauda Bidere.
Daļa no "Lieldeviņzares" audzētavas izņemtajiem suņiem, īpaši daudz kucēnu, nonākuši arī patversmē "Labās mājas" Rīgā. Iestādes vadītāja Astrīda Kalniņa uzsvēra, ka lēmums – suņi bija vai nebija jāizņem – ir pilnīga PVD kompetence, tādēļ viņa par to nevar spriest. Viņas patversmē nonākušie dzīvnieki ir salīdzinoši sociāli. Taču nevar noliegt, ka ir problēmas. Piemēram, audzētavā nav bijis iespējams noteikt, cik barības kurš suns apēd, daļa kucīšu varētu būt grūsnas. Tāpat suņiem novērotas veselības problēmas.
"Pirmais iespaids bija – kādi viņi labi, apaļiem vēderiem, tādi smuki, pufīgi. Bet nu viņi bija pilni ar cērmēm. Tikko sāka dot attārpošanas zāles, tad gāzās aumaļām," pastāstīja Kalniņa.
Tā gan ir novēršama problēma, taču tas prasīs laiku. Patversmes vadītāja arī atzīmēja – lai kopumā Latvijā izskaustu suņu audzētavas, kur ne viss norit pēc labākajiem standartiem, sava loma ir arī suņu pircējiem.
"Cilvēki, vienkārši taupot līdzekļus, paņem dzīvnieku, neredzot apstākļus, kādos dzīvnieks dzīvo, neredzot mamma kādos apstākļos dzīvo. Neaprunājoties daudz ar saimnieku. Ja viņi paņem "kaķi maisā", tad vēl desmitkārtīgi vairāk viņiem būs jāiegulda sava enerģija, naudiņa. Un tās ir mokas gan dzīvniekam, gan saimniekam," norādīja Kalniņa.
ES būs stingrākas dzīvnieku turēšanas prasības
Tas, ka par kopskaitā 105 suņiem rūpējusies vienīgi audzētavas saimniece, nav pareizi – ne patversmju, ne PVD ieskatā. Tomēr kā norādīja patversmēs, "Lieldeviņzares" nebūt nav vienīgā vieta Latvijā, kur par daudziem suņiem rūpējas neadekvāti mazs cilvēku skaits.
"Patversmēm likumdošanā ir noteikti kvadrātmetri un cilvēku skaits. Bet citiem nē, ko diezgan bezkaunīgi izmanto gan audzētāji, gan glābēju biedrības. Zinu privātpersonas, kas glābj suņus un kuriem arī ir sareģistrēti 120-130 suņi," pastāstīja Priede.
Drīz prasības varētu būt stingrākas, jo attiecīgs dokuments top Eiropas Savienībā. Tas attieksies arī uz Latviju.
Pārdos suņus
Nodrošinājuma Valsts aģentūrā uzsvēra, ka jau pēc pāris nedēļām patversmēm, kuras uzņēmās rūpes par suņiem, tiks piedāvāts tos iegādāties par aģentūras novērtēšanas komisijas noteiktu cenu.
"Ir jāsaprot, ka katra suņa glabāšana, tie ir izdevumi. Atbilstoši mūsu noslēgtajiem līgumiem tie ir, sākot ar trīs eiro par diennakti. Sanāk, ka mēnesī tie jau varētu būt 10 tūkstoši eiro. Mēs informējām PVD par šīm izmaksām. Normatīvais regulējums paredz, ka, ja mantas ilgstoša glabāšana rada zaudējumus, tad amatpersona nolemj par tās nodošanu realizācijā vai iznīcināšanai.
Šajā gadījumā PVD ir nolēmis par šo suņu realizāciju,"
skaidroja Nodrošinājuma Valsts aģentūras Izņemto lietu pārvaldes vadītājs Raivis Mālijs
Dzīvnieku aizsardzības biedrībās norādīja, ka tādu problēmu ar izņemtajiem suņiem nemaz nebūtu, ja gan patversmēm, gan dzīvnieku pavairotājiem no valsts puses būtu vienādas prasības. Patlaban tiek stingri kontrolēti tikai tie, kuri cīnās ar dzīvnieku pārprodukcijas sekām. Piemēram, ja patversmē uz 20 dzīvniekiem jābūt vienam kopējam, tad audzētavās viens cilvēks drīkst aprūpēt kaut vai simts suņu.
