Igauņu laikraksts "Postimees" aizvadītās nedēļas izskaņā vēstīja, ka mangāna rūdas saņemšanā Krievija gandrīz pilnībā paļaujas uz importu, jo metāla ieguve valstī nav attīstīta industriālā līmenī.
Mangāna rūda tiek izmantota augstas kvalitātes tērauda ražošanā, kas savukārt nepieciešams ieroču stobriem, bruņumašīnām un kāpurķēdēm.
Lai šo materiālu Krievijā nogādātu, piedalās arī mūsu valsts, tai skaitā "Latvijas dzelzceļa" (LDz) koncerns. Tā vadītājs nenoliedza, ka Krievijai piegādāt ieroču izejmateriālus "ir slikti", taču LDz kā jebkurai valsts kapitālsabiedrībai atbilstoši likumiem, pirmkārt, jādarbojas kā krietniem un gādīgiem saimniekiem.
"Primāri tie ir ilgtermiņa finansiālā izdevīguma principi. Un atbilstoši, ja nav pamatotu juridisku ierobežojumu, tad arī attiecīgi šī sadarbība tiek īstenota," sacīja LDz valdes priekšsēdētājs Rinalds Pļavnieks.
Tas nozīmē – kompānijas galvenais uzdevums ir nopelnīt. Savukārt domāt par pārvadāto kravu ētiskumu ir valdības darbs. LDz būtu gatavs pildīt jebkuru lēmumu "no augšas", taču kā pirmie, apturot kravu pārvadāšanu, nerīkosies. Turklāt bez likumā ierakstīta lieguma nevar to ļaut darīt arī citiem komersantiem, izmantojot LDz sliedes.
Valstiskā līmenī aizlieguma noteikšana un izpilde būtu divu ministriju paspārnē, kuru politiskie vadītāji atbildību par to, ka pašlaik aizlieguma mangāna rūdai nav, faktiski liek viens uz otra pleciem.
Ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") norādīja, ka Ārlietu ministrija jau pagājušā mēneša sākuma esot vaicājusi pārējām ministrijām ieteikumus, kas būtu iekļaujams nākamajā ES sankciju kārtā: "Nāca atbildes, mangāna rūdas tur nebija. Tagad Satiksmes ministrija iesaka šo."
Tikmēr satiksmes ministrs Kaspars Briškens ("Progresīvie") pauda, ka par stratēģisko preču apriti atbildīgā institūcija ir Ārlietu ministrija, kurai ir speciāla stratēģisko preču aprites kontroles nodaļa: "Satiksmes ministrijai šādu instrumentu nav. Bet no savas puses mēs esam nekavējoties gatavi šāda veida lēmumus nozarē ieviest. Attiecīgi pārtraukt jebkāda veida pārvadājumus, līdz ko ir vai nu nacionāla, vai nu Eiropas līmeņa lēmumi."
Abi ministri neizslēdza iespēju, ka garām ES sankcijām varētu būt "paslīdējis" vēl kāds izņēmums ar materiāliem, ko Krievija importē caur Eiropu un izmanto savā militārajā industrijā.
Tas tiks izvērtēts.
Saistībā ar mangāna rūdas tranzītu organizācijas "Uzņēmēji mieram" pārstāvis Jānis Taukačs atzīmēja, ka šāda situācija dara kaunu visai valstij: "Tādas situācijas nevar būt. Es nesaprotu vispār, kā valsts uzņēmums, valsts kapitālsabiedrība var turpināt jebkāda veida darbību ar Krieviju. Šobrīd mēs runājam par privātā kapitāla uzņēmumiem, ka mēs vēl joprojām redzam negatīvas tendences. Tikko bija kārtējais ziņojums, ka eksporta apjomi uz Krieviju ir atkal pieauguši. Ja valsts sektors tā turpina uzvesties, tad ko mēs varam no privātajiem prasīt?"
Taukača ieskatā, tirdzniecība ar Krieviju šobrīd būtu jāpārtrauc vispār, juristam paskaidrojot, ka šāds solis neatstātu milzīgu ietekmi uz Latvijas ekonomiku.
