Situācija Latvijas ekonomikā patlaban nebūt nav spīdoša, un mēs ne tikai strauji nevirzāmies uz Eiropas Savienības vidējo turības līmeni, bet arvien vairāk atpaliekam pat no kaimiņiem – Lietuvas un Igaunijas, norādīja Latvijas Bankā. Neveicot reformas, valsts ekonomika bez lieliem satricinājumiem varētu augt par apmēram 2,5% gadā. Taču ar to nav gana.
"Ja Latvija saņemas un beidzot sāk ieviest reālas reformas, par kurām, es teikšu, jau diezgan ilgi ir runāts, tad mēs pārskatāmā nākotnē – turpmākajos 10 gados – varam dubultot potenciālo izaugsmi," uzskata Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.
Latvijas Banka straujākas izaugsmes pamatā noteikusi trīs faktoru – darbaspēka, investīciju un zināšanu – mijiedarbību.
Lai gan Latvijā pašlaik nodarbinātības līmenis ir tuvu vēsturiski augstākajam, tas joprojām uz Eiropas fona ir tikai viduvējs rādītājs. Papildus tam trūkst arī efektivitātes. Piemēram, valsts pārvaldes sektors ir krietni lielāks nekā citviet efektivitātes ziņā samērā neliels.
Vēl viens svarīgs aspekts ir veselība. "Arī hroniskās slimības, kas varbūt atsevišķos gadījumos arī liedz pilnvērtīgi iesaistīties darba tirgū. To arī mēs redzam kā būtisku izaicinājumu," sacīja Labklājības ministrijas Darba tirgus politikas departamenta direktora vietniece Ilze Zvīdriņa.
Nereti darbinieku efektivitāti nosaka arī viņu prasmes un zināšanas, īpaši tehniski sarežģītās ražošanas nozarēs.
"Mums ir jāiegulda izglītības sistēmā. Pētniecības attīstībā un izglītības sistēmā. Izglītības sistēma jau nevar būt atrauta, piemēram, pamatizglītība no augstākās izglītības. Lai mums būtu daudz talantīgu studentu, mums ir jābūt talantīgiem skolēniem, kas tālāk iet, studē augstskolās. Tā ka ieguldījums izglītībā un zinātnē, man liekas, ir viens no priekšnosacījumiem, lai mēs arī turpmākos 10, 20 gadus varam uzrādīt pietiekami strauju izaugsmi," sacīja Rutkaste.
Arī investīciju ziņā diemžēl atpaliekam no pārējām Baltijas valstīm. "Mums jābūt daudz drosmīgākiem. Finansējumam jābūt daudz mērķtiecīgākam. Latvija ir ļoti mazs tirgus, mums attiecībā uz vērtību ķēdi jābūt diezgan provokatīviem. Ļoti mērķētiem. Mēs nevaram atļauties izšķērdēt savus resursus visos iespējamajos virzienos," sacīja Rīgas Tehniskās universitātes inovāciju prorektore Liene Briede.
Latvijas Banka kā īpašu problēmu izcēlusi privātās investīcijas, īpaši mājsaimniecību sektorā.
