Pilsoņu iniciatīvu "Par mangāna rūdas kā izejvielas iekļaušanu sankciju sarakstā" pāris dienu laikā parakstījuši vairāk nekā 3350 cilvēku. Tai paredzami nonākot Saeimā pēc likumā noteiktā 10 000 parakstu sliekšņa sasniegšanas, gaidāmas plašākas diskusijas par sankcijām pakļautās tirdzniecības klāstu uz Krieviju.
Iniciatīvas iesniedzēji ir Rīgas domes frakcijas "Kods Rīgai" deputāti. Viņu pārstāve, Rīgas vicemēre Linda Ozola sacīja, ka šajā tematā būtiski ir divi aspekti: iespējami ierobežot izejvielu piegādes agresorvalsts militārajai industrijai un morāli ētiskais aspekts un pazemojums, ka Latvijas infrastruktūru izmanto šīm piegādēm. Iniciatīvas nolūks – negaidot kopīgus Eiropas Savienības (ES) valstu lēmumus, Latvijai individuāli sankcionēt Krievijas militārajā jomā izmantojamu izejvielu transportēšanu caur Latviju.
"Es viennozīmīgi uzskatu, ka mums kā valstij ir jāsāk pašiem ar sevi un jārāda piemērs, pirms aicinām šādi rīkoties arī kolēģus Eiropas Savienībā. Protams, es priecājos redzēt, ka mainās arī valdības amatpersonu naratīvs, bet no iedzīvotāju skatupunkta "ManaBalss.lv" iniciatīvas ir viena no retajām iespējām plašākam iedzīvotāju lokam paust savu nostāju. Tāpēc tā noteikti ir pievienotā vērtība arī valdības pusē, lai saprastu iedzīvotāju noskaņojumu," sacīja Ozola.
Iniciatīva ir reakcija uz medijos lasāmo, ka no dažādām valstīm caur Ventspils un Rīgas ostām, kā arī Sillamē ostu Igaunijā ved mangāna rūdu. Ventspils ostā kopš 2022. gada mangāna rūda pārkrauta 35 reizes, kopējais apjoms ir 1,7 miljoni tonnu, bet šogad pārkrauti 62 tūkstoši tonnu. Tālāk mangāna rūdu pa sliežu ceļiem ved uz Krieviju.
Ar Latvijas noteiktām sankcijām vien šīs piegādes nesarautu – tās, visticamāk, pārņemtu ostas Lietuvā, Igaunijā vai Somijā. Risinājums – Krievijas militārajā rūpniecībā lietojamas izejvielas iekļaut visu ES valstu sankcijās, norāda premjeres parlamentārais sekretārs, Saeimas Tautsaimniecības komisijas deputāts Jānis Patmalnieks no "Jaunās Vienotības".
"Pamatojums ir, ka vēlamies ierobežot Krieviju, nevis pārtraukt Latvijas tranzītu. Tas neizslēdz viens otru. Eiropas Savienības kopējās sankcijās iekļaut mangāna rūdu nozīmētu šo darbību pārtraukšanu arī Latvijā un arī citās valstīs. Tas palīdzēs apturēt attiecīgos tranzīta ceļus uz Krieviju.
Ja to sankcijās iekļaus tikai Latvija, varam prognozēt, ka citas ostas mūsu reģionā pārņems šo biznesu un tāpat šī rūda plūdīs uz Krieviju.
Tāpēc te ir runa par to, kā labāk rīkoties. Tas, ko valdība mēģina izdarīt – ierobežot šīs preces plūsmu uz Krieviju," sacīja Patmalnieks.
Pašlaik vēl nav skaidrs, kurai no Saeimas komisijām uzticēs lēmumus saistībā ar iniciatīvu par mangāna rūdas tranzīta caur Latviju pārtraukšanu. Saeimas Tautsaimniecības komisijas vadītāja Skaidrīte Ābrama no "Progresīvajiem" norādīja, ka šajā tematā dots mandāts valdības pārstāvjiem primāri raudzīt iespējas panākt Eiropas Savienības valstu kopējas sankcijas vai vismaz kopējas ar citām reģiona valstīm – Lietuvu, Igauniju, Somiju un Poliju. Tam neizdodoties, tikai tad būtu vērtējama iespēja par nacionālām sankcijām.
Citās domās par iespēju reaģēt Latvijai individuāli ir Saeimas Tautsaimniecības komisijas deputāts, opozīcijas pārstāvis Andris Kulbergs no "Apvienotā saraksta". Turklāt jau kādu laiku vēstīts, ka dažādu nesankcionētu preču tranzīts caur Latviju uz Krieviju tik un tā visai drīz aprausies, jo agresorvalsts attīsta savas ostas.
"Latvijai noteikti ir jābūt ar savu skaidru pozīciju, un esmu par to, ka Latvijai jāizbeidz apgādāt Krievijas militāro industriju. Sabiedriskā doma ir ļoti spēcīga, arī uzņēmēji pat no loģistikas un pārkraušanas jomas. Mēs labi saprotam, ka dzelzs priekškars ir kritis, un šis pat nav šodienas jautājums. Tas viss jau bija zināms gan [Krievijas] iebrukuma [Ukrainā] dienā, gan 2014. gadā. Situācija ģeopolitikā stipri mainās, un nevaram būt atkarīgi no šī tranzīta," sacīja Kulbergs.
Saistībā ar tranzītkravu jautājumu premjere Evika Siliņa no "Jaunās Vienotības" jaunnedēļ sasaukusi Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomes sēdi par nozares nepieciešamību pārorientēties uz jauniem tirgiem.
KONTEKSTS:
Pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā sākuma krasi palielinājās ieroču rūpniecībā nepieciešamās mangāna rūdas piegādes Krievijai. Kā vēstīja laikraksts "Postimees", kopš pagājušā gada daļa piegāžu veiktas caur Sillamē ostu, kuras operatorkompānijā puse pieder bijušajam Igaunijas premjerministram Tītam Vehi, kā arī caur Latviju.
Provizoriskie dati liecina, ka 2023. gadā Krievija importēja divus miljonus tonnu mangāna rūdas, kas ir rekordliels apjoms. Mangāna rūda tiek izmantota augstas kvalitātes tērauda ražošanā, kas nepieciešams ieroču stobriem, bruņumašīnām un šādu transportlīdzekļu kāpurķēdēm.
Kā liecina "Postimees" rīcībā esošā informācija, no diviem miljoniem mangāna rūdas, kas pērn tika eksportēta uz Krieviju, gandrīz 90% tika pārkrauta Igaunijā un Latvijā. Visvairāk tādu kravu pārkrauts Rīgas un Ventspils ostās, bet kopš pagājušā gada arī Sillamē ostā tiek izkrauta un uzglabāta mangāna rūda, pirms vilcieni ar to dodas uz Krieviju.
Latvijas valsts dzelzceļa kompānija "LDz Loģistika" ir viena no vairākām Latvijas kompānijām, kas piedalījušās mangāna rūdas pārvadājumos uz Krieviju.
Starptautiskās sankcijas neaizliedz mangāna rūdas pārvadājumus uz Krieviju.
