Zemūdens kabeļu tehnoloģija nav jauna. Pirmo šāda veida kabeli, cauri Atlantijas okeānam savienojot ASV un Apvienoto Karalisti, telegrāfa vajadzībām izveidoja pirms vairāk nekā 150 gadiem. Vienas zīmes nosūtīšana tolaik prasīja 2 minūtes, kas bija milzu sasniegums, salīdzinot ar iepriekš izmantotajām saziņas metodēm. Mūsdienās tehnoloģijas, protams, ir pilnīgi citas, un caur zemūdens vadiem plūst informācija ar vairāku terabitu jaudu vienā sekundē.
Pasaulē šobrīd ir vairāk nekā 500 dažādu zemūdens interneta kabeļu, to kopējam garumam pārsniedzot 1,4 miljonus kilometru. Visus savienojot vienā, šādu kabeli ap Zemeslodi varētu apjozt 35 reizes vai novilkt no Zemes līdz Mēnesim trīs ar pusi reizes.
Lieli incidenti sākušies pirms dažiem gadiem
Bojājumi šādos un cita veida kabeļos nav nekas neparasts. Sauszemes kabeļi, tai skaitā Latvijā, tiek bojāti ļoti bieži, piemēram, nepareizi veiktu būvniecības darbu dēļ. Arī zem jūrām un okeāniem esošie vadi tiek bojāti visbiežāk dabas parādību vai kuģu nepareizi noliktu enkuru dēļ, citkārt pie vainas arī zvejnieki.
Taču ir situācijas, kad šie kabeļi tiek bojāti arī apzināti. Tā pirms pāris nedēļām zem Sarkanās jūras, kas šogad hutiešu nemiernieku uzbrukumu dēļ kļuvusi par sarežģītu maršrutu tirdzniecības kuģiem, tika sabojāti trīs zemūdens interneta kabeļi. Tādējādi telekomunikāciju kompānijas bija spiestas pa citiem ceļiem novirzīt apmēram ceturto daļu no datu plūsmas starp Āziju, Eiropu un Tuvajiem Austrumiem.
Lai gan nekas oficiāli pagaidām pierādīts nav, izskanējušās versijas, ka pie vainas, iespējams, varētu būt tieši hutieši.
Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) vadītājs Ģirts Ozols LTV raidījumam "Pasaules Panorāma" norādīja, ka pēdējo gadu laikā ļaunprātīgu mēģinājumu skaits bojāt šos vadus ir pieaudzis.
"Lieli drošības incidenti jūras kabeļiem ir sākušies apmēram pirms trijiem, četriem gadiem.
Līdz tam tie bija tādas ekonomiskas darbības incidenti. (..) Tas, kas ir sācies pēdējos trijos, četros gados, tas, protams, ir saistīts ar globāliem procesiem. Gan starp reģioniem, gan arī starp lielajiem militārajiem un politiskajiem spēkiem. Un šo incidentu skaits ir būtiski pieaudzis. Pamatā pirms hutiešu gadījuma nesen, kas ir Sarkanajā jūrā, tādi incidenti bijuši saistīti vai nu ar Vidusjūru vai arī ar reģionu, kas ir Islande, kur Eiropas kontinenta lielie kabeļi pāri Atlantijas okeānam iet uz Ziemeļameriku," pastāstīja Ozols.
Atsevišķi bojājumi būtiskus draudus nerada
Lai gan zemūdens kabeļi veido teju visu starpkontinentālo datu plūsmu, atsevišķu bojājumu gadījumā to lielais skaits un garums draudus kopējai interneta piegādei nerada, norādīja eksperti. Proti, interneta pieslēgums strādā pēc fizikas likumiem – ja tas uz savu galamērķi netiek pa vienu ceļu, momentā tiek meklēta alternatīva.
"Operatoriem ir daudz izvēles iespēju. Un šādi kabeļi ir diezgan labi savstarpēji aizvietojami. Tā kā tur, protams, ir nepieciešams mazliet padarboties, lai atrastu labākas alternatīvas. Bet tādu īstu kaitējumu nodarīt, pārgriežot vienu vai divus kabeļus, ir ļoti grūti," sacīja "Tet" komercdirektors Edgars Grandāns.
Lai gan teorētiski šie kabeļi varētu tikt uzskatīti par kritisko infrastruktūru, interesanti, ka to atrašanās vieta nav nekāds noslēpums. Taču, lai ļaundari šiem savienojumiem nodarītu kādu kaitējumu, dziļākās jūrās un okeānos ir jālien pat kilometriem tālu. Gadījumā ja nu kas tiek bojāts, tas pats attiecas uz labošanas darbiem.
"Viens izaicinājums ir sauszemē optiskā kabeļa pārrāvums. Kā es minēju Latvijas gadījumā, atkarībā no attālumiem, bet līdz astoņām stundām viss tiek novērsts. Pavisam cits jautājums, ja jums kabeļi atrodas Sarkanajā jūrā. Tad ir skaidrs, ka visdrīzāk tās nebūs stundas, lai novērstu," sacīja Ozols.
Lielākie riski – hibrīduzbrukumi
"Tet" komercdirektora ieskatā interneta drošības jomā turpmākajos gados lielāki riski gan nebūs saistīti ar fizisko infrastruktūru, tai skaitā zemūdens kabeļiem. Lielāku apdraudējumu rada citi hibrīduzbrukumi.
"Riski, protams, pastāv. Bet jāsaprot, ka dažādu konfliktu pretējās puses meklē arvien izsmalcinātākus paņēmienus, kā ietekmēt viena otru. Mēs redzam, ka tās ir psiholoģiskās ietekmes operācijas, kas šobrīd notiek plašsaziņas medijos un sociālajos medijos. Tās ir spiegošanas operācijas, pikšķerēšana, kur puses mēģina iegūt datus un ar tiem datiem manipulēt. Un, protams, tie ir kiberdrošības izaicinājumi," norādīja Grandāns.
Pašlaik absolūti lielākā daļa zemūdens kabeļu pieder privātiem uzņēmumiem. Un īpaši liela daļa arī pašiem lielākajiem nozares milžiem – "Google", "Meta" un "Amazon". Un, globāli palielinoties pieprasījumam pēc interneta, jau tagad zināms, ka pieaugs arī zemūdens kabeļu skaits. Jo it kā tam esošā alternatīva – satelīti – vienkārši nespēj nodrošināt šā brīža vajadzībām nepieciešamās jaudas.
