Medicīnas izdevumi
Iesniedzot čekus par medicīnas izdevumiem, līdz šim bija šāda kārtība – ja izdevumus pilnīgi vai daļēji sedza apdrošinātājs, varēja pieteikt tikai to summu, kuru nesedza apdrošinātājs. Šogad ir cita kārtība – ja pie čeka atzīmē, ka daļu sedza apdrošinātājs, vajag norādīt apdrošinātāja kompānijas nosaukumu un polises darbības termiņu.
"Šeit var būt situācija, ka mums ir tiesības apdrošinātājiem paprasīt precizējošu informāciju, – vai tiešām ir segti izdevumi vai nav segti izdevumi.
Tas mums dod informāciju, pie kuras apdrošināšanas kompānijas mums vērsties," skaidroja VID Nodokļu pārvaldes Fizisko personu deklarāciju uzskaites daļas vadītāja Dace Ķirse-Ķirša.
Tāpat VID informāciju par to, kādu summu samaksājis pats pacients, saņem no ārstniecības iestādēm ar e-kvītīm, tomēr ir bijuši gadījumi, kad medicīnas iestādei kvīts nosūtīšanai VID vajadzīga parakstīta piekrišana no pacienta, kurš saņēmis pakalpojumu.
"Sanāk tā, – cilvēks domā, ka e-kvīts ir iesniegta, bet tā kā viņš nav parakstījis piekrišanu, medicīnas iestāde nesniedz tos čekus mums. Arī tādas situācijas pastāv. Tāpēc atgādinām cilvēkiem, – lūdzu, sekojiet līdzi saviem izdevumiem," mudināja VID Nodokļu pārvaldes Klientu apkalpošanas daļas Rīgas 4. nodaļas vadītāja vietniece Natālija Konopecka.
Ja pelni ārzemēs, bet izīrē dzīvokli Latvijā
Kopš pērnā gada saistībā ar tām personām, kam obligāti jāiesniedz deklarācija, īpašu izmaiņu nav. Vienīgi obligāti vairs nav jāiesniedz ienākumu deklarācija tiem Latvijas rezidentiem, kas guvuši algotus ienākumus kādā citā Eiropas Savienības valstī, tur maksājot nodokļus.
"Bet te ir jāatceras viena lieta, – ja viņi gribēs citu iemeslu dēļ iesniegt deklarāciju, piemēram, čekus par attaisnotajiem izdevumiem, vai viņi izīrē dzīvokli vēl, tad viņiem vajadzēs norādīt pilnīgi visus ienākumus. Arī tos, ko viņi guvuši kā algotus ienākumus citās Eiropas Savienības valstīs," skaidroja Konopecka.
Ķirse-Ķirša piebilda, – piemēram, ja cilvēks izīrē dzīvokli Latvijā, viņam ir jāiesniedz gada ienākumu deklarācija Latvijā, kā arī savas mītnes zemes, Eiropas Savienības valsts nodokļu institūcijas izziņa par ienākumiem, – kādi gūti un vai ir samaksāts nodoklis. Turklāt klāt jāpievieno arī šīs izziņas tulkojums.
"Tad, kad ir saņemta šī izziņa no tās ārvalsts administrācijas, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, ir obligāti jābūt arī tulkojumam klāt.
Tulkojumam nav jābūt notariāli apstiprinātam, to var cilvēks pats apstiprināt, bet apstiprinot ir jāuzraksta gan vārds, uzvārds, gan paraksts jāuzliek, gan datums. Līdz ar to, ja cilvēks māk iztulkot pareizi, to var izdarīt arī pats," skaidroja Ķirse-Ķirša.
Ja pelni gan ārzemēs, gan Latvijā
Cilvēkam, kurš, piemēram, darbojas informācijas tehnoloģiju sfērā un ienākumus gūst gan Latvijā, gan ārzemēs, ir jāsniedz gada ienākumu deklarācija un jādeklarē visi ienākumi, atgādināja pārstāves no VID.
"Tad rezumējošā kārtībā būs redzams, – ir jāpiemaksā [nodokļi] vai nav. Te ir ļoti svarīgi saprast vienu lietu. Kad mēs aizpildām gada ienākuma deklarāciju, ārzemēs gūtie ienākumi ietekmē gada diferencēto neapliekamo minimumu. Par to cilvēki aizmirst. Mēs visu skaitām kopā un liekam vienā kulītē, un tad skatāmies – apliekams, neapliekams, kādi atvieglojumi pienākas, un rezumējošā kārtībā tad, izejot no visiem bruto ienākumiem gadā, mēs nosakām, cik nodokļos jāpiemaksā vai otrādi, cik ir pārmaksāti," skaidroja Konopecka.
Līdz ar to ierasti tiem cilvēkiem, kuri gūst ienākumus dažādās valstīs, ieteikts VID elektroniskās deklarēšanas sistēmā izvēlēties noņemt nost neapliekamo minimumu un uzlikt lielāku gada ienākumu procentu likmi.
"Mēs saskaramies ar to, ka cilvēki ne vienmēr uzreiz deklarē ārvalstīs gūtos ienākumus.
Mums ar ārvalstīm ir informācijas apmaiņa un mēs šo informāciju tāpat saņemam, bet tā varētu nebūt brīdī, kad konkrētais cilvēks iesniedz gada ienākumu deklarāciju. Ja cilvēks pats nav deklarējis, tas nozīmē, ka tad, kad šī informācija nonāks mūsu rīcībā, būs jāveic pārrēķins, un tas jau varētu būt ne visai patīkams moments," atgādināja Ķirse-Ķirša.
"Tāpēc šeit es varētu ieteikt tomēr, – ja jūs esat strādājuši ārvalstīs, deklarējiet ienākumus, lai nebūtu pārpratumu un lai nodokļu pārmaksu vai piemaksu mēs varētu izrēķināt pareizi," viņa aicināja.
Loteriju laimesti
"Ir noteikti laimesti, kas neapliekas ar nodokli, piemēram, ir Latvijas simtgades loterija. Runājot par laimestiem, azartspēlēm utml, – vajag atcerēties, ka neapliekas summa trīs tūkstošu eiro apmērā. Viss, kas pārsniedz trīs tūkstošus, ir apliekams," atgādināja Konopecka.
Viņa uzsvēra, ka ir gadījumi, kad cilvēks gūst laimestus vairākkārt un pie dažādiem pakalpojumu sniedzējiem. Tad jālūko, vai visu laimestu kopējā summa gadā nepārsniedz trīs tūkstošus.
"Tad varētu veidoties tādā situācija, ka nevienā vietā viņam neieturēja iedzīvotāju ienākumu nodokli tāpēc, ka laimests nav sasniedzis trīs tūkstošus. Bet, kad visa šī informācija saskrien deklarācijā, tad parādās, ka kopumā pa gadu pie dažādiem pakalpojumu sniedzējiem cilvēks guvis, piemēram, piecus tūkstošus.
Tad viņam tie trīs tūkstoši ir neapliekami, bet viss, kas ir virs – apliekams," skaidroja Konopecka.
Savukārt, ja laimests virs trīs tūkstošiem ir gūts vienā reizē, no tā automātiski tiek ieturēts iedzīvotāju ienākumu nodoklis.
Bērnu pulciņi
Pie attaisnotajiem izdevumiem pieskaitāmi ne tikai apgādībā esošo bērnu medicīnas izdevumi, bet arī dažādi pulciņi.
"Ar pulciņiem ir jāskatās, vai ir licences, vai ir pašvaldība izsniegusi licenci, tad to mēs varam ielikt šajos attaisnotajos izdevumos. Ja nav, tad diemžēl tomēr labāk tos nelikt. Ja tie būs ielikti, mēs izņemsim tos laukā. Ir jābūt izglītības iestādēm, kuras ir reģistrētas, tad var šos pulciņus likt," skaidroja Ķirse-Ķirša.
"Kļūdas, ar kurām mēs saskaramies, ir, ka liek pamatizglītību, kuru nedrīkst likt pie attaisnotajiem izdevumiem, jo pamatizglītība mums ir valsts apmaksāta.
Ja kāds savu bērnu sūta tur, kur ir jāveic maksājumi, tad šo maksājumu nevar likt pie attaisnotajiem izdevumiem. Tās ir privātskolas, privātie bērnudārzi," viņa turpināja.
Tātad, ja maksas pulciņš, kuru bērns apmeklē bērnudārzā, ir reģistrēts un tā organizatoriem ir izsniegta licence, to var likt attaisnotajos izdevumos, bet pašu bērnudārzu nedrīkst.
"Te gribas pievērst uzmanību arī tam, ka ir tāda lieta kā biedru nauda. Redziet, ir visādas sporta biedrības, un biedra nauda – tā nav maksa par pakalpojumiem, tā ir vienkārši biedra nauda par to, ka esi tajā biedrībā. Līdz ar to tā nav pulciņa samaksa," piebilda Konopecka.
"Savukārt valsts mūzikas un mākslas skolas, protams, ir attaisnoto izdevumu subjekts. Tur nav nekādu problēmu. Arī privātās mūzikas skolas, ja tām ir izsniegta licence vai nu Izglītības un zinātnes ministrijā vai pašvaldībā. Bet te klāt neiet instrumentu noma," viņa skaidroja.