Lai gan nūjot var visu gadu, aktīvākā sezona ir tieši pavasarī, kas strauji tuvojas, atgādināja Gorbatenkova. Nūjošana ir lielisks veids, kā ikdienas pastaigas padarīt efektīvākas un to laikā nodarbināt arī rokas un plecus. Vienlaikus nūjošana ir fiziski vieglāka aktivitāte par soļošanu.
"Ar nūjām ir vieglāk, jo mēs tomēr slodzi sadalām mūsu ķermenī, kad nūjojam. Vienlaikus nūjotāji iet ātrāk, nekā staigātāji. Laika ziņā precīzi nepateikšu, bet tā ir laba starpība. Ir nūjotāji, kuri iet ātrāk nekā lēni skrējēji, – tas ir fakts. Mūsu sportisti 21 kilometru var noiet. Ātrākajam laikam esot divas stundas un 36 minūtes," skaidroja Gorbatenkova.
Nūjošanai ir konkrēta tehnika, bez kuras šī nodarbe nesniedz vēlamo efektu un labus rezultātus. Lai to apgūtu, nepieciešami treniņi, kuru laikā īpaši jāpiedomā pie tehniskā izpildījuma.
"Nūjošana ir dabiska staigāšana, vienīgi pie plaukstām mēs pieliekam nūjas un sākam atgrūsties.
Kad beidzam atgrūdienu aizmugurē, tad mūs faktiski iznes uz priekšu. Tāpēc temps ir ātrāks. Negribu teikt arī, ka tāpēc jāliek ļoti plati soļi, jo tas bremzē, bet, ja pie trenera patrenējas, viss saliekas tā, kā vajadzētu," skaidroja Gorbatenkova.
"Diemžēl visi grib skriet, visi grib būt ātri, visiem vajag emocijas, un to visu mēs saprotam, bet problēma ir tāda, ka ne visi apmeklē treniņus pie kvalificētiem treneriem, bet sāk paši gatavoties, un tā ir jebkurā sporta veidā – nūjošanā, iešanā, skriešanā. It īpaši skriešanā," viņa vērtēja.
Trenere gan uzsvēra – ja nūjo nepareizi, proti, nevis ar taisnām rokām, bet ieliektām elkoņos, kaitējums nebūs tik liels, kāds var rasties, nepareizi skrienot, jo nepareiza skriešana var novest pie problēmām mugurkaulā, ceļgalos un pēdās.
"Tāpēc uz nūjošanu diemžēl nāk arvien jaunāki un jaunāki cilvēki. Nāk arī tāpēc, ka grib nūjot, bet lielākajai daļai nūjošana ir profilakse, kā atjaunoties pēc problēmām, kas iegūtas skrienot," Gorbatenkova norādīja.
Kā pareizi nūjot
Trenere skaidroja, ka nūjošanā iedarbināti 90% no muskuļiem. "It īpaši, ja ievērojam visus soļus, – satveram nūju viegli, iznesam roku viegli uz priekšu, atveram plaukstu un darbība notiek tikai uz siksniņām, un mums brīvi kustas pleci – pie atgrūdiena mēs atslābinām sprandu," viņa skaidroja.
Spēcīgā satvērienā sažmiegtas nūjas un atgrūšanās ar nūjām ar pēc iespējas lielāku spēku – izteiktākā un biežākā to iesācēju nūjotāju kļūda, kas nav lūguši padomu treneriem.
"Mēs satveram nūju viegli, iznesam, noliekam nūju viegli, un tad atkal atveram plaukstu. Tas pats notiek ar pēdu – noliekam sākumā uz papēža, tad uz visas pēdas, bet atgrūžamies jau ar pirkstgaliem," skaidroja Gorbatenkova.
"Treneri ir noteikti vajadzīgi, jo tu neredzi sevi no malas. Jā, tu vari zināt visu, bet tas nenozīmē, ka tu darīsi visu. Ir vajadzīga atgriezeniskā saite, kas tevi palabo, kad tas ir nepieciešams. Treneri dara milzīgu darbu," uzsvēra Stepāns.
Šobrīd, kad viņš ir regulārus nūjotājs aptuveni sešus, septiņus gadus, tehnika viņam ir skaidra, taču tāpat nepieciešams viedoklis no malas par to, kā to uzlabot, atzina Stepāns.
Tāpat nedrīkst aizmirst, ka nūjošanai vajadzīgi kvalitatīvi apavi.
"Vēlams, lai to zole būtu diezgan cieta, tāpēc ka mums pārveļas tā kāja no pēdas uz pirkstgaliem. Ar mīkstu zoli būs nepareizāk. Apavu papēdim nav jābūt augstākam par trīs centimetriem. Protams, ļoti liela nozīme ir purniem – tiem jābūt pietiekoši apaļiem, jo, kad atgrūžamies ar pirkstgaliem, pirksti paplašinās, tiem jābūt brīviem. Citādi ar fitnesa apaviem, ar skriešanas apaviem – pēc tam paliek zili nagi vienam otram," skaidroja Gorbatenkova.