Kā labāk dzīvot

Vīrusi spēj pamatīgi bojāt arī nervu sistēmu

Kā labāk dzīvot

Radioamatierisms - profesija vai aizraujošs tehnoloģiju hobijs?

Ceļot droši: izvairīties no krāpniekiem un zagļiem ceļojuma laikā

Kā ceļot drošāk gan individuāli, gan grupās? Tūrisma ekspertu padomi

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Drošības jēdziens tūrismā jāskata plaši, sākot ar ceļojuma plānošanu, pakalpojumu sniedzēju izvēli, uzvedību galamērķi un pat digitāliem riskiem, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" norādīja biznesa augstskolas "Turība" Starptautiskā tūrisma fakultātes dekāns un Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas (ALTA) prezidents Ēriks Lingebērziņš. Vienlaikus pasaule ir daudz drošāka, nekā šķiet, vērtēja komunikācijas speciāliste, pasaules apceļotāja Zane Eniņa.

Pat veicot visskrupulozāko izpēti par valsti vai valstīm, ko vēlamies apmeklēt kā tūristi, vienmēr būs kādas mazāk zināmas attiecīgo valstu īpatnības, kuras varētu izmantot noziedznieki, kas specializējas tūristu apzagšanā un apkrāpšanā. Vienlaikus pret pilnīgi visiem iespējamajiem riskiem neviens nespēs sagatavoties. "Attieksme bieži vien nosaka, kāds būs ceļojums. Tas, ka ceļojot būs kādā brīdī nepatikšanas, to gandrīz varu apsolīt. Tad ir svarīgi, kā mēs tiekam ar to galā un cik smagi ņemam to pie sirds. Vai pieņemam to kā mācību un ejam tālāk," vērtēja Eniņa.

Savukārt Lingebērziņš skaidroja, ka

drošības jēdziens tūrismā iet ārpus fiziskās drošības, kas skar ikdienas ceļojumos.

Viņš mudināja vērst uzmanību drošības plašākai izpratnei, sākot ar ceļojuma plānošanu, pakalpojuma sniedzēja izvēli, uzvedību ceļojuma galamērķī, digitāliem riskiem, kas saistās ar maksājumiem internetā, ceļojuma apdrošināšanu un arī citiem aspektiem.

"Drošības tēma tūrismā nepārtraukti uzņem jaunus apgriezienus, kas saistīts ar to, ka nozare mainās, pārejot no tikai organizētu grupu tūrisma uz daudz vairāk individuāliem ceļotājiem. Mums Latvijā šobrīd ir divas tēzes, par ko ir vērts padomāt. Viens ir Latvijas tūristu pārgalvība atsevišķos gadījumos, kas izpaužas ar došanos uz vietām, kas arī Ārlietu ministrijas Konsulārā departamenta sarakstā iekļautas kā valstis, uz kurām šobrīd nevajadzētu doties. Joprojām ir ziņas, ka ir Latvijas iedzīvotāji, kas ceļo uz Krieviju un Baltkrieviju, neskatoties uz to, ka tā ir mērķtiecīga risku meklēšana," norādīja Lingebērziņš. 

"Otrs virziens, kur nepieciešams meklēt risinājumu – pēc pandēmijas redzam, ka attīstās nelegāla organizētu ceļojumu organizēšana, kad ceļojumus organizē nevis licencēta tūrisma aģentūra, bet privātpersonas, neizņemot speciālo atļauju, nereģistrējoties Patērētāju tiesību aizsardzības centrā, bet izmantojot maksimāli sociālos tīklus," viņš brīdināja. 

Savukārt tūrisma aktualitāšu vietnes "BalticTravelnews.com" direktors Aivars Mackevičs pauda viedokli, ka sarežģītās un neparedzamās situācijas var nokļūt tieši individuālie ceļotāji, problēmas var rasties arī ar valstiskām struktūrām, nepārzinot katras valsts nianses.

"Jo svešāka valsts un mazāka ceļošanas pieredze, jo labāk uzticēties organizētiem ceļojumiem," vērtēja Mackevičs. 

Savukārt ceļotāja Zane Eniņa iebilda: "Pasaule ir daudz drošāka vieta, nekā šķiet. No attāluma lietas bieži izskatās briesmīgas un šausmīgas, un visbiežāk tā ir loģiska tendence, ka vairāk uzmanības pievēršam sliktām lietām, bet tad, kad aizbrauc uz kādu zemi, lielākoties viss visbiežāk ir kārtībā."

Vienlaikus arī viņa uzsvēra, ka jebkurā gadījumā – gan ceļojot individuāli, gan grupā – jābūt uzmanīgiem un piesardzīgiem.

Ļoti svarīga ir sagatavošanās vēl pirms došanās ceļā. 

"Arī manā prātā drošības tēma ir jāskata daudz plašāk. Es parasti to sadalu divās fāzēs – pirmā ir sagatavošanās fāze, kad ir jāpapēta, uz kurieni brauc un kādas ir šīs zemes tradīcijas. Tādas elementāras lietas – kāds ir valūtas kurss, kādas ir banku komisijas, kāds ir pieņemtais ģērbšanās stils. Tās ir pamata lietas, kas arī var pasargāt no nepatikšanām," pieredzē dalījās Eniņa. 

"Tad ir virkne tādu praktisku lietu, kā var sagatavoties. Mūsdienās, kad daudz dzīves pārceļas digitālajā pasaulē, arī krāpnieki tur pārceļas. Līdz ar to vajag rūpīgi pārdomāt par kredītkartēm, kuras lietojam. Piemēram, es parasti ceļoju ar divām kredītkartēm. Rezervācijām internetā un arī pirkumiem svešās valstīs izmantoju to karti, uz kuras ir neliela naudas summa. Nevajag lietot to karti, kur ir uzkrājumi, kur var sanākt nepatikšanas," viņa ieteica. 

Tāpat vērtīgi ir sagatavot dokumentu kopijas, kuras aizsūtīt kādam tuvam cilvēkam un arī sev pašam uz e-pastu. Tādā gadījumā, ja nu kāds svarīgs dokuments pazūd vai gadās kāda cita ķibele, tev vai tev uzticamam cilvēkam joprojām ir to kopijas. 

"Ir ceļotāji, kas ļoti rūpīgi sagatavojas, izlasa dažādas atsauksmes, noskatās dažādus video, bet tas prasa ļoti lielu laiku. Atnākot uz ceļojumu aģentūru, lielāko daļu visas šīs svarīgās informācijas var dabūt ātri un kvalitatīvi. Turklāt tūrisma aģentūra arī ir atbildīga par to, ko stāsta. Es rosinātu – pirms doties tādam maz pieredzējušam ceļotājam kādos ceļojumos, vispirms tam iegriezties ceļojumu aģentūrā, samaksāt tos 20 vai 50 eiro kā konsultācijas naudu," ieteica Mackevičs. 

Viņš norādīja, ka tūrisma aģentūrās vērsties var arī tie, kas ceļojumu plāno paši un neizmanto aģentūras pakalpojumus, piesakot konsultāciju. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti