"Par garšvielu kāds augs kļūst tāpēc, ka tas sakoncentrē kādu vielu tik ļoti, ka sāk smaržot vai izteikti garšot. Attiecīgi, ja kāda [veselībai labvēlīga] viela tajā ir ļoti lielā koncentrācijā, tas kļūst arī par ārstniecības augu. Tā kā garšvielas un ārstniecības augi ļoti bieži iet kopā – ja tu esi garšviela, esi arī ārstniecības augs," skaidroja Lase.
"Pilnīgi piekrītu, ka Hipokrāta novēlējums – lai tavs ēdiens ir tavas zāles –, pilnā mērā attiecas uz garšaugiem un garšvielām,"
piebilda Tereško.
Viņš ieteica, ka šobrīd mitrā un vēsā laikā jālieto sildošas garšvielas – kurkuma, kanēlis, melnie un sarkanie pipari, kardamons, ingvers un krustnagliņas.
"Šīs garšvielas, dažādi darbojoties, silda organismu, paplašina asinsvadus, veicina vielmaiņu, iekšējo sildošo enerģiju un uzlabo imūnās sistēmas aktivitāti, un tādā veidā pasargā mūs no saaukstēšanās, no mitrā aukstuma, kas iet caur kauliem," skaidroja Tereško.
Ne ar vienu garšvielu gan nevajag pārcensties, jo tās ir ļoti koncentrētas – kas par daudz, tas par skādi,
vērtēja Lase.
"Ingvera tēja jau ir slavena ar savu spēju sasildīt. Īpaši, ja to ar pienu uztaisīsiet, – tad pavisam būs sildoša, bet pietiek arī to likt vienkārši pie ēdiena, jo garšvielas lietojam mazos daudzumos. Skatieties, kas jums ir vajadzīgs, – ja ir vajadzīgs tūlītējs efekts, taisiet tēju, ja gribat vienkārši stimulēt savu imūnsistēmu, vielmaiņu, sildīties, uzturēt sevi formā drēgnajā laikā, lieciet garšvielas pie ēdiena," viņa ieteica.
Līdzīgi kā ar ārstniecības augiem, vislabāk kādu garšvielu nevis lietot lielos daudzumos vienu pašu, bet gan nelielos daudzumos kombinēt ar citām – drusciņ vienu, drusciņ otru. Melnie pipari, piemēram, pastiprina kurkumas iedarbību, palīdz tai uzsūkties.
"Ļoti bieži labās lietas notiek nevis tāpēc, ka kaut kas ir daudz, bet tāpēc, ka kaut kas ir maz, bet pareizi," atgādināja Lase.
"Vienlaikus arī jāuzmanās. Garšvielas satur daudz ēterisko eļļu, kas šķīst taukos. Jo vairāk lietojam treknus ēdienus, jo vairāk asimilējam garšvielas. Tāpat, runājot par daudzumu, ir tāda aktīvā viela – kumarīns, kas ir kanēlī, krustnagliņās, muskatriekstos, ļoti daudzās garšvielās. Kamēr tā ir mazos daudzumos, tā ir antioksidants un ļoti vērtīga, bet tad, kad tā ir toksiskā devā, tā ir kaitīga aknām," viņa skaidroja.
Piemēram, kanēlim cilvēkam kaitīgā deva ir 600 grami. Neviens, protams, neēd vienā piegājienā 600 gramus kanēļa, bet Lase atklāja, ka ir manījusi rakstus sociālajos tīklos, kas aicina trīs reizes dienā dzert kanēļa tēju, no kurām katrā ir pat vairākas tējkarotes kanēļa. Tā darīt nevajadzētu, jo kumarīns var uzkrāties un kaitēt aknu veselībai.
"Viss ir zāles, un viss ir inde – svarīgs tikai mērs," piekrita Tereško.
"Ar garšvielām, protams, ir jāievēro mērenība, jo dažas garšvielas var kaitēt. Arī sāls lielos daudzumos var pacelt asinsspiedienu un bojāt asinsvadus. Arī anīss, ķimenes un citronmelisa, salvija, selerija – ja lieto pārmērīgos daudzumos, tās slikti ietekmē kaulu un locītavu sistēmu. Bet, kā vienmēr, tās ir devas, kas ir pārmērīgas," viņš skaidroja.
Ja garšvielas tiek savā starpā kombinētas un lietotas tikai tāpēc, lai uzlabotu ēdiena garšu, uztraukumam par devām nav iemesla un efekts būs veselībai tikai pozitīvs. Bet, ja tās tiek lietotas, piemēram, gatavojot dažādas tējas, ir jābūt priekšzināšanām, kā to darīt pareizi nepārspīlējot, ieteica speciālisti.
