"Pacientiem ar hronisku nieru bojājumu, ar hronisku nieru slimību ir visai augsts asinsvadu slimību attīstības risks un respektīvi arī mirstība. Līdz ar to mums visiem ir jācenšas šo slimību noteikt agrīni, kad visbiežāk pacientam vēl nav nekādu simptomu, jo vairums pacientu šī slimība norit "pa kluso"," uzsvēra Kuzema.
"Aptuveni 10% pasaules iedzīvotāju ir hroniska nieru slimība, tas ir milzīgs daudzums," norādīja Rācenis.
Izmaiņas, kuras var noteikt ar urīna analīžu palīdzību, piemēram, sarkano šūnu vai olbaltumvielu izdalīšanos, pacients nejūt. Problēmas tiek pamanītas tikai jau ar nākamo simptomu parādīšanos – paaugstinātu asinsspiedienu, ādas niezi, nervu bojājumiem.
"Bet tas jau norāda uz to, ka šī hroniskā nieru slimība jau ir progresējusi un zināmā mērā jau atrodas kādā trešajā, ceturtajā un varbūt pat piektajā stadijā," Kuzema atzina.
Līdz ar to ļoti svarīga ir savlaicīga hroniskas nieru slimības diagnostika. Lielākam riskam ar to saslimt pakļauti ir cilvēki ar cukura diabētu, ar paaugstinātu asinsspiedienu, ar kādām metaboliskām izmaiņām, piemēram, kādu nierakmeņu slimību. Lai izslēgtu saslimšanu ar hronisku nieru slimību, jāapmeklē ārsts un jānodod asins un urīna analīzes.
"Nieres stāv turpat, kur sirds.
Īstenībā ir grūti noteikt, kas ir primārais, jo nieres nav tikai tāds filtrs, ko pēc tam varam aizstāt, nieres izpilda arī ļoti daudz citu funkciju, arī hormonālu funkciju, D vitamīna aktivizāciju un tā tālāk. Es teiktu, ka ir pacientu grupas, kas ir diabēta un un arteriālās hipertensijas pacienti, kuriem ik gadu ir jāiet nodot analīzes, bet nebūtu slikti reizi divos gados varbūt pat tad, ja nav nekādu zināmu slimību, doties pie ārsta un pārbaudīt nieres," mudināja Kuzema.
Ar nosacījumu, ka nieres savas funkcijas veic, kā nākas, lai to tā arī saglabātu, ārsti ieteica ikdienā neaizmirst uzņemt pietiekamu ūdens daudzumu, kā arī rūpēties par saviem ēšanas paradumiem – uzturā lietot pietiekami daudz dārzeņu, bet ierobežot uzņemto sāls daudzumu.
"Mums ir jālieto aptuveni pusotrs līdz divi litri ūdens dienā, bet jāsaka, ka nevajag arī pārspīlēt – nav jāstaigā ar tām milzu pudelēm visu laiku un jādzer vien tas ūdens, jo tas jau īsti to nieru veselību neuzlabos. Un ir jābūt ļoti piesardzīgiem. Ja cilvēkam jau ir zināms nieru bojājums vai paaugstināts asinsspiediens, tas var radīt pretēju efektu," skaidroja Rācenis.
Tāpat ārsti atgādināja, ka nieru saslimšanu veicināt var gan liekais svars un neveselīgs dzīvesveids, gan pārlieku liela nesteroīdo pretiekaisuma līdzekļu lietošana.
"Tie ir visi tie medikamenti, kurus varam nopirkt aptiekā ar vai bez receptes – ibuprofēns, diklofenaks, meloksikāms, nimesils. Visi, kas mums ikdienā "garšo" pret sāpēm, un mēs reizēm nerisinām to pamata cēloni, kāpēc ir sāpes un ko ar tām darīt, bet tikai iedzeram to tabletīti. Vai tas uzreiz sabojās nieres? Nu, protams, ka nē, bet, ja cilvēks ilgstoši tā turpina lietot, tas radīs diezgan izteiktu bojājumu, kurš attīstīs slimību, ko saucam par hronisku intersticiālu nefrītu," skaidroja Rācenis.
"Tāpēc mēģinām risināt sāpju cēloni, bet, runājot par pretsāpju zālēm, mēģinām mainīt tās no dažādām grupām. Lietojam, piemēram, vienreiz iboprofēnu, otrreiz paracetamolu, pēc tam pamainām uz analgīnu. Vārdu sakot, nedaram tā, ka dzeram visu laiku vienu un to pašu," viņš ieteica.
