Noslēgusies akcija jauniešiem "Valodas pingpongs". Tās dalībniekus mudināja izvēlēties kādu Latvijas digitālā satura autoru un sekot viņa ierakstiem sociālo tīklu vietnēs, pievēršot uzmanību digitālā satura autora valodai. Akcijas dalībnieki veidoja galvenos 10 padomus digitālā satura autoram, iekļaujot tajā savus novērojumus, ieteikumus, gramatikas likumus pamanīto kļūdu novēršanai, kā arī vārdus, kas izmantojami vārdu krājuma bagātināšanai.
Akcijā izstrādāti 270 padomi 20 digitālā satura autoriem. Starp biežāk izteiktajiem padomiem ir:
- mazāk izmantot anglicismus, žargonvārdus, barbarismus;
- atbilstoši lietot garumzīmes un mīkstinājuma zīmes;
- tikai par dzīvām būtnēm sakām "viņš", "viņa", par nedzīvām – "tas", "tā";
- nelietot vārdus šajiem, tajiem, pareizi – šiem, tiem. Pirms saikļiem "ja", "jo", "lai", "ka", "kad" likt komatu. Nejaukt "ka" un "kad" lietojumu;
- atkārtot vārdu pareizrakstību, piemēram, īpašvārdus raksta ar lielo sākuma burtu, vārds ira neeksistē;
- nejaukt vārdus, jēdzienus sieviešu un vīriešu dzimtē, neveidot nepareizas vārdu formas, locījumus;
- teikuma beigās likt pieturzīmes – punktu, izsaukuma zīmi vai jautājuma zīmi;
- lai vēstījumu būtu vieglāk saprast, saīsinājumu vietā lietot pilno vārdu;
- runājot vārdiem nenoraut galotnes, izvairīties no liekvārdības;
- bagātināt vārdu krājumu ar sinonīmiem.
"Tiešām paldies visiem skolēniem, kas aktīvi iesaistījās šajā akcijā, – var spriest, ka patiešām viņiem gan bija ko teikt, gan viņus tas uztrauc. Bija patiešām labi padomi, un, es teiktu, pat profesionāli padomi," vērtēja Liepa.
Digitālā satura veidotāju skaits turpina palielināties, un valodniece piekrita, ka palielināties turpina arī viņu radītā ietekme uz sabiedrības, it īpaši jauniešu, valodas lietojumu. Vienlaikus Liepa vērtēja, ka bieži vien attieksme pret paviršu valodas lietojumu ir atkarīga no vecuma posma.
"Par skolēniem runājot, es varu teikt, ka tas ir atbilstoši vecumposmam, jo mazie parasti strīdas pretī un saka – kāpēc viņi tā drīkst un es nedrīkstu? Teiksim, par to pašu rakstīšanu vai runāšanu – kāpēc tur drīkst rakstīt ar mazu burtu, bet es tā nedrīkstu? Lielākie, protams, tad jau izvērtē un skatās. Arī mani studenti ir veikuši tādus darbus, kuros pētījuši šo valodu. Viņu vērtējums ir kritisks, ka tā nevajadzētu darīt, piemēram, pieļaut pareizrakstības kļūdas," stāstīja Liepa.
Nenoliedzami palielinās un, visticamāk, tikai turpinās palielināties arī angļu valodas ietekme.
"Runājot par rusismiem un anglismiem, jaunākā statistika liecina, ka jauniešu darināto jaunvārdu kategorijā 96% ir anglismi un 2% ir rusismi. Vārdu sakot, krievu valoda ir faktiski pazudusi no jaunvārdu kategorijas. Toties vecvārdi joprojām figurē," norādīja Veisbergs.
Valodnieks piebilda, ka no angļu valodas tiek aizgūti ne tikai jaunvārdi, bet arī teikumu konstrukcijas, tajā skaitā bieža nevajadzīga "tas" lietošana. Piemēram, teikumos: "vai tas ir pareizi", "kas ir tas, kas jūs uztrauc".
"Lieks šeit ir "ir tas", un tas zināmā mērā nāk no angļu valodas. Ja mēs kādreiz teicām – grūti vai ir grūti, tagad sakām – tas ir grūti kaut ko darīt. Tā ir tīra angļu valodas konstrukcijas pārnešana," skaidroja Veisbergs.
