Kā labāk dzīvot

Tiesu izpildītāju dienas temats šogad - kā nekļūt par parādnieku

Kā labāk dzīvot

"Zemes stundā" aicina domāt ne tikai par dabu, bet cilvēces drošību un labklājību

Risks nepiepildīt karjeras mērķus vai izkrist no darba tirgus vairāk ietekmē sievietes

Dzimumu līdztiesība – svarīgs jautājums gan sabiedrībai, gan valsts ekonomikai

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada un 1 mēneša.

Latvijā izplatīts ir uzskats, ka sievietes no vīriešiem ir tik atšķirīgas, ka arī viņu spējas veikt konkrētus uzdevumus ir krasi atšķirīgas, un tas atspoguļojas algu līmenī – sievietes joprojām saņem mazāku atalgojumu nekā vīrieši, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" atzina sociālantropologs Klāvs Sedlenieks. Dzimumu līdztiesība Latvijā šobrīd ir ļoti svarīgs jautājums tieši ekonomiskā perspektīvā – sieviešu iesaiste vadības līmenī ir nepieciešama valsts attīstībai, vērtēja Latvijas Bankas ekonomiste Krista Kalnbērziņa. 

Dzimumu līdztiesībai jābūt prioritātei

Sedlenieks norādīja: "Dažāda veida nevienlīdzības vienmēr sabiedrībā ir ar potenciālu izraisīt dažādas tālākas negatīvas sekas gan cilvēku spējā sadarboties, gan kopējā noskaņojumā. Tā kā tā noteikti ir problēma, un sabiedrība to var atpazīt vienkārši, vismaz daļa no sabiedrības – skatoties savā maciņā." Viņš paskaidroja –  acīmredzami daļa no Latvijas iedzīvotājiem tikai pēc pazīmes, ka ir piedzimušas noteiktā ķermenī, pieredz zināmā mērā ierobežotas iespējas dzīvē.

Sociālantropologs uzsvēra, ka Latvijas sabiedrībā diezgan plaši izplatīts ir uzskats, ka sievietes no vīriešiem ir tik atšķirīgas, ka arī viņu spējas veikt kaut kādus uzdevumus ir krasi atšķirīgas. Un tas atspoguļojas algas līmenī. 

Tāpat uz šo problēmu iespējams palūkoties arī mazliet no citas puses. Piemēram, Saeimai spriežot par valsts aizsardzības dienestu, bija vērojama skaidra nostāja, ka šajā dienestā obligāti jāiesauc tikai vīrieši. 

"Tas nozīmē, ka mēs skatāmies uz cilvēkiem nevis pēc viņu spējām, nevis pēc tā, ko viņi var izdarīt, bet kādai dzimuma grupai viņi pieder, – vai viņi ir vīrieši vai sievietes.

Un, kas attiecas uz dalību noteiktās sfērās, šajā gadījumā militārajā sfērā, tiek uzskatīts, un acīmredzami vairums Latvijas sabiedrības tā uzskata, ka ir lietas, kuras var izdarīt tikai vīrieši. Acīmredzami šāds vispārējais uzskats atspoguļojas arī problēmā ar algām," skaidroja Sedlenieks. 

Sociālantropolgs gan uzsvēra, ka šāds uzskats manāms visā sabiedrībā, nevis atsevišķās cilvēku grupās, jo, kā zināms, vairums Latvijas sieviešu skaļi neprotestēja pret to, ka tika izslēgtas no obligātā dienesta iesaukuma, bet pieņēma to kā normu. 

"Ja mēs uzskatām dzimumu līdztiesību par svarīgu, tad tā ir jāņem nopietni. Nevar vienkārši teikt: "Nu, labi, mēs tagad piemērosim dzimumu līdztiesību vienā jomā, bet citās jomās teiksim, ka tomēr tur nekāda līdztiesība nav iespējama."

Tas attiecas uz mums visiem, tas mums visiem ir jāpatur prātā un jāatkārto, jāmāca arī skolās. Tai jābūt tā saucamajai horizontālajai prioritātei, kas iet cauri visām sfērām, jo nav iespējams vienu lietu izmainīt, neizmainot citas," uzsvēra Sedlenieks. 

Dzimumu līdztiesība ekonomiskā perspektīvā

Dzimumu līdztiesības jautājums ietekmē daudz vairāk par sabiedrības noskaņojumu vai spēju sadarboties, tam ir tieša ietekme arī uz mūsu ekonomiku. 

"Dzimumu līdztiesība Latvijā šobrīd ir ļoti svarīgs jautājums tieši ekonomiskā perspektīvā.

Mēs esam pēdējo gadu laikā ļoti strauji attīstījušies, pievienojoties Eiropas Savienībai, pievienojoties kopējam tirgum, mēs esam piedzīvojuši ļoti straujus ekonomiskās izaugsmes tempus, bet lielākoties tie ir bijuši pamatoti uz mūsu konkurētspējas faktoriem, kas lielākoties ir lēts darbaspēks," skaidroja Kalnbērziņa. 

Mums līdz šim bijis lētāks darbaspēks nekā citur Eiropā, tāpēc esam varējuši piesaistīt investīcijas un attīstīties. Tagad, kad mēs esam nonākuši tuvu attīstīto valstu līmenim, ir jāpārkāpj tas pēdējais solis, bet darbaspēks vairs nav tik lēts, kā iepriekš, un konkurētspējas faktors vairs nav tik spēcīgs. Līdz ar to rodas jautājums – kā to paveikt? Kā valstis attīstās uz augsta ienākumu līmeņa ekonomikām? 

"Tur šis nozīmīgais resurss, kas vienmēr tiek izmantots, kas ir nepieciešams, ir cilvēkresurss. Un cilvēkresurss nevis daudzumā, nevis lētumā, bet ir tieši vajadzīgs atlasīt talantus, audzēt talantus, audzēt kvalitatīvu, izglītotu, veselīgu cilvēkresursu. Tas ir tas, kas mums ļaus attīstīties nākamajā [līmenī] un neiesprūst tā saucamajā vidējo ienākumu slazdā.

Mums ir nepieciešams nomainīt fokusu un attīstīt savu cilvēku kapitālu. Un sievietes ir viena no lielākajām sabiedrības daļām, kuru profesionālais potenciāls netiek attīstīts Latvijā," uzsvēra Kalnbērziņa. 

Viņa skaidroja, ka, lai gan starp augstskolu absolventiem lielākā daļa ir sieviešu, pēc tam augstos vadības amatos viņas vairs netiek pārstāvētas. Iemesli tam ir visdažādākie – gan tas, ka sievietes biežāk nekā vīrieši uzņemas rūpes par bērniem un ģimeni, gan dzīves apstākļi, piemēram, augstie vardarbības rādītāji pret sievietēm. 

"Te mēs zaudējam divās frontēs. Pirmais ir tas, ka rezultātā daudz sieviešu dzīvo nabadzības riskā. Plus mēs neizmantojam šos talantus, ko esam izglītojuši, bet pēc tam kaut kādu iemeslu dēļ [zaudējuši]. Rezultātā mēs pazaudējam talantus, mēs pazaudējam atšķirīgu skatu uz dzīvi un iespēju paskatīties uz lietām, pārstāvot visas sabiedrības skatu. Vadības līmenī šie viedokļi, ko sievietes var pienest, ir ļoti svarīgi sabiedrības attīstībai un arī ekonomikai," vērtēja Kalnbērziņa. 

Lai šo problēmu risinātu, to nevar vienkāršot. Viena no organizācijas "Novatore", kuras mērķis ir atbalstīt sievietes vadošos amatos, līdzdibinātājām Dagnija Lejiņa norādīja, ka, problēmas risinot, jāstrādā vairākos slāņos. 

"Pirmais noteikti ir pašas sievietes – iedrošināt viņas, iedot pārliecību, iedot zināšanas un prasmes. Otrs aspekts ir organizācijas – sistēmiski pieiet šim jautājumam, apzināties, saprast, uztaisīt kaut vai iekšējo auditu, vai mēs esam pārliecināti, ka mums vīrieši un sievietes ir līdzvērtīgās pozīcijās? Trešais ļoti svarīgais aspekts ir sabiedriskās diskusijas, – vai mēs vispār apzināmies, ka šāda nevienlīdzība pastāv?" analizēja Lejiņa. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti