"Zemes stunda" 2023. gadā norisināsies 25. martā no pulksten 20.30, kad ikviens iedzīvotājs, pašvaldība, uzņēmums vai organizācija ir aicināta veltīt vienu stundu Zemei. Tas ir brīdis, kad cilvēki visā pasaulē simboliski izslēdz gaismas uz vienu stundu, lai kopā radītu retu vienotības brīdi, kas apvieno pasauli, izgaismojot dabas izzušanas un klimata krīzi globālā mērogā un iedvesmojot arī citus rīkoties un iestāties par steidzamām pārmaiņām.
Rozītis vērtēja, ka vēl nekad cilvēces vēsturē tik augsta līmeņa kopienu vadītāji nav apsprieduši klimata pārmaiņu jautājumu tā, kā tas ir šobrīd. Un tas, viņaprāt, ir gan zinātnes, gan sabiedrības aktivitātes nopelns.
"Tas ir veidojies gan uz zinātniskā pamatojuma, jo apakšā ir zinātne, kas pasaka precīzi, kā un kas mums ir jādara, bet bez zinātnes ir vajadzīga arī sabiedriskā doma. Un "Zemes stunda" ir akcija, kas aicina cilvēkus līdzdarboties un pakāpeniski veido sabiedrisko domu.
Šo gadu laikā klimata pārmaiņu jautājumā "Zemes stunda" ir pārsviedusies uz citu lielu problēmu, kas, manuprāt, pat jau sāk apsteigt klimata pārmaiņas – tā ir dzīvās dabas izzušana," norādīja Rozītis.
Zinātnieki lēš, ka tuvākajās desmitgadēs pasaulē var izzust pat miljons sugu. Tas liecina, ka jāuztraucas ne tikai par klimata pārmaiņām kopumā, bet arī tieši par dzīvās dabas izzušanu.
"Mēs varam diskutēt, ka sugas mūžs ir vairāki miljoni gadu, līdz tā izzūd, bet šobrīd tā izzušana ir simtiem reižu ātrāka, nekā tā būtu dabīgā procesā. Sugas var izzust simtiem reižu ātrāk," uzsvēra Rozītis.
Rakstniece un "Klimata vēstniece 2023" Laura Vinogradova tikmēr vērtēja, ka pie vienotas sabiedrības iesaistes šajos jautājumos nonākt ir grūti, jo cilvēki bieži klimata pārmaiņas izvēlas neredzēt, lai gan mūsdienās pasaule ir atvērta ikvienam, un informācijas ir ārkārtīgi daudz.
"Šeit ir svarīgi, ka, jā, [klimata pārmaiņas] neredz pie mums, bet reizē arī redz. Mēs paši esam uzbūvējuši tādu pasauli, kurā mums ir iespējas redzēt tālāk un plašāk, līdz ar to ir jautājums – neredz vai negrib redzēt? Tās ir divas dažādas lietas, jo man šķiet, ka, ja grib, tad šīs klimata pārmaiņas var labi ieraudzīt," pauda Vinogradova.
Un klimata pārmaiņas ļoti labi redz alpīnists, "Klimata vēstnieks 2021" Kristaps Liepiņš, kas savos ceļojumos apceļojis lielu daļu pasaules, tostarp kalnos savācis gūzmu cilvēku izmesto bateriju.
"Diemžēl jāsaka, ka esam ļoti skumjā stāvoklī. Ja paskatās uz to, kas notiek pasaulē, it kā no vienas puses skatoties, cilvēkiem liekas, izkusīs tie ledāji kalnos, nu un? Mēs tur nebraucam, mums vienalga. Bet tā ledāju izkušana jau ir tikai virsējais slānis redzamajai bildītei. Kas notiek zemāk, aiz šiem procesiem – notiek kalnu sabrukšana," skaidroja Liepiņš.
Viņš atklāja, ka šī gada sākumā mēnesi pavadījis Dienvidamerikā, kur novērojis, ka klimata pārmaiņu ietekmē ir stipri vairāk nokrišņu, kas izraisa lavīnas un citas nelāgas dabas parādības.
Tāpat jāņem vērā, ka klimata pārmaiņas līdzi nes arī sociālās un ekonomiskās problēmas, kas saistītas ar klimata bēgļiem – miljoniem cilvēku pamet savas mājas un bieži dodas uz citām valstīm klimata pārmaiņu dēļ.
"Šī ir sociālā puse. Skaidrs, ka līdz ar to sākas arī cīņas par resursiem, tam visam nāk līdzi arī bruņoti konflikti. Tam visam nāk līdzi, protams, mūsu veselības krīze, nevienlīdzība ekonomikā.
Šie visi jautājumi ir daudz plašāki, nekā mēs runājam – kā tur būs, vai tur kādam tauriņam būs labāk vai ne? Šis jautājums jau šobrīd ir par dzīvo dabu kopumā, kur arī cilvēks ir. Tiem, kuriem varbūt dzīvā daba ir otršķirīgs jautājums, – tas ir arī par katra indivīda veselību, drošību un labklājību," pauda Rozītis.
