Justīne Savitska

Latvijas Radio multimediju satura producente un LSM.lv autore

Apskatīt autora rakstus: Angliski Latviski Krieviski

Autora ziņas
Ekspedīcija piecos Latvijas muzejos: Kā vislabāk «apmānīt» un ieinteresēt apmeklētāju
Ekspedīcija piecos Latvijas muzejos: Kā vislabāk «apmānīt» un ieinteresēt apmeklētāju
Kāpēc vienā muzejā ir interesanti, bet otrā – nepavisam? Naudas trūkums nav vienīgais iemesls, secināts improvizētā Latvijas Radio ekspedīcijā piecos dažādos Latvijas muzejos: Šmakovkas muzejā Daugavpilī, Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā, Dabas muzejā, Motormuzejā un 68 muzeju kopizstādē "Latvijas gadsimts", kas vairākus gadus būs skatāma Nacionālajā vēstures muzejā.
Kultūras pieturpunkti šai nedēļai. Iesaka Justīne Savitska
Kultūras pieturpunkti šai nedēļai. Iesaka Justīne Savitska
Latvijas sabiedrisko mediju balvas "Kilograms kultūras" žūrija turpina vērst uzmanību ne vien uz notikušo, bet arī vēl gaidāmo. Kultūras pieturpunkti šai nedēļai, iesaka Latvijas Radio Ziņu dienesta Multimediālā satura producente Justīne Savitska.
Ilva pamet darbu galvaspilsētas bankā. «Nākamie 90» pēc 10 gadiem
Ilva pamet darbu galvaspilsētas bankā. «Nākamie 90» pēc 10 gadiem
Ilva Kļaviņa no Alūksnes pirms desmit gadiem esejā par Latvijas nākamajiem 90 gadiem rakstīja: „Un galvenais – nepazaudēt savu dziesmu! Un es pēc 10, pēc 30 un 50 gadiem kādā dzestrā rudens rītā, vācot kartupeļu ražu, priecāšos par Latvijas skaistumu.” Toreiz Ilva, kurai bija 19 gadi, studēja Rīgā. Tagad viņai ir 28. Pēc 10 gadiem Ilva ir atgriezusies dzimtajā Alūksnē. Atgriezties dzimtajā pusē bija viņas vairākus gadus lolotais sapnis.
Kārlis nodibina zemnieku saimniecību. «Nākamie 90» pēc 10 gadiem
Kārlis nodibina zemnieku saimniecību. «Nākamie 90» pēc 10 gadiem
Pirms desmit gadiem esejā par Latvijas nākamajiem 90 gadiem Kārlis Ruks no Grundzāles pagasta rakstīja: „Es ceru, ka pēc 10 gadiem Latvija vairāk novērtēs zemnieku, atbalstot lauku uzņēmējus, jo ar to, kas ir tagad, nepietiek, lai izdzīvotu, kur nu vēl, lai attīstītos.” Viņš cerēja, ka pēc desmit gadiem būs lielas, modernas, konkurētspējīgas saimniecības līdzīpašnieks. Kad viņš to rakstīja, Kārlis bija 9 klasē. Šodien viņam ir 25 gadi un viņam tiešām ir sava zemnieku saimniecība.
Mārtiņš upurē Dievam sapni par ģimeni. «Nākamie 90» pēc 10 gadiem
Mārtiņš upurē Dievam sapni par ģimeni. «Nākamie 90» pēc 10 gadiem
Pirms desmit gadiem esejā par Latvijas nākamajiem 90 gadiem Mārtiņš Otikovs no Rīgas rakstīja: „Latvijai ir jāapzinās, cik ļoti liela nozīme valsts eksistences nodrošināšanai ir vērtībām. Šīs vērtības visstingrāk iemieso un tās visskaidrāk izpaužas ģimenē – sabiedrības pamatelementā. Latvijai ir jābalstās uz stipru ģimeni, tās vērtībām un svētumu.” Toreiz Mārtiņš bija ļoti kārtīgs 12.klases skolnieks. Tagad viņš ir kļuvis ticīgāks. Viņam ir 28, dzīvo un studē Izraēlā. Īpaši interesantas šķiet viņa pārdomas par reliģijas un zinātnes attiecībām.
Rolands tiek vaļā no augstprātības. «Nākamie 90» pēc 10 gadiem
Rolands tiek vaļā no augstprātības. «Nākamie 90» pēc 10 gadiem
Pirms desmit gadiem esejā par Latvijas nākamajiem 90 gadiem Rolands Hartmans no Jēkabpils rakstīja: „Paskatos spogulī, man pretī raugās jaunietis. Muskuļains, brūnām acīm, smaidīgs un laimīgs. Ieslēdzu radio, ziņo, ka valdība čakli strādā. Avīzē lasu, ka pie mums atjaunota cukurfabrika. Zemnieki atkal audzēs cukurbietes. Redzu, pa ielu nāk kaimiņu Jānis – viņš no Īrijas ir atgriezies uz visiem laikiem un atvēris savu autodarbnīcu. Bet man pie viņa tik drīz nebūs jādodas, jo man ir jauns auto, un Latvijai ceļi ir kā meiteņu matu lentas – gludi un plati.” Kāds, iespējams, Rolanda eseju tagad varētu uztvert kā sarkasmu, bet varbūt  tas tomēr ir maza puikas ideālistisks skatiens uz dzīvi. Toreiz Rolands mācījās 3.klasē. Pēc desmit gadiem viņš ir kļuvis par ekstravagantu jaunu puisi un mēs tikāmies kapos.
Viktorija aizbēg uz Indiju. «Nākamie 90» pēc 10 gadiem
Viktorija aizbēg uz Indiju. «Nākamie 90» pēc 10 gadiem
Mācoties 9.klasē, Viktorija Matjuka no Glūdas pagasta pirms desmit gadiem esejā par Latvijas nākamajiem 90 gadiem rakstīja: „Man ir sapnis kļūt par gidi, bet veselības dēļ es nezinu, vai tas piepildīsies. Es pati no bērnības skaitos invalīdu grupā. Mana problēma ir, ka es esmu maza auguma. Man ir ļoti grūti turēties līdzi saviem klases biedriem, bet es ļoti cenšos. Es gribu, lai būtu jaunas klīnikas, kas palīdzētu smagi slimiem.” Tagad viņai ir 25 gadi. Lai gan esejā bija jūtama zināma nolemtība par savu likteni, tagad viņa ir pilnīgi cits cilvēks. Un šis stāsts to ļoti labi parāda.
Piecu jauniešu stāsti Latvijas deviņdesmitgadē un šodien. «Nākamie 90»
Piecu jauniešu stāsti Latvijas deviņdesmitgadē un šodien. «Nākamie 90»
2008.gadā Latvijas Institūts, svinot valsts deviņdesmito jubileju, sarīkoja eseju konkursu "Nākamie 90". Tajā piedalījās skolas vecuma jaunieši no visas Latvijas. Savās esejās viņi dalījās domās par to, kāda būs Latvija pēc desmit gadiem. Projekts vainagojās ar to, ka 90 jaunieši, kuru esejas tika izraudzītas no vairāk nekā 500 pieteikumiem, Nacionālajā teātrī simboliski proklamēja Latviju no jauna.
Cilvēki mēdz melot savām viedierīcēm un lietotnēm
Cilvēki mēdz melot savām viedierīcēm un lietotnēm
Kā tas nākas, ka cilvēks grib kaut ko pierādīt savam viedpulkstenim – "varu noiet 10 tūkstošus soļu, nevis astoņus!", melo kaloriju skaitīšanas lietotnei par to, kas apēsts, vai ūdens dzeršanas lietotnei nesaka, ka dzēris kafiju, jo tad viss izdzertais tiks "anulēts" un būs jāsāk no sākuma?
«Dīzeļgeita» Latvijā nav beigusies; videi nodarīto kaitējumu nerēķinās
«Dīzeļgeita» Latvijā nav beigusies; videi nodarīto kaitējumu nerēķinās
Kamēr ASV ir vienošanās par milzīgām soda naudām, mašīnas tiek vāktas auto kapsētās un no Vācijas nāk ziņas par dīzeļdzinēju automašīnu ierobežošanu, Latvijā "dīzeļgeita" it kā ir pieklususi, un daži arī atviegloti nopūšas, ka mūsu dīzeļi pagaidām ir drošībā. Lai gan pagājuši divi gadi, joprojām nav zināms, cik Latvijā ir dīzeļauto, ar kuriem ražotājs "Volkswagen" manipulēja, lai radītu iespaidu, ka to izmešu daudzums ir mazāks nekā patiesībā. Toties ir skaidrs, ka videi nodarīto kaitējumu Latvijā negrasās aprēķināt – normatīvie akti to viegli izdarīt neļauj, turklāt krāpšanā iesaistīto auto daudzumu atbildīgās iestādes neuzskata par lielu un norāda, ka sodu aprēķināšanas metodikas radīšana būtu nesamērīgi dārgs process.
Kas atļauts dokumentālajā kino – arī kinematogrāfisti diskutē par «Dotais lielums: mana māte»
Kas atļauts dokumentālajā kino – arī kinematogrāfisti diskutē par «Dotais lielums: mana māte»
"Filma kaut kādā veidā viņus izģērbj. Kad taisīju „Baņķieri”, to darīju ar sevi. Man likās, ja es to varu izturēt, arī viņi to var," par filmas "Dotais lielums: mana māte" varoņiem – matemātiķi Raiti un viņa mammu Silviju – saka režisore Ieva Ozoliņa. Tieši režisores izmantotā metode, tas, kā filma uzņemta, ir skatītāju un kino profesionāļu karstākais diskusiju temats.
Tētis mājās, un arī aizbraukšanas iemesli ir atpakaļ. 4.sērija: «Vēders»
Tētis mājās, un arī aizbraukšanas iemesli ir atpakaļ. 4.sērija: «Vēders»

Tēta atbraukšana un nepieciešamība ierakstīt mājās notiekošo rada lielāku pieķeršanos vecākiem. Ik pa brīdim iedomājos, ko viņi mājās dara, kā viņiem klājas, un priecājos, ka tagad varam pavadīt laiku kopā. Tomēr līdz ar tēta atgriešanos atpakaļ ir arī iemesli, kuru dēļ viņš savlaik devās prom.

Mēnesis jaunā darbā un jaunas vilšanās. 3.sērija: «Veranda»
Mēnesis jaunā darbā un jaunas vilšanās. 3.sērija: «Veranda»
Tēta darba meklējumi uz īsu brīdi ir beigušies – viņš atradis līgumdarbu. Tas gan pēc mēneša ir cauri, un naudu par nostrādāto laiku viņš tā arī nesaņem. Tikmēr tiek būvēta pirms 15 gadiem iecerētā veranda, Justīne vēro vecāku attiecības un strīdas ar tēti par politiku.
Atgriešanās pēc 15 gadiem Īrijā. 1.sērija: «Naktskrekls»
Atgriešanās pēc 15 gadiem Īrijā. 1.sērija: «Naktskrekls»

2001. gadā mans tētis aizbrauca strādāt uz Īriju. Sākumā bija domāts, ka tikai uz gadu. Es aizbraukšu, nopelnīšu naudu un atbraukšu atpakaļ – tā teica tētis un domājām arī mēs.

Mani sauc Justīne Savitska, es strādāju pieci.lv un 2017. gada janvārī, ar ģimenes atļauju, sāku ierakstīt mūsu telefona sarunas, jo tētis nolēma, ka tagad, pēc vairāk nekā 15 gadiem Īrijā, ir laiks doties mājās. "Tēta projekts" ir stāsts par to, kā tas notiek – ko patiesībā nozīmē atgriešanās.

Justīne Savitska: Kāpēc neapsēsties, ja eksperta vieta ir brīva?
Justīne Savitska: Kāpēc neapsēsties, ja eksperta vieta ir brīva?

"Diez vai man ir kā speciālistei laiks un arī pienākums skatīties šos absolūti nepamatotos rakstus," tā onkoloģe, kas piekritusi intervijai, reaģēja uz jautājumiem par pseidoziņu portāla publikāciju, kurā vēzis tiek saukts par vitamīnu trūkumu un ieteikts nepiekrist ķīmijterapijai vai operācijai. Tā vietā anonīmie eksperti piedāvā ēst aprikožu kauliņus un kviešu asnus, bet profilaksei — atteikties no trauku mazgāšanas līdzekļa.

Skolotāji par «lojalitātes grozījumiem» – vai valsts mums neuzticas?
Skolotāji par «lojalitātes grozījumiem» – vai valsts mums neuzticas?

Audzināt krietnus, godprātīgus, atbildīgus cilvēkus - Latvijas patriotus, stiprināt piederību Latvijas Republikai. To paredz Izglītības likums. Saeimas pieņemtie likuma grozījumi tagad ļaus arī atlaist skolotāju, kas ir nelojāls Latvijas valstij un Satversmei un nepilda likumā noteikto pienākumu. 

«Sīrijas mīlasstāsta» režisors:  Tie, kuri filmās riskē, beigās tiek atalgoti
«Sīrijas mīlasstāsta» režisors: Tie, kuri filmās riskē, beigās tiek atalgoti

Kara plosīto Sīriju kopš Arābu pavasara 2011.gadā ir pametuši vairāk nekā četri miljoni cilvēku. Par viņu dzīvēm šogad liek domāt arī Baltijas jūras dokumentālo filmu forums. 3.septembra vakarā kino "K.Suns" pirmizrāde filmai “Sīrijas mīlasstāsts” - par ģimeni, kura sākās cietuma kamerā. Britu režisors Šons Makalisters piecus gadus bija kopā ar viņiem Sīrijā, Libānā un Francijā.

Invalīdiem domātie lifti joprojām sagādā raizes
Invalīdiem domātie lifti joprojām sagādā raizes

“Lifts nedarbojas, notiek celtniecības darbi.” Šo uzrakstu šonedēļ noņems un jauno liftu stacijas tuneļa galā, Raiņa bulvāra pusē, varēs izmantot tie, kuri ir ratiņkrēslā vai nevar tikt augšā pa kāpnēm ar bērnu ratiņiem. Tādi pacēlāji Rīgā jau ir, bet diemžēl ne vienmēr darbojas.

«Pieci.lv» pēta: Lielos kapus izmanto kā izgāztuvi un sabiedrisko tualeti
«Pieci.lv» pēta: Lielos kapus izmanto kā izgāztuvi un sabiedrisko tualeti

Dižciltīgo rīdzinieku apbedījumu vietas tiek izmantotas kā izgāztuve un sabiedriskā tualete, izpētījis Latvijas Radio 5 - "Pieci.lv". Lielie kapi ir Rīgas pašvaldības policijas maršrutā, uz turieni sakās braucam arī Kultūras pieminekļu inspekcija un Rīgas domes Administratīvā inspekcija. Tikmēr kapliču durvis kāds atkal un atkal atlauž vaļā, un tur izmet ne tikai tualetes papīrus, bet arī vecus dīvānus.

«Purvīša balvas 2015» kandidāts Artūrs Riņķis
«Purvīša balvas 2015» kandidāts Artūrs Riņķis

Artūrs Riņķis balvai nominēts par darbu „Pulsārs Q 19” izstādē „Saules sistēmas perspektīva” Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zālē "Arsenāls" un pēdējo divu gadu radošo darbību mākslas dārzā „Nekurienes vidū”.

Vairāk

Svarīgākais šobrīd