Salīdzinājumam - ļoti populārais Noras Ikstenas "Mātes piens" savus ne mazāk iespaidīgos 20 000 savāca trīs gadu laikā.
Negatīvās atsauksmes par "Saplēstajām mežģīnēm" internetā ir skarbas.
Bet grāmatu pērk un lasa.
Bibliotēku statistikā par visbiežāk izsniegtajām grāmatām 2017. gadā ''Saplēsto mežģīņu'' vēl nav, tur pirmajās vietās, kā kurā Latvijas pusē, ir romāni no sērijas “Mēs. Latvija, XX gadsimts” – Noras Ikstenas “Mātes piens” un Andras Manfeldes “Virsnieku sievas”, arī Daces Judinas darbi, uzņēmēja Jūlija Krūmiņa biogrāfija un tulkotie ārzemju romāni.
Bet jau novembrī, decembrī Račko “Saplēstās mežģīnes” parādās visvairāk lasīto grāmatu sarakstos bibliotēku mājaslapās.
Valodas kvalitāte nav universāls kritērijs
Žurnāliste Anda Buševica arī gribēja saprast, kur tas sāls, un izlasīja Račko otro grāmatu “Debesis pelnos”:
“Rakstnieces valoda – tā nav ne Ingas Ābeles, ne Gundegas Repšes valoda, bet viņa ir laba stāstniece. Viņa var izstāstīt stāstu pareizā literārā latviešu valodā.”
Vēlējusies “paplašināt perimetru” un izlasījusi arī E. L. Džeimsas “Greja piecdesmit nokrāsu” sēriju. Tur Buševica saskatīja Marķīza de Sada traktāta “Žistīne jeb Tikuma nelaime” ideju par seksuālu pārmērību un nežēlības nepieciešamību: “Kur ir tā smalkā robeža, vai tā ir valodas kvalitāte, kāpēc vienu literāru darbu mēs uzskatām par stāvošu aiz labas gaumes robežām, bet otru padarām par ļoti prestižu?” vaicā žurnāliste.
Vai valodas kvalitāte varētu būt universāls kritērijs, kas ļauj pamatot, vai grāmata ir laba vai slikta?
Buševica uzskata, ka tas nav iespējams, jo cilvēku literāro gaumi veido tas, pie kā ir pierasts: “Ja viņš ir pieradis pie slikti tulkotas literatūras, tad viņu var padarīt nervozu labs tulkojums.”
«Plaģiātisms» palīdz atrast īsto lasītāju?
Lasot “Greja piecdesmit nokrāsu” sēriju žurnāliste Buševica pamanījusi, ka
Račko grāmatā “ir kā blendera traukā sajaukti diezgan gaumīgās proporcijās, bet jau lasītu darbu fragmenti. Es vienkārši konstatēju, ka tas ir totāls plaģiāts.”
Iespējams, tēlu, motīvu un valodas paņēmienu pārņemšana ir iemesls, kādēļ cilvēki vēlas lasīt Račko darbus: “Es pieņemu, ka tas uz lasītāju varbūt iedarbojas nomierinoši. Viņš pērk produktu. Tas ir tas, ko viņš ir lasījis ārzemju literatūrā, un šis ir kaut kas līdzīgs, bet ar papildu bonusiem kā lokalizējumi un labāka valoda,” spriež Buševica.
“Saplēsto mežģīņu” un “Debesis pelnos” autore Karīna Račko ir dzirdējusi par viņas grāmatu salīdzināšanu ar “Greja piecdesmit nokrāsām”, tomēr neuzskata, ka būtu kaut ko kopējusi. Vairāk ietekmējusies nevis no Džeimsas, bet gan Džūditas Maknotas darbiem – tos uzskata par paraugu un iedvesmas avotu.
“Ja mēs runājam par romantiski erotisko žanru kā tādu, tad visos šajos darbos ir tāda kā formula. Ja mēs rakstām par attiecībām, ir kaut kādas lietas, ko aprakstām, un tad, es pieļauju, ka daļai lasītāju varētu rasties līdzības ar citiem darbiem, kas ir lasīti,” norāda Račko.
Viņa atzīst, ka pirktāko grāmatu topi piesaista viņas uzmanību, tomēr viņa vienmēr izlasa grāmatas anotāciju un cenšas saprast, vai grāmata paredzēta viņai.
Ar dižpārdokļa zīmogu nepietiek
Žurnāliste Justīne Savitska nolēma vaicāt, kā vērtēt ļoti populāras grāmatas. Uz šo jautājumu atbildēja grāmatnīcā “Mr. Page” strādājošā Liene Hapanioneka. Viņa labu grāmatu raksturo kā tādu, kas sniedzot jaunu pieredzi, paildzina dzīvi.
Vai skatoties uz pirktāko, lasītāko grāmatu sarakstu, var saprast, ka tā būs tā īstā, kas dzīvi nesaīsinās?
“Tur ir vērts padomāt, kas viņu ir iecēlis tādā statusā. Vai kāda aspekta dēļ viņa ir populārākā. Jo tikpat labi var būt, ka nostrādā bailes no tā, ka tu kaut ko nezināsi. Pat ja tev neinteresē, šķiet, ka tev varbūt vajag to uzzināt, lai tu varētu piedalīties, lai tu nekļūtu par “autsaideru”,” norāda Hapanioneka.
Liene stāsta, ka cilvēki pie viņiem uz grāmatnīcu bieži nāk pēc dāvanām, tātad – tā ir cilvēku motivācija iegādāties grāmatu.
Līdz ar to varbūt var teikt – ja zinu, ka grāmata pirktāko topā nonākusi tādēļ, ka to ir ērti uzdāvināt, un grāmatu meklēju tieši tādēļ, populāra grāmata būs īstā izvēle, tā būs laba grāmata.
Tas ir viens no variantiem, ko literatūrkritiķe Anda Baklāne interneta žurnāla “satori.lv” rakstā min par iemeslu Guntara Rača dzejas krājuma “365” lielajiem panākumiem. Tā ir visvairāk pirktā grāmata 2017. gadā, jo to var praktiski lietot – Rača rakstītais ir komunikācijas līdzeklis, to var “padot tālāk”, izmantot par sveicienu dzimšanas dienā, vārda dienā vai citos svētkos.
Motivācija lasīt noskaidrota pētījumā
Latvijas Kultūras akadēmijas Zinātniskās pētniecības centra veiktajā lasīšanas paradumu pētījumā līdzās statistikas datiem par to, kādas grāmatas cilvēki lasa, ir arī kvalitatīvie dati no fokusgrupu diskusijām un dziļajām intervijām. Te šāda – praktiska motivācija grāmatu lasīšanā neparādās.
Cilvēki pētījumā atbild, ka lasa, jo vēlas attīstīt zināšanas, prasmes un paplašināt redzesloku. Grib iepazīt jaunus tēlus, izdzīvot citu dzīves un gūt jaunas emocijas. Pieredzējušāki lasītāji grib izlasīt vairāk konkrēta žanra, laikmeta vai autora darbu.
Tāpat svarīgi ir arī tuvinieku un viedokļa līderu ieteikumi – klausot tiem, var lasīt arī grāmatas, kuras atšķiras no ierastās lasāmvielas.
Sliktu grāmatu nav
Justīne Savitska prasa pētnieku grupas vadītājai socioloģijas doktorei Andai Laķei, kā, ņemot vērā lielo motivācijas nozīmi lasīšanā, runāt par ļoti populārām grāmatām. “Ja ir izdota grāmata un tai ir liela auditorija, tā ir plaši pieprasīta, ir diezgan grūti teikt, ka tā ir nekvalitatīva – tā universāli. No lasītāja viedokļa laba grāmata ir tā, kas ir pieprasīta,” norāda Laķe.
Tātad, laba grāmata varētu būt tā, kas piepilda lasītāja vēlmes? Laķe piekrīt: "Jā, ja viņa atbilst tai motivācijai."
Svens Kuzmins, rakstnieks, viens no Latvijas Radio 1 raidījuma “Cienījamie lasītāji. Etīdes par literatūru” veidotājiem,
iepazinies ar Karīnas Račko “Saplēsto mežģīņu” fragmentiem, secina, ka tā ir ļoti “funkcionāla literatūra. Kāpēc cilvēki skatās porno filmas? Jo tur ir kaut kas interesants un jutekliski kairinošs. Un te tas pats.”
Vai tas nozīmē, ka grāmata ir slikta? Tieši otrādi.
Ja atsakās no tādiem grūti izmērāmiem kritērijiem kā valodas kvalitāte, grāmatas dizains, papīrs, oriģinalitāte utt. un pieņem, ka laba grāmata ir tāda, kura piepilda lasītāja vēlmi – iemeslu, kura dēļ cilvēks sācis to grāmatu lasīt, - tad var var secināt, ka sliktu grāmatu, visticamāk, nemaz nav.
