Zicmaņu dzimtas pēcteči līdz pat šī gada sākumam nezināja, kur Otrā pasaules kara gados kritis Artūrs Jūlijs Zicmanis. Puisi iesauca leģionā, bet ģimene devās prom bēgļu gaitās.
Leģionāra likteņgaitas palīdzēja atšķetināt viens vienīgs mazs gredzens, ko atrada kopā ar viņa pīšļiem.
“Ģimene zināja, ka viņš ir kaut kur pazudis Lestenē, bez vēsts pazudis. Visu laiku jau bija cerība, ka varbūt kaut kur kaut kad...” stāstīja leģionāra māsas meita Rudīte Martišauska.
Tagad ir zināms, ka kaprālis Zicmanis krita 1945. gada 6. janvārī. Savā 34. dzimšanas dienā.
Karavīru meklēšanas vienības “Leģenda” vadītājs Tālis Ešmits stāstīja, ka leģionārs pazuda Pūču māju apkārtnē, netālu no vietas, kur viņu pārapbedīja: “Un kaujas notika te šajās vietās, kur Lestenes brāļu kapi. Džūkstes apkārtne.”
Kritušo atrada vēstures entuziasts Kārlis Bērziņš mežā pastaigas laikā ar suni.
Tālāk jau darbojās vīri no meklēšanas vienības “Leģenda.”
“Viens ir atrast mirstīgās atliekas, bet otrs – atrast kādu priekšmetu, kas ļautu identificēt. Šeit bija laulību gredzens, kas bija pusmetru kūdrā. Tīrākā veiksme, ka viņu atrada,” stāstīja Bērziņš.
Uz laulības gredzena iegravēts vārds Lilija un datums, kad laulība noslēgta. “Leģendas” pārstāvji ķērās pie dzimtsarakstu arhīvu pētīšanas. Vajadzēja noskaidrot, cik daudz tolaik bija Liliju, kuras gredzenā iegravētajā datumā varēja iziet pie vīra.
“Nonācām pie slēdziena, ka augstākais divas, trīs. Arhīvs atrada vienu,” stāstīja “Leģendas” vadītājs.
Atklājās, ka Lilija Zvaigzne noslēgusi laulību ar Artūru Jūliju Zicmani. Tālāk notika meklēšana arhīvos. Artūrs bija saimnieks Siguldas pagasta “Muldās”, pirms kara dienēja Latvijas armijā. Artūra ģimene Liliju pieņēma rezervēti, jo viņas ģimene atbalstīja padomju varu. Vēlāk Artūru iesauca 19. divīzijas 42. pulkā.
“Izrādās, mums joprojām nav sakārtota leģionāru personu vārdu datu bāze. Radās ilgs periods, kamēr mēs sameklējām, vai vispār ir bijis leģionā. Mēs nevarējām atrast nekādus pierādījumus ne Kara muzejā, ne informācijas bāzēs, ka viņš būtu bijis, kamēr atrada pašpalīdzības kartiņu, kur bija ieraksts, ka viņš ir pazudis bez vēsts,” skaidroja Ešmits.
Gredzentiņš bija tas, kas atdeva šim cilvēkam vārdu, kas atgrieza viņu no nezināmo sarakstiem.
Radinieki pateicīgi, ka beidzot pēc 76 gadiem Artūram ir kapa vieta. Bet viņa gredzens nonāks glabāšanā Lestenes brāļu kapu piemiņas zālē.
Leģionārs tika apglabātas kopā viņa mātes austo linu dvieli, kam jau ir 140 gadu.
“Šis dvielis ir ceļojis kopā ar Artūra mammu bēgļu gaitās un ar manu mammu. Tā tas arī pūra lādē stāvēja. Neviens to neizmantoja. Tad šis ir tas brīdis, kad es domāju – jādod līdzi Artūram,” stāstīja leģionāra māsas meita Rudīte Martišauska.
