Toksikoloģijas un sepses centra ārsts anesteziologs Roberts Stašinskis pastāstīja, ka vienam no cilvēkiem, iespējams, vajadzēs pārstādīt aknu.
Nav zināms, cik katrs no cilvēkiem apēda. Taču pietiek ar pusi cepurītes, lai iestātos nāve. Zaļajās mušmirēs ir indīga viela – amatoksīns.
"Amatoksīns ir viela, kas neizskalojas no sēnes, viela, kas termiski nesadalās, neatkarīgi vai šo sēni cepat, vārāt vai kā citādi apstrādājat. Diemžēl amatoksīns ir viela, kas dramatiski ietekmē aknu darbību, izraisot aknu šūnu bojāeju un rezultātā aknu nepietiekamību, kuras dēļ cilvēki diemžēl mirst," stāstīja mediķis.
Sēņotāji zaļo mušmiri, visticamāk, noturēja par dižsardzeni, kas ir ēdama svaigā veidā.
"Parādās skaistas grāmatas, parādās aplikācijas, bet cilvēki tam pieiet pavirši. Pamana kādu vienu pazīmi. Parasti forma, krāsa, kas pirmais iekrīt acīs. Un aprakstus nelasa. Neskatās daudz dažādus sīkumus un neuztver to galveno svarīgāko pazīmi, kura katrai sēnei būtu jāskatās.
Viena laba pazīme – gredzenu var pabīdīt pa kātiņu uz augšu un leju. Mušmires gredzenu nekur nevar aizbīdīt. Tas ir pieaudzis pie kātiņa. Bet dižsardzenei tas gredzens nav pieaudzis.
Lapiņas mušmirei vienmēr ir baltas. Dižsardzenei nebūs tik tīri baltas," stāstīja Dabas muzeja mikoloģe Inita Dāniele.
Kā atzīst speciālisti, saindējas ne jau iesācēji sēņošanā, ne jau tie, kas lasa tikai gailenes un baravikas. Pēc mikoloģes teiktā, viena daļa ir pārdroši, jo "visas sēnes pazīstot jau no bērnības, bet īstās brilles aizmirsās", bet otra daļa pārāk paļaujas uz sociālajiem tīkliem un aplikācijām, kur "pirmo līdzīgo bildīti pēc aplikācijas atradu, un tagad ēdīšu".
Nedrīkst vākt arī ļoti mazas sēnes. Tā pavisam noteikti grozā var ielikt indīgas sēnes.
"Beku ar mušmiri var sajaukt. Jo tur jau neredzam, vai ir stobriņi vai lapiņas, vai tas vispār ir pūpēdis. Sen, sen ir bijis gadījums, ka zemes taukus ar zaļo mušmiri sajauca. Par laimi, laikus attapās. Jo jauna zaļā mušmire ir kā ola – pilnīgi ietverta plīvurā. Arī to var sajaukt. Nu, nevāksim, nu, neesam badā, nevāksim sēnes, kuras vēl nav tik tālu attīstījušās, lai varētu pateikt, kas tas tāds ir," sacīja Dāniele.
Mediķi brīdina - saindējoties ar sēnēm, nekavējoties jāmeklē ārsta palīdzība.
"Tas parādās 8–12, pat 24 stundas pēc ēšanas. Tas ir viens no faktoriem, ko cilvēki bieži vien ignorē. Saka, ka gan jau pāries, gan jau es padzīvošu mājās, gan jau viss būs labi. Nē. Nogaidīt mājas apstākļos ir pat bīstami dzīvībai, jo pie konkrētas saindēšanās, uzsākot vēlīnu ārstēšanu, atveseļošanās iespēja radikāli mazinās. Nesaņemot adekvātu palīdzību, letalitāte pie amatoksīnu saturošām sēnēm var sasniegt pat 70%, kas ir ļoti liels cipars," norādīja mediķis Stašinskis.
Pēdējo reizi nāves gadījums bija pirms 11 gadiem. Ar katru gadu cilvēku skaits, kas saindējas ar sēnēm, samazinās. Taču reizi gadā vai divos tomēr ir kāds, kas apēd nāvējošo zaļo vai balto mušmiri.
