Piektdiena, 26. aprīlis

Vārda dienas: Rūsiņš, Sandris, Alīna

Latvijas Sabiedriskie Mediji
Rīgā +5 °C, D/DR vējš, 3m/s
LSM Bērnistaba

Judīte Čunka

LTV Ziņu dienesta korespondente

Apskatīt autora rakstus: Angliski Latviski Krieviski

Autora ziņas
Latvijas Centrālās padomes memorands – pretošanās kustības un valstiskuma apliecinājums
Latvijas Centrālās padomes memorands – pretošanās kustības un valstiskuma apliecinājums
Šodien, 26. janvārī, atzīmē Latvijas de iure atzīšanas dienu. Dienu, kad 1921. gadā lielvaras starptautiski atzina jaunās Latvijas Republikas tiesības būt neatkarībai un suverēnai valstij. Un, runājot par Latvijas neatkarību un tās nosargāšanu, izceļams kāds dokuments, kopš kura parakstīšanas drīzumā atzīmēs 80. gadskārtu. Vēsturē tas iegājis kā Latvijas Centrālās padomes memorands. Tas ir dokuments, ko Otrā pasaules gados, kad Latvija piedzīvoja divas okupācijas, slepeni sagatavoja pretošanās kustība. 
Rīgā atklāj piemiņas plāksni politiķei Itai Kozakevičai
Rīgā atklāj piemiņas plāksni politiķei Itai Kozakevičai
Par Atmodas laika personību Itu Kozakeviču atgādinās piemiņas plāksne, kuru piektdien, 19. janvārī, atklāja Rīgā, Augusta Deglava ielas un Itas Kozakevičas ielas krustojumā. Kozakeviča, pēc tautības poliete, aktīvi darbojās Latvijas Tautas frontē, cīnījās par valsts neatkarības ideju un iestājās par nacionālo minoritāšu tiesībām. 
Baltijas jūrā sācies sālsūdens pieplūdums
Baltijas jūrā sācies sālsūdens pieplūdums
Baltijas jūrā sācies rets process – liela apjoma sāļa ūdens pieplūdums no Ziemeļjūras. Baltijas jūra ir noslēgta – kā liels ezers –, un spēcīgas sāļa ūdens ieplūdes notiek reti. Pēdējo reizi tas notika pirms 10 gadiem. Tās nāk par labu jūras videi, jo sāļais ūdens līdzi atnes arī skābekli, kura Baltijas jūrā trūkst.
Baltijas jūru atbrīvo no «spoku tīklu» lamatām
Baltijas jūru atbrīvo no «spoku tīklu» lamatām
Baltijas jūras tumšajos ūdeņos dreifē tūkstošiem un tūkstošiem pamestu un noklīdušo zvejas rīku. Tie ir kā spoki un nāvējošas lamatas, kas gadiem turpina ķert dzīvās radības un piesārņo jūru ar mikroplastmasu. Pirmo reizi no Latvijas piekrastes ūdeņiem šogad izcēla pirmos šādus tīklus, ko dēvē par "spoku tīkliem".
​​​​​​​Aizkraukles ahāts un Baldones meteorīts – Dabas mājā plaša Latvijas minerālu kolekcija
​​​​​​​Aizkraukles ahāts un Baldones meteorīts – Dabas mājā plaša Latvijas minerālu kolekcija
Interese par ģeoloģiju Dmitrijam Vorobjovam sākās bērnībā ar skaistu akmentiņu vākšanu piekrastē. Tagad jau kā ģeoloģijas studentam viņam pieder viena no pilnīgākajām Latvijas minerālu kolekcijām, tostarp pirmie zināmie vērtīgo kvarca paveidu atradumi dolomīta atradnēs. Kolekciju var aplūkot Latvijas Universitātes (LU) Dabas mājā. 
Ukrainā aktīva cīņa pret korupcijas žņaugiem; iedzīvotāji progresu vērtē dažādi
Ukrainā aktīva cīņa pret korupcijas žņaugiem; iedzīvotāji progresu vērtē dažādi
Ukrainā pret korupciju turpinās aktīva cīņa. Līdz šim par negodprātīgu rīcību sodīti kā ierēdņi, tā augstas amatpersonas. Taču iedzīvotāji panākto progresu vērtē dažādi - kamēr daļa jūt manāmus uzlabojumus, citi aizvien sūdzas par kukuļiem, kas jāmaksā kā dažādiem ierēdņiem, tā mācību iestāžu vadītājiem.
Latvijā radīts degvielas sūknis kosmosa stacijai
Latvijā radīts degvielas sūknis kosmosa stacijai
Pēc Eiropas Kosmosa aģentūras pasūtījuma un sadarbībā ar Vācijas uzņēmumu, inženieri Latvijā radījuši unikālu tehnoloģiju. Ksenona sūkni, kas palīdzēs uzpildīt degvielu kosmosa stacijā "Lunar Gateway", kura pēc dažiem gadiem aizvietos šobrīd ap Zemi riņķojošo Starptautisko kosmosa staciju. 
Karavīru dziesmu spēks – tagad skolu jaunieši vairāk ieklausās vīru kopas «Vilki» stāstos
Karavīru dziesmu spēks – tagad skolu jaunieši vairāk ieklausās vīru kopas «Vilki» stāstos
Šī Lāčplēša diena šogad īpaša ir vīru kopas "Vilki" mākslinieciskajam vadītājam Edgaram Liporam. Viņam nupat piešķirts valsts augstākais apbalvojums. "Vilki" par savu svarīgāko uzdevumu uzskata popularizēt un nodot nākamajām paaudzēm kultūras mantojumu, īpaši – spēcīgās latviešu karavīru dziesmas. Viņi bieži uzstājas skolās, stāstot par seno karavīru apģērbu, bruņojumu, par latviešu brīvības cīnītāju patriotismu un pašaizliedzību.    
Vidzemē notver maluzvejniekus ar elektrozvejas rīkiem
Vidzemē notver maluzvejniekus ar elektrozvejas rīkiem
Kārtējā maluzvejnieku grupa, kas zivju ieguvei izmantoja elektrozveju, aizturētā kādā Vidzemes upē. Nelegālos zivju ķērājus aizturēja sabiedriskie inspektori no Gaujas ilgtspējīgas attīstības biedrības.
Lāčplēša dienas gaidās Rīgā iededz Neatkarības kara ugunskuru
Lāčplēša dienas gaidās Rīgā iededz Neatkarības kara ugunskuru
Gaidot Lāčplēša dienu, laukumā pie Latvijas Kara muzeja pirmdien, 6. novembrī, iededza ugunskuru Neatkarības kara atcerei. Lāčplēša dienu atzīmē, godinot Latvijas armijas uzvaru pār Bermonta karaspēku 1919. gada 11. novembrī. Ienaidniekam neizdevās ieņemt Rīgu, un tas bija pagrieziena punkts Neatkarības karā. Bermontiādes laikā Latvijas armija zaudēja vairāk nekā 700 karavīru, toskait 57 virsniekus. 
Ukraiņi piefrontes rajonos pirms otrās kara ziemas gādā malku
Ukraiņi piefrontes rajonos pirms otrās kara ziemas gādā malku
Sinoptiķi  prognozē, ka gaidāmā ziema Ukrainā būs aukstāka nekā pērn. Bet Ukrainas enerģētikas sektors, ko pamatīgi iedragāja okupantu raķešu triecieni, joprojām nedarbojas ar pilnu jaudu. Lai gan Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmas ir spēcīgākas nekā pērnajā ziemā, ar to var nepietikt, lai nosargātu kritisko infrastruktūru. Lai būtu siltums, iedzīvotāji piefrontes rajonos gādā malku. Un palīdzību sniedz starptautiskas organizācijas.
Eiropas Komsija cer samierināt Serbiju un Kosovu ar investīciju plānu 6 miljardu eiro apjomā
Eiropas Komsija cer samierināt Serbiju un Kosovu ar investīciju plānu 6 miljardu eiro apjomā
Eiropas Savienības (ES) līderiem līdz šim nav izdevies pārliecināt Kosovu un Serbiju spert izšķirošu soli, lai atjaunotu sarunas par attiecību uzlabošanu. Abas cenšoties samierināt, Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena šonedēļ ieradās Balkānos ar kārdinošu Rietumbalkānu izaugsmes un investīciju plānu 6 miljardu eiro apjomā. 
Baltijas jūrā pie Somijas atjauno zušuzāles pļavas
Baltijas jūrā pie Somijas atjauno zušuzāles pļavas
Baltijas jūrā pie Somijas krastiem sākta parastās jūraszāles jeb tā dēvētās zušuzāles pļavu atjaunošana. Tas ir vērtīgs zemūdens biotops, kurā sastopamas daudzas jūras dzīvnieku sugas, un tās arī absorbē globālo sasilšanu veicinošo oglekli.
Gādājot staltbriežus un ķerot malumedniekus. Kā izlolots Latvijas dārgums – Gaujas Nacionālais parks
Gādājot staltbriežus un ķerot malumedniekus. Kā izlolots Latvijas dārgums – Gaujas Nacionālais parks
Priežu sili, ēnainas gravas, upes un strauti. Klintis un alas, kuru vēsture skaitāma miljonos gadu. Unikāla vide, kur vērtība ir ainava, kur daba pati veido dabu. Šoruden aprit 50 gadu, kopš izveidots Gaujas Nacionālais parks. Viens no cilvēkiem, kurš zina ikkatru Gaujas Nacionālā parka stūrīti, ir Māris Mitrevics, no kura malu mednieki un citi dabas postītāji reiz baidījās kā velns no krusta.
Ukrainas uzņēmums ražo speciālus apavus atmīnētājiem
Ukrainas uzņēmums ražo speciālus apavus atmīnētājiem
Ukrainā lielus draudus rada kājnieku mīnas. Okupantu armija tās izvietojusi apmēram trešdaļā valsts. Kara beigas vēl nav redzamas, bet jau tagad militārie eksperti atzīst – Ukrainas teritorijas atmīnēšanai vajadzēs gadus. Tikmēr palielinās cilvēku skaits, kuri mīnu eksplozijās zaudē ekstremitātes. Lai atmīnētājiem atvieglotu darbu, kāds ukraiņu uzņēmums izstrādājis speciālus zābakus. 
Ukraiņi labo kaujas tehniku un sūta uz fronti arī trofejas – ienaidnieka tankus
Ukraiņi labo kaujas tehniku un sūta uz fronti arī trofejas – ienaidnieka tankus
Tuvojoties ziemai, ir svarīgi, lai Ukraina nezaudē iniciatīvu kaujas laukā. Šobrīd ukraiņu spēki saskaras ar izaicinājumiem, ko raisa bruņojuma, munīcijas un it īpaši pretgaisa aizsardzības ieroču deficīts, uzsvēris Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. Kamēr no Rietumiem nav saņemts papildu bruņojums, ukraiņi cenšas salabot kaujās cietušo tehniku un sūta uz fronti arī iegūtās trofejas – ienaidnieka tankus. 
Zaļā suvenīra vietā var atvest Āzijas ūsaini vai kartupeļu vēzi
Zaļā suvenīra vietā var atvest Āzijas ūsaini vai kartupeļu vēzi
Ārzemju ceļojumos priecāsimies par eksotiskiem augiem, tos fotografēsim, bet neņemsim līdzi uz mājām –  aicina Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde, kas sākusi kampaņu, lai uzlabotu iedzīvotāju zināšanas par riskiem un aizsargātu Eiropas Savienības teritoriju no bīstamiem karantīnas organismiem. Jo līdz ar zaļo suvenīru – skaistu augu –  no ārzemēm var atvest dažādas slimības un kaitēkļus.
Igaunija un Latvija pirks militāro transportu par 693 miljoniem eiro 
Igaunija un Latvija pirks militāro transportu par 693 miljoniem eiro 
Igaunijas Aizsardzības investīciju centrs parakstījis līgumu ar kompānijām "Scania", "Veho" un "Volvo" par dažādu militāro transportlīdzekļu iegādi Igaunijas un Latvijas bruņotajiem spēkiem nākamajos septiņos  gados. Līguma kopējā summa – 693 miljoni eiro.
Saslimstība ar Covid-19 aug: pasaules līderi vienojas nepieļaut līdzšinējās kļūdas tā apkarošanā
Saslimstība ar Covid-19 aug: pasaules līderi vienojas nepieļaut līdzšinējās kļūdas tā apkarošanā
Kopš vasaras beigām koronavīrusa Covid-19 līkne Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV) atkal kāpj. Pieaug saslimstība ar jauno vīrusa paveidu EG.5 jeb "Eris". Pasaules valstu līderi, mācoties no Covid-19 pandēmijas sekām, apņēmušies neatkārtot kļūdas infekciju apkarošanā, bet laboratorijas gatavojas nākamajam pandēmijas vīrusam, kas kaut kad var atkal satricināt pasauli. 
RTU uzstāda Ginesa rekordu ideju ģenerēšanā
RTU uzstāda Ginesa rekordu ideju ģenerēšanā
Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) sarīkojusi lielāko prāta vētru pasaulē un uzstādījusi Ginesa rekordu inovatīvu ideju ģenerēšanā. Rekorda sasniegšanā piedalījās 1217 cilvēki. Augstskola cer, ka šāda domāšanas sesija iedrošinās jauniešus būt ambiciozākiem un nebaidīties sapņot par lieliem plāniem, kas var īstenoties kā jauns produkts vai jaunuzņēmums. 
Jaunākie

Vairāk

Svarīgākais šobrīd
Populārākie

Vairāk

Interesanti