Panorāma

Ziedo arī salauztas un netīras lietas

Panorāma

Panorāma

Baltkrieviju aicina mazināt militāro klātbūtni pierobežā

Baltkrieviju aicina mazināt militāro klātbūtni pierobežā

Pārbaudīt Latvijas armijas kaujas spējas un pilnveidot vienību gatavību izvērsties valsts aizsardzības uzdevumu izpildei. Ar šādiem mērķiem jau nākamnedēļ sāksies militārās mācības "Namejs".  Mācību gaisotne šogad būs citāda. Jo vienlaikus kopīgus treniņus rīkos arī Krievija un Baltkrievija, un tie sakrīt ar hibrīdkaru, ko Baltkrievija izvērsusi pret Latviju. Latvija aicina Baltkrievijas pusi mazināt saspīlējumu, un atgriezties pie normālas robežapsardzības prakses.

Mācībām "Namejs" šoreiz būs divas fāzes – vienības trenēs darbībai hibrīdapdraudējuma apstākļos un izspēlēs konvencionālā apdraudējuma scenāriju.

Mēnesi ilgajos vingrinājumos piedalīsies 10 000 karavīru. Līdztekus "Namejam" Krievija rīkos savus militāros treniņus "Zapad", kas pēdējos gados ir vērienīgākās mācības, ko Maskava rīko kopā ar Baltkrievijas armiju. Tas, ka Aleksandra Lukašenko režīms izvērsis hibrīdkaru pret Latviju un atvēris slūžas migrantu krīzei, padara "Zapad" norisi neprognozējamu.

Jau šobrīd baltkrievu pusē uz robežas ir karavīru grupas ar cita veida bruņojumu, nekā tas ir bijis līdz šim. Tas var radīt augsni  iespējamiem incidentiem un provokācijām.

"Iespējamas militāras eskalācijas pasākumi pastāv. Cilvēciskais pastāv, nevar izslēgt, mūsu karavīriem ir doti konkrēti spēka pielietošanas uzdevumi. Tos es nevaru jums stāstīt. Karavīri apmācīti un zina, kas tādā situācijā jādara," skaidroja Nacionālo bruņoto spēku (NBS) Apvienotā štāba Operatīvās pārvaldes priekšnieks Māris Simsons.

Baltkrievija šobrīd izbeigusi dialogu ar Latvijas robežsardzi, un nav tiešu kontaktu, lai potenciālo incidentu negadījumā varētu operatīvi sazināties un noskaidrot, kas notiek.

Latvijai ir priekšlikumi Baltkrievijai, kā izvairīties no situācijas tālākas eskalācijas. Pirmkārt, jāatgriežas pie 2014. gada vienošanās, kas noslēgta starp abu valstu valdībām par sadarbību uz robežas. Tas nozīmētu arī kontaktu atjaunošanu starp valstu robežpunktiem.

"Ar šāda veida piedāvājumiem nenākam tāpēc, ka būtu nobijušies. Mēs neesam nobijušies. Pārtraukt kontaktus ir liela tuvredzība no viņu puses. Tas nav baltkrievu robežsardzes vadības lēmums, es domāju, ka viņi gana labi apzinās spriedzi," sacīja aizsardzības ministrs Artis Pabriks ("Attīstībai/Par!").

Pabriks aicināja Baltkrieviju samazināt militāro klātbūtni un izvest personas ar snaiperšautenēm un citiem smagākiem ieročiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt