Uzņēmums bija izveidojis speciālu pievadu piena pārstrādes un mazgāšanas notekūdeņu novadīšanai lietus kanalizācijā. Šis pievads ticis slēgts, un informācija nodota Valsts policijai.
Valsts vides dienesta pārstāve Kristīne Kļaveniece Latvijas Radio skaidroja, ka šovasar dienesta inspektori konstatējuši ļoti būtiskus pārkāpumus AS "Rīgas piena kombināts" darbībā – uzņēmums ilgstoši novadījis neattīrītus piena produktu ražošanas notekūdeņus bez to iepriekšējās attīrīšanas Rīgas pilsētas lietus kanalizācijas sistēmā, izmantojot šim mērķim nelegālu cauruļvada pieslēgumu.
Valsts vides dienesta ieskatā šis pārkāpums ir veikts ilgstoši un vidē ir noplūdis salīdzinoši liels neattīrītu notekūdeņu daudzums.
"Par šo konstatēto pārkāpumu esam vērsušies tiesībsargājošajās iestādēs un esam lūguši izskatīt iespēju ierosināt kriminālprocesu," norādīja Kļaveniece.
Valsts vides dienesta ģenerāldirektore Elita Baklāne-Ansberga informēja – vasarā dienests saņēma sūdzības, ka Bieķengrāvī novadīti neattīrīti notekūdeņi.
Izsekojot to virzību un atverot aku pēc akas, konstatēts, ka notekūdeņus lietus kanalizācijas sistēmā novada "Rīgas piena kombināts".
Uzņēmums bija izveidojis speciālu pievadu, lai piena pārstrādes un mazgāšanas notekūdeņus nelegāli ieplūdinātu lietus kanalizācijā. To koncentrācijas līmenis būtiski pārsniedza normas, skaidroja vides uzraugi.
"Mums ir aizdomas, ka tas ir noticis ilgstoši vairāku gadu periodā, un līdz ar to videi nodarītais kaitējums ir ļoti būtisks. Mēs neatklāsim gadu, no kura varētu būt ildzis," viņa sacīja un šo gadījumu salīdzināja ar kāda tualetes papīra ražotāja rīcību, novadot neattīrītus notekūdeņus jūrā. Šajā gadījumā Valsts vides dienesta ieskatā ir līdzīga rakstura rīcība, nomaļā vietā novadot neattīrītus notekūdeņus uz lietus kanalizāciju un pēcāk uz Daugavu.
"Acīmredzot kādas amatpersonas ir devušas norādījumus kādiem darbiniekiem, kuri ir izveidojusi šādu novadīšanas iespēju. Uzņēmums ir guvis būtisku ekonomisku labumu no notekūdeņu liela apjoma novadīšanas, nemaksājot par to attīrīšanu, bet novadot vidē," pauda Baklāne-Ansberga.
AS "Rīgas piena kombināts" pērn strādāja ar 107 miljonu eiro apgrozījumu. Kompānijas galvenais akcionārs ir Kiprā reģistrētais "Food Union Holding Company Limited".
"Rīgas piena kombināts" neizpratnē
Savukārt uzņēmumā pauda neizpratni un nepatīkamu pārsteigumu par Valsts vides dienesta paziņojumiem medijiem, bet ne pašai kompānijai.
"Uzņēmums līdz šim brīdim avārijas situācijas dēļ ir sadarbojies un sniedzis Valsts vides dienestam visu nepieciešamo informāciju, kā arī aizslēdzis atklāto un līdz šim nezināmo cauruli, bet joprojām nav saņēmis Valsts vides dienesta aktu," sacīts uzņēmuma skaidrojumā.
"Rīgas piena kombinātā" norādīja, ka 6. jūlijā dienesta inspektori kopā ar kombināta speciālistiem veica notekūdeņu kanalizācijas aku apsekošanu.
Uzņēmumā norādīja: "Pateicoties abu organizāciju speciālistu saliedētam darbam, tika konstatēts, ka uzņēmuma teritorijā atrodas pārplūdes caurule, kura līdz šim uzņēmumam nav bijusi zināma, jo tā nav bijusi atzīmēta nevienā no 1990. gados mantotajām shēmām. Vienlaikus tika atklāts, ka ir notikusi avārijas situācija paša uzņēmuma notekūdeņu sistēmā – tajā paceļoties šķidruma līmenim, tas pārplūda nevienam nezināmajā caurulē."
Uzņēmuma pārstāvji nekavējoties esot to novērsuši un 20. jūlijā par to informējuši Vides dienestu. Esot likvidēta caurule, un profilakses nolūkā pārbaudīta visa uzņēmuma kanalizācijas sistēma, taču citi nezināmi notekūdeņu pievadi nav atrasti.
Ir arī citi pārkāpēji
VVD Latvijas Radio uzsvēra, ka šis nav vienīgais ražotājs, kas ar saviem notekūdeņiem rada kaitējumu videi. Arī piena pārstrādes uzņēmumā "Straupe" konstatēts, ka ilgstoši nav nodrošināts atbilstošs notekūdeņu attīrīšanas process un notekūdeņi novadīti Braslas upē.
"Lai arī uzņēmumā ir veikta notekūdeņu attīrīšanas iekārtas modernizācija, tomēr netiek ievērots tehnoloģiskais process – šīs iekārtas netiek atbilstoši ekspluatētas. Šī gada jūlija beigās mēs atkārtoti esam konstatējuši, ka Braslas upē tiek novadīti neattīrīti ražošanas notekūdeņi," sacīja Valsts vides dienesta pārstāve.
Lai arī veikta Straupes notekūdeņu attīrīšanas iekārtas modernizācija, kuru VVD saskaņoja 2016. gadā, tomēr iekārtās netiek ievērots tehnoloģiskais process. VVD secinājis, ka, ja atbilstoši tehnoloģiskajam procesam tiek nodrošināta notekūdeņu attīrīšanas iekārtu darbība, tad ir iespējams nodrošināt normatīviem atbilstošu notekūdeņu attīrīšanu. Tomēr, ja uzņēmums neveiks VVD uzdotās rīcības un nesāks atbilstoši tehnoloģiskajam procesam iekārtu izmantošanu, VVD lems par uzņēmuma darbības apturēšanu.
Vēl viens uzņēmums ir lopkautuve SIA "Ceplīši AS", kas atrodas Lēdurgas pagastā.
"Šis uzņēmums ir ilgstoši piesārņojis vidi ar neattīrītiem ražošanas notekūdeņiem, kas satur lielu dzīvnieku asiņu piejaukumu," skaidroja Kļaveniece,
norādot, ka notekūdeņi arī šajā gadījumā nonāca virzemes ūdens objektā, radot piesārņojumu. Notekūdeņi tika novadīti Aģes upē, izraisot negatīvas izmaiņas šī virszemes ūdens objekta ūdens kvalitātē.
Lēdurgas VVD jau vairākkārt administratīvi sodījis uzņēmumu, kā arī šogad piemērojis piespiedu izpildi – piespiedu naudu 2500 eiro apmērā, bet 2021. gada jūlijā izdots brīdinājums par iekārtas darbības apturēšanu. Tā kā uzņēmums VVD uzdotajā termiņā nav veicis nepieciešamās rīcības, lai konstatētos pārkāpumus novērstu, SIA “Ceplīši A.S” lopkautuves darbība tiks apturēta.
Valsts vides dienestā gan uzsvēra, ka kopumā situācija uzlabojas. Kopš 2019. gada gandrīz uz pusi samazinājies problemātisko notekūdeņu attīrīšanas iekārtu skaits Latvijā.
Valsts vides dienesta uzskaitē bija 58 šādas attīrīšanas iekārtas, bet pašlaik tādas ir palikušas 30.
Valsts vides dienestā informēja, ka 77% no problemātiskajām notekūdeņu attīrīšanas iekārtām apsaimnieko pašvaldības vai to izveidotie komunālās saimniecības uzņēmumi, bet 23% – ražošanas uzņēmumi.
Preses konferencē VVD atzina, ka bieži problēmsituācijas notekūdeņu attīrīšanas iekārtās izraisa pārtikas ražošanas uzņēmumu darbībā radīto notekūdeņu nepietiekoša attīrīšana. Augusta sākumā VVD konstatēja pārkāpumus SIA “Ķeizarsils” (Ezerkauliņi), kas atrodas Salaspils novadā, darbībā. Uzņēmuma darbības rezultātā vidē novadīti neattīrīti ražošanas notekūdeņi, kas radušies dārzeņu mazgāšanas procesā, radot risku, ka var tikt piesārņota Mazā Juglas upe.
Vides dienestā augsti novērtē sabiedrības interesi un līdzdalību vides pārkāpumu atklāšanā. Informācija par problemātiskajām notekūdeņu attīrīšanas iekārtām jau otro gadu ikvienam pieejama publiski Valsts vides dienesta tīmekļa vietnē.
2020. gadā vidē novadīti vairāk nekā 190 miljoni kubikmetru notekūdeņu, kas ir līdzvērtīgs ūdens tilpums Usmas ezeram. Lielāko jeb aptuveni ceturto daļu no kopējā vidē novadītā notekūdeņu daudzuma rada Rīga.
