Sadaļas Sadaļas

Panorāma

Opozicionārei M. Koļesņikovai piespriež 11 gadus cietumā

Panorāma

Panorāma

Latvijas zinātnieki: Ledāji kūst strauji

Latvijas zinātnieki pēc arktiskās ekspedīcijas: Ledāji kūst strauji  

Tas ir gluži kā salikt puzli. Liekot kopā ekspedīcijās iegūtos zinātniskos datus, veidojas kopaina par procesiem ledājos. Un tie ir satraucoši. Ledāji kūst, un palielinās kušanas ātrums. To atzīst Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes zinātnieki, kuri atgriezušies no savas otrās arktiskās ekspedīcijas Svalbāras arhipelāgā Norvēģijā.

Zinātnieki pētīja ledāju, kuru apmeklēja jau pirms diviem gadiem un veica jaunus detalizētus mērījumus arī uz cita ledāja. Ar ģeoradaru pētīja ledāju iekšējo struktūru un ledus biezumu. Bet ar dronu uzņēma aerofotogrāfijas, lai varētu izveidot ledāju virsmas modeļus.

Salīdzinot datus ar iepriekšējā ekspedīcijā iegūtajiem, pētnieki var aprēķināt, cik lielu masu ledājs zaudējis, un spriest, kādas izmaiņas notiek ledāja iekšpusē. Izmaiņas pamanāmas pat vizuāli. Ūdens, kas izlūstot no ledāja, tā priekšā ziemā izveido uzledojumu vairāku metru biezumā. Šis ir pirmais gads vēsturē, kad uzledojuma vairs nav.

“Tas nozīmē, ka ir bijusi iespaidīga kušana vasaras sezonā. Otra pamanāmā izmaiņa bija, uzkāpjot ledāja augstākajā daļā, varēja redzēt, ka augstākā daļa atrodas zemākā līmenī nekā iepriekš. Bļoda jeb tā saucamais ledāja cirks bija kļuvis daudz dziļāks. Katru gadu gan mēs, gan citi zinātnieki nāk klajā ar pētījumiem, kas liecina, ka ledāji kūst arvien straujāk un ātrāk, un ir jāpārskata visas klimata prognozes,” skaidroja ģeoloģijas zinātņu doktors Kristaps Lamsters.

Uz Svalbāras arhipelāgu devās četri Latvijas Universitātes zinātnieki: Kristaps Lamsters, Jānis Karušs, Pēteris Džeriņš un Jurijs Ješkins. Viņi strādāja Polijas polārajā bāzē. Ekspedīcijas dati paver iespēju atklāt arī ko iepriekš nezināmu, jo neviens ar šādām metodēm šos ledājus nebija pētījis.

“Jau tagad mēs redzam, ka ledājā atrodas nevis viens, bet vairāki apgabali, kur ledus temperatūra ir sasniegusi nulle grādus – tā sauktais siltais ledus. Mēģinām noskaidrot, kādā veidā tas tur ir nokļuvis, saglabājies, veidojies. Un kāda varētu būt ledāja nākotne. Zinātnieku brīdinājumus par klimata pārmaiņām acīmredzot ņems vērā tikai tad, kad tas jau būs ļoti kritisks slieksnis. Un, kā jau šogad starpvaldību klimata padome ir ziņojusi – šis kritiskais slieksnis jau ir sasniegts.

Ja mēs nerīkojamies šobrīd, tad mūs gaida ievērojamas dabas katastrofas tuvā nākotnē,” brīdināja Lamsters.

Latvijas zinātnieki plāno atgriezties Svalbāras ledājos pēc pāris gadiem.

Polārpētnieku darbu un iespējas apgrūtina tas, ka Latvija nav pievienojusies Arktikas padomei. Ārlietu ministrija jūlijā iesniedza valdībā informatīvo ziņojumu par nepieciešamību pievienoties novērotājvalsts statusā. Arktikas padomes lēmums sagaidāms pēc apmēram diviem gadiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt