Dienas ziņas

Latvijas faktiskās neatkarības atjaunošanas 30. gadadiena

Dienas ziņas

SUP dēlis cilvēkiem ratiņkrēslā

Atklāta izstāde "Rīcība. Brīvība. Barikādes nesākās janvārī"

Atklāta izstāde «Rīcība. Brīvība. Barikādes nesākās janvārī»

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Atzīmējot Latvijas neatkarības “de iure” atjaunošanas 30. gadadienu, Barikāžu muzejā atklāta jauna izstāde “Rīcība. Brīvība. Barikādes nesākās janvārī”. Tā kliedē mītu par to, ka 1991. gada janvāra barikādes bija spontāns masu pasākums valsts objektu aizsardzībai, kas sekoja notikumiem Lietuvā.

Fotogrāfijas un bagātīgs faktu klāsts iezīmē notikumus no 1990. gada 4. maija līdz 1991. gada 21. augustam, kad noslēdzās Atmoda un bija sasniegts barikāžu mērķis – Latvijas valsts atzīšana “de iure”. Dienas gaismu ieraudzījuši svarīgi dokumenti, kas apliecina – barikādes gatavotas, tas nenotika nejauši. Tautas frontes lēmumi, tostarp 1991. gada 12. janvāra aicinājums sarīkot manifestāciju 13. janvārī, mudinot pulcēties pie stratēģiski svarīgiem objektiem.

Toreizējais Latvijas Tautas frontes vadītājs Romualds Ražuks atceras: "Latvijas radio nemitīgi atskaņoja, norādot kur cilvēkiem no novadiem ir jāpaliek. Te ir apliecinājums mūsu gatavībai, tas nebija nevadāms bars, cilvēki bija sagatavoti. Lietuvas notikumi pirms tam. Lietuvieši faktiski aizstāvējās. Mēs ar šiem lēmumiem janvārī paši gājām uzbrukumā, apsteidzām padomju armiju."

Pirmās domas par barikādēm virmoja jau 1990. gada maijā. Pēc 4. maija Neatkarības deklarācijas sarosījās pretinieki. 15. maijā interfronte un padomju spēki centās uzbrukt Augstākajai padomei.

Romualds Ražuks: "Tautas frontes aicinājumu izplatījām - ja atkārtosies neatkarības pretinieku centieni uzbrukt Augstākajai padomei, Tautas fronte patur tiesības aicināt simtiem tūkstošiem piekritēju no visas Latvijas to aizsargāt. Tas ir pirmais barikāžu priekšvēstnesis.”

Pirmo reizi apskatāms  foto ar Bauskas milicijas darbiniekiem, kuri 1991. gada 20. janvārī  ar ieročiem sargāja iekšlietu ministriju, kad uzbruka PSRS speciālā vienība. Tā bija vienīgā kauja kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas. Viņi bija astoņi, 3 jau aizsaulē.

Valrērijs Markūns, 1991. gada barikāžu dalībnieks: "Te ir Aļģis Simanavičs, kuru ievainoja, un kuru es pats nesu uz saviem pleciem, un kurš vairs nav dzīvs. Kamēr esam dzīvi, tikmēr vajadzētu stāstīt un rakstīt šos notikumus vēsturei, lai nākamās  paaudzes zinātu."

Renārs Zaļais, 1991. gada barikāžu muzeja direktors saka: "Ja pirms vēstures eksāmena šeit atnāk skolēni un kārtīgi iepazīsies ar muzejā izstādīto pusotru, divas stundas, esmu pārliecināts, ka vēstures eksāmenu par atmodas laiku viņi nokārtos ļoti labi."

Raugoties uz fotogrāfijām, barikāžu dalībnieki nosaka - grūti iedomāties, kas būtu, ja nebūtu bijušas barikādes. Vai maz būtu mūsu valsts?

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti