Valsts augstākās amatpersonas nolika ziedus Gustava Zemgala atdusas vietā Meža kapos. Viņa piemiņu godināja Valsts prezidents, Saeimas deputāti un ministri. Par Gustava Zemgala ieguldījumu Latvijas valstiskuma tapšanā un neatkarīgās Latvijas Republikas veidošanā runāja konferencē Rīgas pilī.
Otrā Latvijas prezidenta amatu Zemgals ieņēma no 1927. gada līdz 1930. gadam. Viņš vislabāk pazīstams kā valsts vadītājs, taču viņa profesionālā un sabiedriskā darbība bija ļoti daudzpusīga. Lauku amatnieka dēls spēja kļūt par diplomētu juristu, zvērinātu advokātu un notāru, armijas rezerves virsnieku. Zemgals vadīja biedrības, bija laikrakstu redaktors, politiķis un Latvijas valsts veidotājs, kā arī vairāku Saeimas sasaukumu deputāts un ministrs.
Gustavs Zemgals vadīja 1918. gada 18. novembra svinīgo Tautas padomes sēdi, kurā pasludināja Latvijas neatkarību. Zemgals izcēlies ar organizatora tvērienu, viņam bija nozīmīgas tādas vērtības kā taisnīgums un demokrātija. Par to stāsta Latvijas Nacionālā vēstures muzeja izveidotā ārā izstāde Esplanādē.
Savukārt pašreizējais Valsts prezidents Egils Levits, pieminot Zemgalu, norādīja: “1918. gada 18. novembrī Gustavs Zemgals vadīja Latvijas Tautas padomes pirmo sēdi, kurā tika proklamēta Latvijas valsts. Mazāk zināms fakts ir tas, ka viņš bija pirmais latvietis – Rīgas pilsētas galva, un astoņus gadus viņa vadībā veidojās Rīgas pilsēta. Protams, viņa lielākais nopelns ir tas, ka viņš bija otrais Latvijas valsts prezidents. Gustavs Zemgals turpināja pirmā Latvijas valsts prezidenta Jāņa Čakstes ieviestās demokrātiskās tradīcijas, un Gustavam Zemgalam ir ļoti liela nozīme demokrātiskas Latvijas veidošanā.”
