Panorāma

Panorāma

Panorāma

Panorāma

Valdība dod starta šāvienu dalībai CERN

Šadurskis: Dalība CERN pavērs jaunas iespējas gan zinātniekiem, gan uzņēmējiem

Dalība un pievienošanās Eiropas Kodolpētījumu organizācijai (CERN) pavērs jaunas iespējas gan zinātniekiem, gan uzņēmējiem, otrdien, 6. februārī, žurnālistiem norādīja izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (“Vienotība”).

Spēle augstākajā līgā

Viņš atgādināja, ka CERN ir organizācija, kas apvieno 22 zinātnēs attīstītākās valstis, un Latvijas mērķis ir sākumā kļūt par asociēto, bet pēc tam par pilntiesīgo dalībvalsti. CERN ir organizācija, kas ir vadošā ne tikai fizikā, bet arī tehnoloģijās, datu pārvadē, datu uzglabāšanā un paver iespēju uzņēmējiem līdzdarboties iepirkumos. Tieši CERN ir meklējami interneta pirmsākumi.

CERN ietvaros notiek arī studentu un pasniedzēju apmaiņas programmas, jaunu maģistra un doktorantūras studiju programmu izstrāde. “Tā ir spēle augstākajā līgā,” sacīja Šadurskis.

CERN zinātniskais līdzstrādnieks, Latvijas pārstāvis Tims Torims preses konferencē norādīja, ka CERN ir politiska organizācija ar liela mēroga zinātnisko infrastruktūru. Taču tieši šī projekta ietvaros notiek vismodernākie fizikas atklājumi.

Paredzams, ka līdz ar dalību CERN varētu augt arī jaunuzņēmumu darbības spektrs un iespējas. CERN ir kvalitātes zīme gan uzņēmumam, gan zinātnei, sacīja Torims.

Pēcāk valdība deleģēja Izglītības un zinātnes ministriju izstrādāt līguma projektu par Latvijas pievienošanos CERN.

CERN

Eiropas Kodolpētījumu organizācija

Mērķis: starptautiskas liela mēroga pētnieciskas infrastruktūras darbības nodrošināšana augstas enerģijas daļiņu fizikas pētījumiem, kas pārsniedz atomfizikas darbības jomu.

  • Patstāvīgi strādā 2500 darbinieku, kā arī 12 000 vieszinātnieku no vairāk nekā 70 valstīm.
  • Tās dalībvalstis: 21 Eiropas valsts un Izraēla.
  • Piecas asociētās valstis: Indija, Pakistāna, Turcija, Ukraina un Lietuva.
  • Trīs ir asociētās valstis pirmsdalībvalsts statusā: Kipra, Serbija, Slovēnija.
  • Novērotāju statuss: Japāna, Krievija, ASV, arī UNESCO, Eiropas Komisija un Apvienotais kodolpētījumu institūts no Krievijas.

Uzņēmējiem jau ir idejas

Lai uzzinātu kādas ir iespējas ražošanai, janvārī CERN apmeklēja Latvijas uzņēmēji. Vairāki mājās atgriezās ar sadarbības priekšlikumiem. "Mums ir divas idejas," stāsta  SIA “Nukleārās medicīnas centrs” valdes priekšsēdētājs Vitālijs Skrīvelis. "Mēs zinām kādu no radioizotopiem mēģināt dabūt no CERN projekta MEDICIS. Otrs - mēs gribētu piedāvāt CERN un firmām, kas te darbojas, ka Latvija varētu būt viena no vietām, kur izmēģināt jaunās protonu terapijas iespējas.  Divi potenciālie virzieni, kuros mēs strādāsim un centīsies sadarbību dabūt ar CERN," norāda Skrīvelis.

Dalībvalstīm ir brīvi pieejamas CERN jaunākās tehnoloģijas, kuras var ieviest ražošanā un pielietot medicīnā, informācijas tehnoloģijās, enerģētikā un vides aizsardzībā. CERN dalībvalstu uzņēmējiem ļauj izmantot savu logu, kas nozīmē kvalitātes zīmi. To uzsver arī Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociācijas vadītājs Normunds Bergs. "Vajadzīgi daudzi desmiti un simtu atsauču un referenču, un jo vairāk tās ir no zināmām lietām, zināmām iestādēm, no respektabliem pircējiem, jo labāk ir," stāsta Bergs.

Pašlaik Latvijai ir sadarbības līgums ar CERN, kas ļauj piedalīties tās eksperimentos un sadarboties ar tās pētniecības grupām. Savukārt asociētās valsts pirmsdalībvalsts statuss, kas ilgst 2-5 gadus, paver iespēju Latvijas uzņēmumiem piedalīties CERN iepirkumos valsts iemaksāto līdzekļu – 1 miljona Šveices franku jeb 860 tūkstošu eiro – apjomā.  Šādā gadījumā Latvijas uzņēmumiem un zinātniskajiem institūtiem būtu pilna pieeja CERN infrastruktūrai un pētniecības projektiem, kā arī varētu strādāt ar ierobežota laika un ranga līgumiem.

Pilntiesīgas dalībvalsts statuss nozīmētu balsstiesības CERN Padomē, iespēju Latvijas zinātniekiem un tehniskajiem darbiniekiem pastāvīgi strādāt CERN, uzņēmumiem būtu savs pārstāvis un nebūtu ierobežojumu piedalīties iepirkumos. Tas gan no valsts maka prasītu aptuveni 1,7 miljonus Šveices franku jeb 1,46 miljonus eiro gadā, liecina pašreizējie aprēķini Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavotajā informatīvajā ziņojumā par Latvijas pievienošanos CERN.

Turpmākie soļi ceļā uz asociētās valsts statusu:

  • Lai Latvija kļūtu par asociēto valsti pirmsdalībvalsts statusā, Latvijai ir jāsagatavo iestāšanās dokumentācija, jānoslēdz līgums ar CERN un jānodrošina ikgadējais finansējums viena miljona Šveices franku apmērā.
  • IZM līdz 2018.gada beigām būtu jāiesniedz izskatīšanai valdībā līgums par pievienošanos CERN.
  • Valstij būtu jāpalielina Izglītības un zinātnes ministrijas bāzes izdevumus 2019.-2023.gadam par vienu miljonu Šveices franku ik gadu. Tāpat būtu nepieciešami vairāk nekā 400 tūkstoši eiro gadā, lai nodrošinātu CERN Nacionālā kontaktpunkta darbību un dalību CERN sadarbības kapacitātes stiprināšanas pasākumos.
1 komentārs
Jānis Lietavietis
Kāda starpība, kurā līgā startē vāja komanda, kas vienmēr ieņem kādu no pēdējajām vietām? Tērēt miljonu par to, lai būtu pēdējais augstākajā līgā - ir visai dīvaini, īpaši, kad paša vieta līgā ir tikai nopirkta, nevis izcīnīta, tādēļ nekas netraucē būt pēdējajam pasaulē, par spīti augstākajai līgai.
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti