Reģiona drošība un kopīgi Latvijas – Polijas sadarbības projekti, tie bija galvenie jautājumi, kas pārspriesti Polijas Seima maršala Mareka Kuhciņska un Latvijas Ministru prezidenta Māra Kučinska (Zaļo un zemnieku savienība) tikšanās laikā.
Autora ziņas
Vismaz divi ukraiņu karavīri gājuši bojā un vēl vairāki guvuši ievainojumus trešdienas, 1.februāra, sadursmēs Ukrainas austrumu pilsētas Avdijivkas tuvumā. Tur jau vairākas dienas notiek sadursmes ar prokrieviskajiem pašpasludināto republiku kaujiniekiem.
Lai pārrunātu drošības un aizsardzības jautājumus, Rīgā ieradies Polijas parlamenta - Seima - priekšsēdētājs Mareks Kuhciņskis.
Jelgavas pusē kāda organizēta grupa vairāku gadu garumā gadiem izspiedusi naudu, paverdzinājusi un turējusi nebrīvē maznodrošinātus un vientuļus cilvēkus. Tas turpinājies vismaz trīs gadus, un noziedznieki no cietušajiem izspieduši 30 000 eiro.
Valsts vides dienests par nelicencētu zveju uzlicis 4000 eiro sodu zvejnieku kooperatīvajai saimniecībai "Vecdaugava", kurai arī konfiscēti 140 nēģu murdi.
Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) plāno īstenot Latvijā vēl nebijušu projektu – trīs gadu laikā veikt visaptverošu īpaši aizsargājamo biotopu inventarizāciju. To telefonintervijā Latvijas Radio atzina DAP Dabas aizsardzības departamenta vadītāja Gita Strode.
Latviešu kino klasikas fondā ir simtiem filmu, kas būtu jādigitalizē un jāatjauno. Līdz šim putekļi notrausti no 15 spēlfilmām un uzsprodinātas deviņas animācijas filmas. Restaurētas tautā iemīļotās spēlfilmas "Limuzīns Jāņu nakts krāsā", "Vella kalpi", un pašlaik atdzimšanu piedzīvo kino meistara Rolanda Kalniņa filma "Piejūras klimats".
Biķernieku memoriālā klātesošie pieminēja pirms vairāk nekā 70 gadiem notikušās zvērības un godināja upurus Starptautiskajā holokausta piemiņas dienā.
Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandiera amatā stājies ģenerālmajors Leonīds Kalniņš, kurš šajā amatā nomaina ilggadējo NBS komandieri Raimondu Graubi.
Enerģijas lādiņu viņi saņem no…aukstuma. Viņu ikdiena ir rūdīšanās, ziemas pastaigas šortos un peldēšana āliņģī. Latvijā veidojas aukstummīļu kustība, un šodien Rīgas un Rīgas apkaimes aukstuma mīlētāji sanāca uz rekordpeldi.
Jau ceturto dienu ugunsdzēsēji glābēji meklē divus cilvēkus, kuri ceturtdien bija devušies nodarboties ar zemledus niršanu, bet nebija atgriezušies, informēja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) pārstāve Inta Šaboha.
Latvijā piektdien, 20.janvārī, notiek plaši 1991.gada janvāra barikāžu atceres pasākumi. No rīta piemiņas ugunskuru, piedaloties valsts galvenajām amatpersonām, iededza Rīgā, Doma laukumā. Pēcpusdienā sekoja ziedu nolikšana pie Brīvības pieminekļa, pie kritušo piemiņas vietām Bastejkalnā, arī Meža kapos. Vakarā Rīgas Domā notiks barikāžu aizstāvju atcerei veltīts koncerts "Uz jaunām debesīm”. Tāpat iedegs ugunskuru pie Saeimas nama.
Svarīgi pateikt paldies cilvēkiem, kuri riskēja ar dzīvību, lai uz barikādēm nosargātu Latvijas valsts neatkarību - šādi vārdi otrdien skanēja 1991. gada Barikāžu muzejā, kur 70 barikāžu dalībniekiem pasniedza pateicības rakstus.
Latvijā turpinās barikāžu atceres pasākumi. Ar klusuma brīdi pirmdien, 16.janvārī, Vecmīlgrāvī pieminēja 1991.gada neatkarības cīņās bojāgājušo Robertu Mūrnieku, barikāžu pirmo upuri.
Restaurāciju piedzīvojis Kārļa Zāles mākslas darbs - mets, pēc kura tēlnieks veidoja centrālo tēlu grupu Rīgas Brāļu kapu ansamblī. Daudzus gadus ģipša skulptūra “Māte Latvija ar kritušajiem dēliem” bija stāvējusi zem klajas debess, un tai draudēja iznīcība. Ar Rīgas Celtniecības koledžas mācībspēku un studentu rokām mātes tēls tagad atjaunots, un, pieminot Ziemassvētku kauju simtgadi, apskatāms koledžas vestibilā.
Naktī uz ceturtdienu, 12.janvāri, vētra Baltijas jūrā reisa laikā no Stokholmas uz Rīgu nolauza prāmja “Romantika” radara antenu, kas lidojumā sadauzīja vienu no iluminatoriem un ļāva ūdenim, pēc kompānijas “Tallink” norādītā, nedaudz skart atsevišķas pasažieru kajītes.
Kuģis «Romantika», kam jau pirmspusdienā bija jāienāk Rīgas ostā, to plāno tikai ap desmitiem vakarā, skaidro kompānija «Tallink».
No 2017.gada 12.janvāra Latvijas Kara muzejā (LKM) apmeklētājiem būs pieejama jaunā ekspozīcija “Latvijas iedzīvotāji Pirmajā pasaules karā”.
Pieminot 100 gadus kopš leģendārajām Ziemassvētku kaujām, sestdien uz Tīreļpurvu un Ložmetējkalnu devās simtiem cilvēku, lai godinātu strēlnieku piemiņu.
Šajās dienās aprit 100 gadu kopš leģendārajām Ziemassvētku kaujām Tīreļpurvā. Ievadot atceres pasākumus, ceturtdien, 5.janvārī, Ģederta Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejā notika Ziemassvētku kaujām veltīta konference, kur vērtēta šo cīņu taktisko risinājumu ietekme uz karamākslas attīstību.
Sniegputenis trešdien, 4.janvārī, kavējis aviosatiksmi - lidostā "Rīga" trešdien atcelti kopumā 20 reisi, bet citi kavējušies. Tāpat laika apstākļi kavējuši sabiedriskā transporta kustību Rīgā, kā arī starppilsētu un starptautisko autobusu un vilcienu satiksmi. Savukārt prāmju kustību laika apstākļi nav ietekmējuši.
Joprojām nav skaidrs, kādēļ Latvijā daudzus suņus piemeklēja smaga un bīstama barības vada slimība. Veterinārārsti un pētnieki sliecas uzskatīt, ka vainīga varētu būt konkrēta barība, taču ražotājs ir iesūdzējis suņu dakterus tiesā par uzņēmuma nomelnošanu un prasa piedzīt gandrīz pusmiljonu eiro zaudējumus. Tikmēr suņu saimnieki turpina cīņu ar slimību.
Kopš vairākas Latvijas Universitātes (LU) fakultātes pirms gada pārcēlās uz Dabaszinātņu akadēmisko centru Torņakalnā, neatrisināts palicis jautājums, ko darīt ar augstskolas muzejiem. Jaunajā centrā tiem vieta neatradās. Universitātes vadības pārstāvji noraida runas, ka kolekcijas varētu likvidēt. Vienlaikus gan piekrīt, ka muzejiem būs jāpiedzīvo pārmaiņas.
Uzņēmumā VAS “Latvijas Valsts Meži” (LVM) nolēmuši izmēģināt jaunu metodi, lai pasargātu egļu un priežu jaunaudzes no dzīvnieku postījumiem. Kā saka mežkopji - ceram, ka pagaršos un vairāk neēdīs, jo gaidītā garduma vietā mute būs pilna ar spalvām.
Pēc vairāk nekā 50 gadiem savā mājvietā Lestenes baznīcā atgriezusies altāra siena un atjaunotā kancele. Lestenes baznīca savulaik bija krāšņākais baroka laika dievnams Latvijā. To pamatīgi izpostīja Otrā pasaules kara laikā, un padomju gados izdemolēja un ierīkoja kalti. Baznīca kļuvusi par simbolu tam, kas ar latviešu tautu un valsti ir noticis.
Tagad kursantiem pēc smagiem treniņiem būs patīkami atgriezties labiekārtotās kazarmās, un nevajadzēs domāt, kā žāvēt samirkušo apģērbu un apavus. Vienā no nozīmīgākajiem Nacionālo bruņoto spēku (NBS) garnizoniem - Kājnieku skolā Alūksnē – trešdien, 21.decembrī, svinīgi atklāja atjaunotās kazarmas.
Vēl nenoskaidroti zagļi sestdien, 17.decembrī, uzlauzuši atslēgu un no kāpņu telpas kādā Tallinas ielas nama Rīgā paņēma ratiņkrēslu. Tagad 14 gadus vecais Matīss vairs nevar iziet ārā, apmeklēt skolu, kā arī Ziemassvētku pasākumus.
Prokuratūra tiesai nodevusi krimināllietu par Šlokenbekas dzirnavu ezera un Slocenes upes piesārņošanu. Pērn vasarā ūdenstecēs ieplūda neattīrīti notekūdeņi no Tukuma pašvaldības uzņēmuma “Tukuma ūdens”. Tas izraisīja smagas sekas videi – zivju masveida bojāeju. Lai gan ir izvirzīta apsūdzība pašvaldības uzņēmuma darbiniekam, Tukuma novada vadība uzskata, ka nav iemesla viņu atstādināt no amata.
Patlaban ir svarīgi gādāt par valsts aizsardzību, un 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP) armijas vajadzībām ir jāatvēl iespējami drīz, piektdien, 16.decembrī, savā konferencē apliecināja politiski represētie.
Ceturtdien, 15. decembrī, plkst. 15.00 Rīgas Zooloģiskajā dārzā kopā ar lūšu draugiem Jēkabpils pilsētas pārstāvjiem teiks laba ceļa vārdus lūšu jauneklim Hercogam. Jau pavisam drīz nākošās nedēļas sākumā uz jaunām mājām Rīgas sadraudzības pilsētas Kobes Oji zooloģisko dārzu dosies mūsu jaunais lūšu tēviņš Hercogs un jaunkundze Lūsija, kas patlaban dzīvo zoodārza filiālē “Cīruļi”.
Esam pierādījuši, ka varam spēlēt zinātnes augstākajā līgā – tik lepni saka Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) zinātnieki. RTU ir viena no retajām zinātniskajām institūcijām Baltijā, kas izstrādās tehnoloģijas un materiālus lielajam hadronu paātrinātājam Eiropas kodolpētniecības centrā CERN. Lielais hadronu paātrinātājs ir apjomīgākais un sarežģītākais zinātniskais instruments pasaulē.
Latvijas Kara muzejs saņēmis nozīmīgu dāvinājumu - Triju Zvaigžņu ordeņa kavaliera, ievērojamā latviešu virsnieka un grāmatas “Latviešu leģions” autora Artura Silgaiļa arhīvu. Tas ir nozīmīgs papildinājums liecībām par Otrā pasaules kara vēsturi un Latvijas virsnieku gaitām.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
