Svētdiena, 5. maijs

Vārda dienas: Ģederts, Ģirts

Latvijas Sabiedriskie Mediji
Rīgā +11 °C, ZR vējš, 3m/s
LSM Bērnistaba

Ilze Dobele

Apskatīt autora rakstus: Latviski

Autora ziņas
Partiju reitingi jūnijā: Saeimā varētu iekļūt 9 partijas; starp NA un ZZS aizvien sīva cīņa par otro...
Partiju reitingi jūnijā: Saeimā varētu iekļūt 9 partijas; starp NA un ZZS aizvien sīva cīņa par otro vietu
Partiju popularitātes reitingos jūnijā gandrīz visiem politiskajiem spēkiem salīdzinājumā ar maiju vērojami uzlabojumi, atsevišķos gadījumos pat divu procentpunktu robežās. Zaļo un Zemnieku savienība ir apsteigusi Nacionālo apvienību, tomēr abas arvien piedalās sīvā cīņā par otrā populārākā Latvijas politiskā spēka statusu. Par SKDS aptaujas rezultātiem ziņo Latvijas Televīzija.
Pārvērst defektu par efektu. Dizaina risinājumi sociālās distancēšanās norādēm
Pārvērst defektu par efektu. Dizaina risinājumi sociālās distancēšanās norādēm
Par mūsu ikdienas neatņemamu sastāvdaļu ir kļuvusi sociālā distancēšanās. Publiskās vietās to palīdz ievērot dažādas norādes un zīmes, tomēr, ja tās nav gana pārdomātas, tad savu funkciju nepildīs – mēs tās nepamanīsim vai ignorēsim. Skaidru ilgtermiņa prognožu, cik ilgi ierobežojumi turpināsies, nav, tāpēc ir svarīgi domāt par šo norādījumu dizainu un komunikāciju, turklāt veiksmīgi risinājumi var labvēlīgi ietekmēt publisko telpu arī ilgtermiņā.
Skolās mājturību aizstāj dizains. Saruna ar skolotāju Anci Kanceri
Skolās mājturību aizstāj dizains. Saruna ar skolotāju Anci Kanceri
Latvijas skolās no pagājušā gada septembra pakāpeniski ievieš kompetenču pieeju mācību saturā jeb programmu “Skola 2030”, kuras ietvaros līdzšinējo mācību priekšmetu “Mājturība un tehnoloģijas” aizstās “Dizains un tehnoloģijas”. Latvijas Radio 3 “Klasika” raidījumā “Kāpēc dizains?” Siguldas pilsētas vidusskolas programmēšanas skolotāja un IT Izglītības fonda projektu vadītāja Ance Kancere pastāstīja, ka jaunā mācību satura mērķis ir aicināt skolēnus domāt par to, kā “neradīt lietas tikai tāpēc, lai viņas būtu, bet radīt ar mērķi, ka kāds tās pēc tam lietos”.
Komponiste Lolita Ritmane: Filma «Dvēseļu putenis» bija mīlestības darbs
Komponiste Lolita Ritmane: Filma «Dvēseļu putenis» bija mīlestības darbs
Lolita Ritmane ir vienīgā sieviete komponiste, kuri ir iekļuvusi ASV kinoakadēmijas "Oskara" balvas sacensībā, pretendējot uz nomināciju. Par iespēju būt šajā 15 filmu īsajā sarakstā sacentās 136 filmu oriģinālmūzika. Tagad līdz 15.martam tiks izvēlētas piecas filmas, kuras jau pretendēs uz "Oskaru". Pēc šīs ziņas nedēļas vidū vēlā vakarā Latvijā, bet priekšpusdienā Losandželosā Latvijas Televīzija sazinājās ar komponisti. 
Sociālās distancēšanās dizains – kā pandēmijas pieredze ietekmēs darbu birojā?
Sociālās distancēšanās dizains – kā pandēmijas pieredze ietekmēs darbu birojā?
Pasaules dizaineri turpina domāt par to, kā vidi ap mums padarīt drošāku, proti – kā īstenot sociālo distancēšanos. Dažādi risinājumi rodami vidē, grafiski iezīmējot cilvēku atrašanos noteiktā attālumā, parkos, pilsētu laukumos un darba vietās – birojos. Kā tajos rit darbs šobrīd, kā telpas piemērot apstākļiem, kuru noslēguma termiņu nevaram paredzēt, un kāda loma tajā ir dizainam, stāsta “Tet” valdes locekle, Cilvēku un vides dienesta direktore Ingrīda Rone un interjera dizainere Santa Meikulāne. 
Saprotama un droša vide – kas ir navigācijas dizains un kā tas top?
Saprotama un droša vide – kas ir navigācijas dizains un kā tas top?
Ik dienu ap mums ir neskaitāmas informatīvās norādes, zīmes, kas mūs vada un virza – uz ielas, veikalā, koncertzālē, stacijā, lidostā. Mēs tās uztveram kā daļu no apkārtesošās vides. Tāds ir navigācijas dizaina uzdevums: palīdzēt atrast to, ko meklējam, un parūpēties par to, lai šī ceļa meklēšana ir mums droša un saprotama. Kā tas tiek veidots? Par to Latvijas Radio raidījumā “Kāpēc dizains?” stāsta Austrālijas dizaina studijas “Dotdash” izveidotāji, dizaineri Despina Makris (Despina Macris) un Marks Ross (Mark Ross).
Naudaszīme – kultūras zīme. Saruna ar monētu dizaineru Laimoni Šēnbergu
Naudaszīme – kultūras zīme. Saruna ar monētu dizaineru Laimoni Šēnbergu
Apaļas, četrstūrainas, citu formu monētas, ar iestrādātu dzintaru vai akmeni – tās ataino mūsu vēsturi, kultūru, tradīcijas un vispārcilvēciskas vērtības. Tik dažādi ir Latvijas bankas kolekcijas monētu sižeti. Kāds ir darbs pie monētu dizaina un kā pirms 30 gadiem ar sākotnēji pārgalvīgākām idejām arī pasaulei Latvija kļuva pazīstama kā valsts, kurā top interesantas monētas – par to saruna ar Latvijas Bankas māksliniecisko konsultantu, vienu no visu laiku izcilākajiem latviešu plakāta māksliniekiem un dizaingrafiķiem Laimoni Šēnbergu. Viņš kopš 1993. gada vada monētu dizaina komisiju un radījis 20 monētu grafisko dizainu.
Gribam radīt savu vai patērēt svešu kultūru? Saruna ar mākslinieku Valdi Celmu
Gribam radīt savu vai patērēt svešu kultūru? Saruna ar mākslinieku Valdi Celmu
Latviešu mākslinieka un dizainera Valda Celma veikumu visbiežāk redzam uzrakstos “RĪGA” uz četrām no maģistrālajām šosejām, latviskās dzīvesziņas, latvju zīmju pētniecībā un arī to attēlojumā deju svētku uzvedumos, bet viņa 70. gados veidotie kinētiskās mākslas objekti “Dzīves ritmi” un “Pozitrons” bija redzami Rīgas starptautiskajā laikmetīgās mākslas biennālē RIBOCA2.
Brīvība un bezgalīgums: mākslinieka Madernieka īpatnējā laikmeta izteiksme
Brīvība un bezgalīgums: mākslinieka Madernieka īpatnējā laikmeta izteiksme
“Madernieks ieaudzis savā stilā, kā latvju raksts ieaudzis viņā,” tā par lietišķās mākslas meistaru, gleznotāju, grafiķi, pasniedzēju un mākslas kritiķi un vienu no pirmajiem profesionālajiem latviešu dizaineriem Jūliju Madernieku (1870–1955) un viņa veikumu izteikušies viņa laikabiedri.
Čaikovskis, Zeibots, Bērziņš – koncerts, grāmata, izstāde. Iesaka «Kultūrdeva»
Čaikovskis, Zeibots, Bērziņš – koncerts, grāmata, izstāde. Iesaka «Kultūrdeva»
“Kultūrdevas” eksperte, LTV raidījuma “Panorāma ” vadītāja Ilze Dobele šīs nedēļas notikumu izlasē iesaka nepalaist garām Borisa Bērziņa darbu izstādi un Baltijas simfoniskā festivāla koncertus, bet tiem, kas vēlas palikt mājās – lasīt grāmatu par Jāņa Ziemeļnieka dzīvi vai no jauna atklāt Jāņa Ziemeļnieka dzeju.
Ilgtspējīgi risinājumi pilsētā: piemēri Latvijā un Ziemeļeiropas valstu pieredze
Ilgtspējīgi risinājumi pilsētā: piemēri Latvijā un Ziemeļeiropas valstu pieredze
Ziemeļeiropas valstis vienmēr bijušas ekoloģiskās domāšanas līderes, demonstrējot, piemēram, kā pārvietot veselu pilsētu un izmantot celtniecības atkritumus pilsētas infrastruktūrā, un kā kopdzīvošanas modelis palīdz risināt ne tikai ekonomiskos, bet arī sociālos jautājumus. Arī Latvijai izvirzīts mērķis kļūt par ilgtspējīgu Ziemeļeiropas valsti, kura sasniegšanai, kā norāda eksperti, nepieciešama kompleksa domāšana un tālredzīgi lēmumi.
Zog, kopē vai ietekmējas? Kā savu autordarbu sargā Latvijas dizaineri?
Zog, kopē vai ietekmējas? Kā savu autordarbu sargā Latvijas dizaineri?
Cilvēkiem bieži liekas, ka viss, kas ir internetā, ir izmantojams bez maksas. Bet internets ir pārpildīts ar autortiesību objektiem, un tam ir ļoti jāseko līdzi, sarunā par autordarbu aizsardzību un dizaina kopēšanu Latvijas Radio 3 “Klasika” raidījumā “Kāpēc dizains” uzsver dizaina biroja H2E vadītāja Dagnija Balode.
Kā uzlabot senioru ikdienu? Atbildi meklē dizaineri
Kā uzlabot senioru ikdienu? Atbildi meklē dizaineri
Latvijas Mākslas akadēmija (LMA) izveidojusi platformu “BaltSe@nioR bibliotēka”, kurā apkopoti studentu ideju pieteikumi, kā uzlabot senioru ikdienu – iesākumā īpaši dizainētas mēbeles, bet tad arī risinājumi videi, priekšmetiem, dažādu paaudžu veiksmīgākai saskarsmei sabiedrībā, kura globāli kļūst aizvien vecāka.
Skuja Braden «Samsāra». Kā jauniegūtā digitālā pieredze varētu noderēt muzejiem nākotnē?
Skuja Braden «Samsāra». Kā jauniegūtā digitālā pieredze varētu noderēt muzejiem nākotnē?
Durvis apmeklētājiem atkal vēris Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, taču mākslinieču dueta Skuja Braden izstāde "Samsāra” tiks pieminēta kā pirmā izstāde vēsturē, kuras atklāšana notika virtuāli. Divus mēnešus par šo izstādi varējām interesēties attālināti ne tikai Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja mājaslapā un sociālo tīklu kontos, bet vairākus no izstādes mākslas darbiem varēja apskatīt digitalizētus. Kā tas realizēts un kā jauniegūtā pieredze varētu tikt izmantota muzeju darbā nākotnē, Latvijas Radio 3 raidījumā “Kāpēc dizains?” stāsta Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja vadītāja Inese Baranovska, uzņēmuma "Vividly" dibinātāja Gunita Kuļikovska un māksliniece Ingūna Skuja.
«Nebijis precedents». Kā dzīvē īstenojas hakatonā dzimušās idejas Covid-19 krīzes seku mazināšanai?
«Nebijis precedents». Kā dzīvē īstenojas hakatonā dzimušās idejas Covid-19 krīzes seku mazināšanai?
No 16. līdz 19. martam norisinājās pirmais pilnībā virtuālais hakatons "HackForce", kas ir strauja ideju ģenerēšanas un tās tūlītēja realizēšana prototipos vai risinājumos. Tam bija reģistējušies 500 dalībnieki no 18 valstīm, un tajā bija pieteiktas vairāk nekā 70 idejas. Trīs idejas, kuras ieguva vislielāko atbalstu, ir saistītas ar šobrīd medicīnas nozarei svarīgiem risinājumiem – sejas aizsargs mediķiem, pirmais mākslīgās plaušu ventilācijas iekārtas prototips un datoru un viedierīču simulācijas programma, kas nodrošina attālinātas apmācības medicīniskajam personālam par atbilstoša aizsargapģērba izvēli un individuālo aizsarglīdzekļu lietošanu.
Dizains kā instruments cīņā ar klimata pārmaiņām
Dizains kā instruments cīņā ar klimata pārmaiņām
Šobrīd piedzīvojam klimata pārmaiņas, kuras esam radījuši arī mēs – cilvēki. Tās redzamas brūkošajos grants ceļos, siltajās ziemās un Latvijas piekrastē, kurā krasta erozija velk jaunas līnijas, Latvijas teritoriju gadā vidēji samazinot par 20 hektāriem. Pašvaldības atjauno ceļus pēc savām iespējām, jauni risinājumi ceļu segumiem netiek meklēti, arī jūras spēku neviens šobrīd nedomā pārbaudīt ar jauniem krasta stiprināšanas veidiem. Tomēr ir institūcijas, kas domā par klimata jautājumiem no dizaina aspekta.
Videi draudzīga iepakojuma koncepcijā daudz atkarīgs no sabiedrības izglītības līmeņa
Videi draudzīga iepakojuma koncepcijā daudz atkarīgs no sabiedrības izglītības līmeņa
Apņemšanās uzņemties lielāku atbildību par planētas saglabāšanu ir aktuāls jau vairākus gadus. Viens no veidiem, kā to izdarīt – meklēt jaunus veidus, kā neradīt lielāku piesārņojumu un kā panākt dabai draudzīgāku iepakojumu. Dizaineri piedāvā jaunas idejas, kā iepakojumu radīt no materiāliem, kuri dabā sadalās, neradot toksiskus atkritumus. 
Absolūtā brīvība visu darīt citādi. «Bauhaus» fenomenu analizē arhitekte Ieva Zībārte
Absolūtā brīvība visu darīt citādi. «Bauhaus» fenomenu analizē arhitekte Ieva Zībārte
Viens no šī gada "simtgades kluba" nozīmīgākajiem pārstāvjiem dizainā un arhitektūrā ir leģendārais "Bauhaus". Tieši ar šādu nosaukumu pēc Pirmā pasaules kara 1919. gadā tika izveidota augstskola, kas darbojās tikai 14 gadus, taču pēc tās slēgšanas "Bauhaus" ir zīmols ne tikai skolai. "Bauhaus" paveikto un tā nozīmi mūsdienās raidījumā "Kāpēc dizains?" skaidro arhitektūras un dizaina žurnāliste Ieva Zībārte.
Spēka pele nāk! Kā dizains palīdz uzlabot bērnu pieredzi slimnīcā
Spēka pele nāk! Kā dizains palīdz uzlabot bērnu pieredzi slimnīcā
Ne visiem bērniem un viņu vecākiem Ziemassvētki ir priecīgs laiks: daudzi mazuļi šajā laikā vai pat ilgstoši ir slimi un atrodas slimnīcā. Slimība un iespējas izveseļoties ir sāpīga pieredze gan viņiem pašiem, gan viņu tuviniekiem. Raidījums "Kāpēc dizains?" vērtē, kā bērniem laiku slimnīcā darīt vieglāku, mazāk sāpīgu un satraucošu ne tikai svētku laikā, bet ikreiz, kad nepieciešama ārstu palīdzība.
Kaut kas pelēks vai mūsu spēks? Saruna par Latvijas dizaina nacionālo identitāti
Kaut kas pelēks vai mūsu spēks? Saruna par Latvijas dizaina nacionālo identitāti
To, kādi mēs esam, būtiski ietekmē vide, kurā esam auguši, un zināšanas, kuras mēs iegūstam, tāpēc Latvijā tapušās idejas un risinājumi arī dizainā ir daļa no mūsu identitātes un veido nacionālo dizaina identitāti, kura nepieciešama mums pašiem un var būt pārsteigums arī pasaulē. Kāda īsti ir Latvijas dizaina jomas nacionālā identitāte, kā tā veidojas? Latvijas Radio 3 "Klasika" raidījumā "Kāpēc dizains?" eksperti dalās pārdomās – kaut arī "mūsu dizains ir tāds, kādi esam mēs paši", tomēr nacionālās identitātes veidošana un uzturēšana vairs nevar būt dizaina pašmērķis.
Jaunākie

Vairāk

Svarīgākais šobrīd
Populārākie

Vairāk

Interesanti