Sadaļas Sadaļas

Kāpēc dizains?

Kas ir dizaina domāšana? Efektīva pieeja vai jauns skaļais vārds?

Kāpēc dizains?

Dailes teātra vēsture un dzīve mūsdienīgā pilsētvidē

Monētu dizains Latvijā pirms 30 gadiem un šodien. Saruna ar Laimoni Šēnbergu

Naudaszīme – kultūras zīme. Saruna ar monētu dizaineru Laimoni Šēnbergu

Apaļas, četrstūrainas, citu formu monētas, ar iestrādātu dzintaru vai akmeni – tās ataino mūsu vēsturi, kultūru, tradīcijas un vispārcilvēciskas vērtības. Tik dažādi ir Latvijas bankas kolekcijas monētu sižeti. Kāds ir darbs pie monētu dizaina un kā pirms 30 gadiem ar sākotnēji pārgalvīgākām idejām arī pasaulei Latvija kļuva pazīstama kā valsts, kurā top interesantas monētas – par to saruna ar Latvijas Bankas māksliniecisko konsultantu, vienu no visu laiku izcilākajiem latviešu plakāta māksliniekiem un dizaingrafiķiem Laimoni Šēnbergu. Viņš kopš 1993. gada vada monētu dizaina komisiju un radījis 20 monētu grafisko dizainu.

Ilze Dobele: Kādas ir galvenās tēmas kolekciju monētu dizainā?

Laimonis Šēnbergs: Sākot šo darbu pirms gandrīz 30. gadiem, tika izveidota monētu dizaina komisija. Sākumā to sauca par monētu sižetiskā risinājuma komisiju. Divi no tolaik izstrādātajiem pamatprincipiem bija: monētās kaļam tikai mums būtiskus sižetus un katrai monētai jābūt ar māksliniecisku vērtību. Monētās stāstām par mūsu vērtībām, vēsturi, kultūru, tradīcijām un vispārcilvēciskām vērtībām, iekļaujot arī aktualitātes. Gadā kaļam četras, piecas, pat sešas monētas, un par katru sižetu diskutējam komisijā. Tādēļ svarīgi izvēlēties sižetus, kurus var veiksmīgi vizualizēt, ņemot vērā arī monētas kalšanas specifiku.

Visbiežāk monētai ir diska forma, tomēr gan naudas vēsturē, gan Latvijas kolekcijas monētām ir arī citas formas, piemēram, taisnstūra, atainojot Jaņa Rozentāla gleznu “Princese ar pērtiķi”, vai neregulāra forma kā “Medus monēta” un citas.

Monētai pamatforma joprojām ir apaļa, un meklēt kādu citu nav pašmērķis.

Tas ir būtiski tad, ja monētas autors atrod savai idejai kādu citu piemērotāku formu. Viena no pēdējām monētām ir ekoloģiskajai tēmai veltīta monēta, kalta kā liepas lapa

Šīs monētas nav gatavotas kā maksāšanas līdzeklis, tomēr tām noteikti ir kāds būtisks atskaites punkts, kas to dizainā ir svarīgākais. Kāds tas ir?

Formāli katrā valstī, kas izdod šādas kolekcijas monētas, tās ir arī maksāšanas līdzekļi, bet, protams, ar tās nominālvērtību pieci eiro nekad cilvēki uz veikalu nav gājuši, jo to vērtība ir pat desmit reizes lielāka.

Atšķirība no apgrozības monētām būtu tāda, ka māksliniekiem šeit ir daudz lielāka iespēja pielietot citus tehniskus paņēmienus, viņi var radoši izvērsties.

Šo monētu kalšana ir roku darbs kaltuvēs, palīdzot ar attiecīgu tehniku. Lielai daļai šo monētu formāts ir lielāks nekā apgrozības monētām, bet pašos pamatos te tomēr ir ideja.

Monētu dizaina komisija apspriež un apstiprina sižetus, un slēgtā konkursā piesaista māksliniekus to īstenošanai. Tad tiek veidota monētas plastiskā forma un meklēta kaltuve, kura monētu kals. Latvijas Banka ir sadarbojusies ar visām lielākajām Eiropas kaltuvēm. Tomēr ir kāda monēta, kuras sižetu varēja iesniegt atklātā konkursā.

Pirmā šāda monēta bija “Millenium” monēta pogas formā. Šajā konkursā jebkurš varēja iesniegt savu, oriģinālu ideju. To mums piedāvāja kalt britu kaltuve, ar kuru mums jau agrāk bija ļoti laba sadarbība, kaļot Rīgas astoņsimtgades programmas monētas. Mēs bijām vienīgie no austrumu puses, kuri tika aicināti piedalīties “Millennium” programmā. Noteikumi prasīja, lai šī monēta ar kaut ko atšķirtos. Tā radās “Poga”, kura tika augstu novērtēta pasaules konkursos.

Pirmo starptautisko atzinību par veidoto monētu Latvija saņēma 1997. gadā, no 2001. gada balvas bijušas ik gadu. Ko Latvijā veidotajās monētās novērtē?

Tā tas ir. Esam paši bijuši pārsteigti, ka esam saņēmuši atzinību katru gadu un kādu gadu pat vairākas atzinības. Pagājušā gadā jau otro reizi par pasaules labāko monētu tika atzīta mūsu monēta. Jau sākotnēji mums bija nosacījums, ka katrai monētai ir jābūt ar māksliniecisku vērtību.

Zinot mūsu mākslinieku spējas, bija pārliecība, ka varam veidot kaut ko atšķirīgu, kaut ko savu.

Varbūt pat bija labi, ka sākām to no nulles, daudz nezinot, kā monētas veido, un, iespējams, tāpēc piedāvājām vienu otru pārgalvīgu un nebijušu ideju, kuru, izrādās, iespējams arī realizēt. Tā mūs pasaule iepazina kā tādus monētu izdevējus, kuriem ir dažādas interesantas monētas. Vienmēr par tām ir bijusi interese, un mēs esam noturējuši šo latiņu.

Esat bijis ne tikai klāt darbā pie katras jaunas monētas, bet arī pats veidojis dizainu 20 kolekcijas monētām. Kāds bijis lielākais izaicinājums šajā darbā?

Tiešām 20? Izaicinājums ir katras monētas veidošana. Katrai ir sava ideja, ar kuru jāatklāj noteikta tēma, un tālāk jau seko mākslinieciskais darbs. Pirmā bija Rīgas astoņsimtgadei veltītā monētu sērija ar astoņām monētām katram gadsimtam. Tas bija pirmais šāda veida risinājums. Ierosinājām arī jaunu monētu kalšanas tehniku, kas nebija līdz šim izmantota, attēlu veidojot ar matējumu. Tas bija pirms 20 gadiem, tagad jau šie divu un trīs pakāpju matējumi ir izplatīta lieta. Sadarbībā ar Somijas kaltuvi tapa monēta ar dzintaru un akmeni, kas tur ir iestrādāts. Diezin vai kāda monēta pasaulē ir šādi veidota.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt