Kāpēc dizains?

Grāmata kā augstākais punkts. Saruna ar grafikas dizaineru Alekseju Muraško

Koncerti Latvijas Radio studijā

Tuvojas cikla “Viens pats studijā” sezonas noslēgums – “Klasika” gandarīta par paveikto

26 idejas, kā uzlabot senioru ikdienu

Kā uzlabot senioru ikdienu? Atbildi meklē dizaineri

Latvijas Mākslas akadēmija (LMA) izveidojusi platformu[email protected] bibliotēka”, kurā apkopoti studentu ideju pieteikumi, kā uzlabot senioru ikdienu – iesākumā īpaši dizainētas mēbeles, bet tad arī risinājumi videi, priekšmetiem, dažādu paaudžu veiksmīgākai saskarsmei sabiedrībā, kura globāli kļūst aizvien vecāka.

Īpaši marķētas atslēgas, aktīvais biroja krēsls, medikamentu glabātava, lietotne un padomi saziņai ar senioru. Tās ir tikai dažas no idejām, kuras vairāku gadu laikā radītas, sadarbojoties astoņu valstu – Polijas, Lietuvas, Igaunijas, Zviedrijas, Dānijas, Norvēģijas, Vācijas un Krievijas – studentiem un viņu pasniedzējiem, meklējot risinājumus globālajai sabiedrības novecošanās problēmai.

Par projektu Latvijas Radio raidījumā “Kāpēc dizains?” sarunājās projekta vadītāja Vineta Kreigere, LMA Dizaina nodaļas profesore, pasniedzēja Barbara Ābele un studentes Sandra Sugako un Zane Meldera.

Ilze Dobele: Kā radās pats projekts? Ko tas savā sākotnējā idejā ietvēra?

Vineta Kreigere: “BaltSenior” projekts faktiski aizsākās jau 2010. gadā, kad sabiedrības novecošanās tēma kļuva aktuāla un to sāka risināt “Stardust” projektā. “BaltSenior” projektā apvienojās daļa no “Stardust” partneriem, kopā veidojot sadarbības platformu jeb sadarbības partneru tīklojumu un ar dažādām kompetencēm risinot globālo izaicinājumu – sabiedrības novecošanos. Iepriekšējā “BaltSenior” projektā šis akcents vairāk bija uz mēbeļu ražotājiem, lai nodrošinātu un veidotu senioriem ērtu dzīves telpu dzīvošanai mājās, lai seniors maksimāli ilgi varētu uzturēties savā dzīvesvietā un viņam nebūtu nepieciešami palīgi aprūpes centru veidā. Mūsu lielais sadarbības partneris bija Rīgas Krēslu fabrika, kas mums ļāva iet savā ražotnē, strādāt ar jau esošajām mēbelēm, esošajiem mēbeļu dizainiem un domāt par jaunu produktu veidošanu.

Rīgas krēslu fabrika: dizaina risinājumi skatītāju krēsliem sabiedriskās ēkās

Barbara, ko dizainers mūsdienās var dot kā savu īpašo pienesumu sabiedrības vispārējā novecošanās procesā?

Barbara Ābele: Jāatzīst, ka šobrīd nemaz nav vietas, kur dizainers nevarētu savu pirkstu un domu pielikt klāt. Šī platforma patiešām ir labs dialogs, varētu pat teikt – trīspusēja saruna. Akadēmiskā vide – gadu gaitā uzkrātie studentu darbi – kursa darbi un diplomdarbi, kuros tiek risinātas sabiedrības novecošanās tēmas.

Ir daudz labu ideju, bet tās uzplaiksnī brīdī, kad tiek radītas, taču  vēlāk tās pazūd. Līdz ar to šāds laikmetīgs formāts, digitāla kopne, ļoti labi noder akadēmisko ideju apzināšanai un kopā turēšanai.

Otrkārt, tā ir arī ļoti laba vieta, kurā var iegriezties industrijas pārstāvji – tā ir industrija, kas saistīta ar dažādu produktu ražošanu, un tikpat labi tās ir industrijas, kas strādā ar dažādu pakalpojumu sniegšanu cilvēkiem. Trešais ieinteresētais šajā platformā noteikti būtu publiskais sektors, jo šāda platforma būtu ideju devējs vai virzienu priekšāsacītājs arī publiskajam sektoram. Tie nav tikai pabeigti darbi vai projekti – tur ļoti daudz runāts tieši par metodēm: kādas metodes var izmantot konkrētu situāciju risināšanā, atsevišķi izdalīta pakalpojumu joma, saziņas joma, komunikācija.

Siltumnīca: kopējā telpa

Nākotnes seniors būs atšķirīgs

Starptautiskais projekts turpinās. Latvijas Mākslas akadēmija tajā piedalās ar dizaina kompetencēm – tie ir gan pētījumi un to metodes, gan risinājumi vides, produktu, mēbeļu, interjera, kā arī pakalpojumu un komunikācijas dizainā. Starptautiski tiek meklēts veids, kā par novecošanās jautājumiem runāt nevis izvairīgi, bet no iespēju viedokļa: kā par vecu cilvēku dzīvi domāt nevis kā par izolācijas, bet joprojām sociāli aktīvu posmu. Ja kādreiz studenti no šīs tēmas izvairījās, tad tagad to izvēlas.

Kādas idejas šajā bibliotēkā iespējams apskatīt?

Vineta Kreigere: Šeit ir jau manis pieminētais mēbeļu dizains vai redizains, komunikācijas dizains, jo projekta vienā posmā mēs sapratām, ka

ļoti svarīgi ir dizainēt informāciju, kuru nododam ražotājam par to, ka liela daļa nākotnes pircēju un patērētāju būs cilvēki senioru vecumā, un par to ir jādomā jau šobrīd.

Un vēl par to, ka nākotnes seniors būs atšķirīgs no mūsdienu seniora – tās būs atšķirīgas prasības un vēlmes. Šobrīd, projekta nākamajā fāzē, mēs strādājam ar publisko telpu. Ar to, kā seniors jūtas publiskajā telpā – gan iekštelpā, gan ārtelpā – dodoties uz veikalu, pie ārsta, staigājot pa parku.

Vai varat minēt kādus konkrētus darbus, konkrētas idejas, kuras seniors var ieraudzīt kā risinājumu?

Vineta Kreigere: Labprāt minētu atslēgas, kas ir ērti lietojamas, aizslēdzot un atverot durvis, un kurās ir iestrādāts mehānisms, kas ļauj tās atrast, ja tās ir pazaudētas. Tāpat pēdējā projekta dizaina darbnīcā radusies ideja par komunikācijas punktiem, kuros seniori, gaidot autobusu, var satikties un aprunāties.

Barbara Ābele: Bijuši labi piedāvājumi par muzeja telpām, par to, kādā veidā muzejos organizēt gaismas, izvietot informāciju, burtu lielumu, kontrastus.

Un tas jau nav stāsts tikai par seniorību. Šis seniorības projekts ir ļoti spilgts turbulences projekts, jo visa pasaule kopā draudzīgi dodas ilgas, labklājīgas un priecīgas dzīvošanas taisnē,

līdz ar to jautājums nav par medicīniskā aprīkojuma dizainēšanu vai palīgierīču dizainēšanu, bet par labbūtības veidošanu – tā ir labredzēšana lielveikalos, labredzēšana tādās publiskās telpās kā stacijas transporta mezgli vai orientēšanās pilsētas vidē. Šī jaunā tendence padarīs dzīvi tīkamāku jebkuram. Universālā dizaina aspekts, kas ir visa pamatā, atvieglos dzīvi ļoti dažādām vecuma grupām.

Svarīgākais mainīt attieksmi

“BaltSenior” projektā sadarbība ir bijusi ar daudziem no akadēmijas dizaina nodaļas pasniedzējiem, bet šogad arī diplomdarbu izstrādes laikā topošos dizainerus atbalstījusi ne tikai Barbara Ābele, bet arī pasniedzējas, asociētās profesores Ilze Kundziņa un Aija Freimane.

Šo gadu laikā projektos piedalījušies vismaz 50 Latvijas Mākslas akadēmijas studenti un katrs ir strādājis kādā noteiktā grupā pie kādas noteiktas idejas. Arī šīgada Mākslas akadēmijas diplomandu vidū ir studenti, kuri strādājuši pie tēmām, kuras saistāmas ar senioru ikdienu. Ceturtā kursa studente Sandra Sugako un maģistrantūras otrā kursa studente Zane Meldera.

Kāpēc jūs izvēlējāties veikt izpēti un meklēt dizaina risinājumus jautājumos, kas saistīti ar senioriem?

Zane Meldera: Man tas sanāca nejaušības pēc, komunicējot ar cilvēkiem, kuri strādā pansionātos.

Bija patīkams pārsteigums, ka viņi par senioriem runāja ar vieglu humoru un mazu smaidu – nebija ierastās nožēlas un žēluma formas.

Tajā pašā laikā sevī ievēroju esošos stereotipus, un domāju, ka daļai sabiedrības ir tieši tas pats, un nodomāju – ja šo cilvēku runāšana mainījusi manu attieksmi, tad varbūt arī es kā dizainere, kaut ko darot, varu palīdzēt mainīt šo attieksmi citos?

Sandra Sugako: Man bija ļoti liela vēlme iepazīt pašai savus vecvecākus un vecākus – rezultātā tas iznāca kā mans diplomdarbs, kura ietvaros esmu ļoti sadraudzējusies ar saviem vecvecākiem – regulāri sazvanāmies, kas iepriekš nenotika tik bieži.

Es itin kā atvēru sev acis, cik jauki ir mani vecvecāki un cik forši viņi varētu būt arī citiem cilvēkiem.

Kāda tieši ir jūsu bakalaura darba tēma?

Sandra Sugako: Bakalaura darbs tapis par lietotni jaunietim ar mērķi, lai jaunietis ar senioru sazinātos vairāk – veicināt šo komunikāciju un apjausmu par to, ka mēs kaut kā seniorus esam nošķīruši no apkārtējiem un ir aizspriedumi vienam par otru. Ka seniori par jauniešiem domā, cik mūsdienās viņi ir nepieklājīgi, bet jaunieši domā, ka seniori ir garlaicīgi.

Mana darba mērķis – jaunietim palīdzēt sazināties ar saviem vecvecākiem, dot padomu vai piedāvāt tēmu, par ko parunāt.

Sniegt atbalstu – lai tad, kad tu dodies pie sava vecvecāka, pie omītes, tev nav sajūtas, ka tu nezini, kā ar viņu uzsākt sarunu vai kā viņai pajautāt kādu jēgpilnāku jautājumu. Nevis virspusēji parunāt par laikapstākļiem, bet patiešām iepazīt vienam otru.

Zane, lūdzu, pastāstiet par savu maģistra darba tēmu, kas arī būs Mākslas akadēmijas studiju noslēguma darbs!

Zane Meldera: Mans darbs ir informatīvais materiāls ar nosaukumu ir "Kā iet?" Tam ir divējāda nozīme – vienkārši kā uzruna un arī iešana tādā tīri fiziskā nozīmē. Materiālu veido četras video animācijas, kurās iekļauti padomi, kas saistīti ar senioru mājas apciemotāju pieredzi. Pieredze sastāv no vairākiem posmiem – nodomāšana, ierašanās, darbošanās un arī atvadīšanās. Interesanti bija tas, kā es nonācu līdz šim risinājumam, jo sākotnēji, protams, meklēju aktivitātes – kā nodarbināt šos cilvēkus pansionātos? Man likās interesanti nonākt pie atziņas, ka senioriem dzīves nogalē, tāpat kā maziem bērniem dzīves sākumā, vajadzīgs atbalsts – cilvēks, kas ar viņiem aprunājas, kaut ko uzspēlē, palīdz. Viņiem pašiem ir ļoti grūti kaut ko izdarīt, tāpēc šis cilvēks vajadzīgs kā tilts no garlaicības uz tās dienas lielo notikumu.

Ja mazo bērnu vecākiem netrūkst informācijas, ko un kā darīt, tad senioru atbalstītāji informāciju lielākoties iegūst tikai pieredzes ceļā, un ne vienmēr šī pieredze sākotnēji ir izprotama.

Tā nu radīju šos informatīvos materiālus ar ļoti lielu cerību, ka tas varētu palīdzēt gan tuviniekiem, gan brīvprātīgā darba veicējiem, gan arī tiem pašiem pakalpojumu sniedzējiem, jo man likās ļoti svarīgi nomainīt arī formu, kādā mēs runājam par senioriem – nevis ar nožēlu un žēlumu, bet stāstīt viegli un gaiši – man liekas, tad arī mēs varam aiziet tā vieglāk un gaišāk, un pieredze abpusēji bijusi daudz patīkamāka.

Vēl noslēdzošais jautājums Barbarai un Vinetai. Šie būs diplomdarbi, beidzot bakalaura un maģistrantūras studijas. Vai arī tie tiks pievienoti izveidotajai bibliotēkai, un vai ir iecere arī citas idejas tai pievienot, tādējādi bibliotēkas piedāvājumu padarīt plašāku?

Vineta Kreigere: Noteikti! Bibliotēkas formāts ir atvērts, un katrs darbs, kas skars novecošanās vai seniorības tēmu, izstrādes gaitā tai tiks pievienots. Šī platforma ir ļoti svarīgs sarunas sākuma punkts, lai šīs dizaina idejas nonāktu auglīgā augsnē un daļa no tām varētu tikt īstenota.

Barbara Ābele: Bibliotēka arī nebūtu jāuztver kā lielveikals, kur katrs aizies un atradīs, kas vajadzīgs, bet man liekas, ka tas labākais, kas tajā ir – variablais piedāvājums. Ka var saņemt informāciju par metodēm, par konkrētām problēmām, ar ko ir saskāries kāds no industrijas, kāds no ražotājiem; var atrast ieteikumus komunikācijai. Tas ir ļoti jauks piemērs tam, ka šo procesu var arī dizainēt, kādā veidā paaudzes var savstarpēji sarunāties vai kādā veidā mēs kļūstam līdzdalīgi otras paaudzes dzīvē un vienlaicīgi mēs paši ļoti daudz no tā uzzinām.

*

Projekts turpināsies līdz 2021. gadam. Līdz tam noteikti ideju bibliotēkai vēl tiks pievienoti jauni risinājumi. Bet tie, kuri ir gatavi kādu no idejām īstenot plašāk, ir aicināti vērsties Latvijas Mākslas akadēmijā, kura ir viena no šo darbu mājvietām. Tās atrodamas vietnē baltsenior.lma.lv.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Dizains un arhitektūra
Kultūra
Jaunākie
Interesanti