Kāpēc dizains?

Dizains ārkārtējai situācijai. Kā tas var palīdzēt mācīt un apgūt zināšanas attālināti?

Kāpēc dizains?

Publisko pakalpojumu dizains krīzes laikā

Kā dzīvē īstenojas hakatonā radītās idejas, lai risinātu "Covid 19" radītās problēmas?

«Nebijis precedents». Kā dzīvē īstenojas hakatonā dzimušās idejas Covid-19 krīzes seku mazināšanai?

No 16. līdz 19. martam norisinājās pirmais pilnībā virtuālais hakatons "HackForce", kas ir strauja ideju ģenerēšanas un tās tūlītēja realizēšana prototipos vai risinājumos. Tam bija reģistējušies 500 dalībnieki no 18 valstīm, un tajā bija pieteiktas vairāk nekā 70 idejas. Trīs idejas, kuras ieguva vislielāko atbalstu, ir saistītas ar šobrīd medicīnas nozarei svarīgiem risinājumiem – sejas aizsargs mediķiem, pirmais mākslīgās plaušu ventilācijas iekārtas prototips un datoru un viedierīču simulācijas programma, kas nodrošina attālinātas apmācības medicīniskajam personālam par atbilstoša aizsargapģērba izvēli un individuālo aizsarglīdzekļu lietošanu.

Tāpat tika radītas idejas par brīvprātīgās palīdzības koordinēšanas platformu un kā efektīvāk valstij un uzņēmējiem pārvaldīt dīkstāves maksājumus.

ĪSUMĀ:

  • Šobrīd vismaz 10 komandas ļoti aktīvi turpina darbu.
  • Risinājums dīkstāves pabalstu izmaksai tapa, mēģinot pielāgot jau pastāvošu sistēmu, kas palīdz darbiniekam pieprasīt algu jebkurā dienā no nostrādātā laika.
  • Aktīvs darbs notiek pie “Exonicus” virtuālās realitātes simulācijas dakteriem. Simulācijā iekļauts arī pirmās vietas ieguvēju produkts – sejas vairogi.
  • Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra un Ekonomikas ministrija ātri pieņēma lēmumu hakatona uzvarētājam novirzīt 25 000 eiro.
  • Finansējumam pievienojās arī uzņēmumi "Swedbank", "Tet", LMT un "Ubiquiti".
  • Finansējums sevišķi būtisks komandām, kas rada tehnoloģiski sarežģītus risinājumus – ventilatorus un sejas aizsargus.
  • Hakatonā tapušo sejas aizsargu medicīnas profesionāļiem jau lieto Stradiņa slimnīcas mediķi. Nacionālais veselības dienests noslēdzis līgumu par 10 000 sejas vairogu izgatavošanu.
  • Sejas vairogu piegādātāju sadarbības projektam ir pievienojies uzņēmums "Latvijas pasts".
  • Hakatona ideju TOP5 iekļuva brīvprātīgo koordinētais saziņas tīkls "Paliec mājās". Idejas realizētāji uzsver – būtiski, ka platforma pieejama visiem, nešķirojot cilvēkus vai palīdzības veidu.
  • Mācoties no Igaunijas kļūdām, platformas veidotāji ieviesa brīvprātīgo autentifikāciju.

Hakatons pēc savas norises atspoguļo dizaina principus, domāšanu un arī to, kā idejas realizācijā īstenojas dizaina process. Ideju meklējumos bija pulcējušies visdažādāko nozaru pārstāvji, kas arī raksturo dizaina starpdisciplināro dabu, iesaistot biznesa attīstības, programmēšanas, inovāciju un tehnoloģiju, inženierzinātņu, 5G tehnoloģiju, medicīnas un vēl citu nozaru pārstāvjus.

Daudzu darbs šajās dienās bija un ir brīvprātīgs. Arī hakatonu organizēja brīvprātīgie dalībnieki no jaunuzņēmumu kopienas. Viena no viņiem ir Zane Bojāre, kura ir mārketinga un komunikācijas direktore jaunuzņēmumā “Wise Guys”.

Zanne Bojāre

Ilze Dobele: Kā radās ideja organizēt tik saspringtā brīdī?

Zane Bojāre: Tas notika ļoti ātri un organiski. Pirmo hakatonu jau palaida igauņi, tas notika pirms divām nedēļām. Redzot to, cik vajadzīgas lietas un risinājumi tur tiek attīstīti, arī mums gribējās to izdarīt Latvijā. Paralēli tam Līva Pērkone, kura ir viena no tehnoloģiju konferences rīkotājām, bija "Twitter" padalījusies ar šo igauņu iniciatīvu, un ļoti daudzi cilvēki sāka atsaukties ar vēlmi darboties. Tad notika saruna ar mani un Līvu, ļoti ātri šajā procesā iesaistījās arī Olga Barreta-Gonsalvesa no LIAA "Magnetic Latvia". Latvijas "start up" ekosistēmas entuziastu bariņā dzima vēlme to pamēģināt palaist arī Latvijā. Saruna notika svētdienā, un pirmdien hakatons jau ieraudzīja dienas gaismu.

"HackForce"

Jūs definējāt četras nozares – medicīnu, sociālo distancēšanos, izglītību un ekonomiku.

Zane Bojāre: Šī situācija gan sanāca mazliet apgriezta kājām gaisā, jo jomas sākām definēt un pamanīt tad, kad komandas jau bija aktīvi sākušas darboties. Sagrupēt jomas – tas jau pēc tam bija vairāk analītisks darbiņš. Bet kopumā – tas vienkārši nozīmē to, ka cilvēkiem patiešām rūp visas šīs jomas. Atšķirībā no igauņiem, hakatona sākumposmā mēs ļoti centāmies apkopot tos izaicinājumus, ko redz gan no cilvēku ikdienas līmeņa, gan arī no valsts un dažādu iestāžu puses – piemēram, slimnīcas un dakterus šī situācija skar ļoti, ļoti personiski, viņu veselība un dzīvība ir uz riska robežas. Taču man bija ļoti liels prieks redzēt arī komandas, kas risina ekonomiskos riskus, jo veselības riski izvirzīti priekšplānā arī mediju komunikācijā, bet šī krīze noteikti jau skar un ļoti smagi skars, piemēram, mazos ražotājus.

"Face Shields" komanda

Kuras no šīm idejām ir visreālākās? Jo hakatona idejas parasti ir brīnišķīgas, bet bieži tās atduras pret to īstenošanu dzīvē. Šis hakatons, manuprāt, ir absolūts izņēmums – lielākais vairums ideju turpina savu darbību.

Zane Bojāre: Jā, patiešām! Esmu piedalījusies hakatonos no visām iespējamām pusēm – gan kā mentore, gan dalībniece, gan arī kā organizatore, un pilnīgi piekrītu, ka šis ir nebijis precedents vairākos aspektos. Pirmkārt, daudzas idejas joprojām ir aktīvas. Piemēram, pirmās vietas ieguvēji, kas ir autori sejas aizsargvairogiem, – viņi strādā negulējuši, uz urrā. Vai inženieri, kuri radījuši mehāniski darbināmo ventilatoru plaušām.

Zinu, ka ļoti aktīvs darbs notiek pie “Exonicus” virtuālās realitātes simulācijas dakteriem un, kas man liekas īpaši interesanti, viņi jau ir paspējuši ieintegrēt pirmās vietas ieguvēju produktu savā virtuālās realitātes apmācībā!

Šobrīd hakatona virtuālajā darba vidē redzam, ka vismaz 10 komandas ļoti aktīvi turpina darbu. (..) Mēs patiešām ļoti lepojamies ar to, ko viņi visi spējuši izdarīt – tā sinerģija, ko redzējām hakatona ietvaros, kur visi ir gatavi darīt... Tur nepastāv jautājums – kas man no tā būs? Es ļoti ceru, ka šādu sadarbību iespējams nodrošināt arī ikdienā un tam nevajag tikai krīzi, lai sadotos rokās un izdarītu lielas lietas.

Ventilators

Skatoties no tavas pieredzes – vai mēs šeit redzam arī brīnišķīgu piemēru no dizaina procesa viedokļa?

Zane Bojāre: Pēc hakatona ar organizatoru komandu, kurā bija vismaz sešas dažādas organizācijas no Latvijas "start up" vides, runājām, ka ļoti lielā mērā pats hakatons, 48 stundu trakais skrējiens, ir dizaina piemērs, ko latviski varētu tulkot kā "pieredzes dizainu". Pievērsām ļoti lielu uzmanību tam, kā mēs varam palīdzēt cilvēkiem orientēties virtuālajā vidē, kā varam pareizi dizainēt sarunas kanālus, lai viņi visi pareizajā vietā satiktos. Parasti hakatoni ir datoriķu tusiņi, kurā viņi kaut ko programmē, bet šis hakatons noteikti izgāja ārpus šiem rāmjiem, jo ļoti daudzi cilvēki pievienojās un atzinās, ka viņi pirmo reizi ir hakatonā, turklāt pirmo reizi – tieši virtuālajā hakatonā. Tas patiesi bija liels izaicinājums, kā to visu veidot, lai cilvēki no NVO sektora, sociālie uzņēmēji, valsts pārvalžu pārstāvji nenobītos un lai šī satikšanās un mācīšanās vienam no otra notiktu. Ir daudz lietu, ko "start up" vide aktīvi izmanto, bet kas pēc tam neizskan tālāk. Tāpēc man bija liels prieks redzēt dažādās dalībnieku grupas. Arī daudzi lielie uzņēmumi iesaistīja savus darbiniekus – piemēram, procesā dziļi iesaistījās “Mobilly” darbinieki, kuri ļoti aktīvi mācījās un kopā darbojās.

Ilze Dobele: Viens no TOP5 ideju veiksminiekiem – risinājums dīkstāves pabalstu izmaksai. Vai vari mazliet vairāk raksturot šo ideju – ko mēs varam no tās sagaidīt?

Zane Bojāre: Šis risinājums, kas bija izstrādāts jau pirms krīzes, palīdz darbiniekam pieprasīt savam darba devējam algu jebkurā dienā no nostrādātā laika. Tas nozīmē to, ka es, piemēram, saņemu nevis vienu avansu un vienu algu mēnesī, bet varu to paprasīt arī pēc četrām nostrādātajām dienām. Hakatona laikā notika mēģinājums pielāgot šo sistēmu situācijai, kad valsts līmenī tiek apstiprināti atbalsti uzņēmējiem. Pozitīvā puse ir tā, ka nav jānodarbojas ar daudzu papīru aizpildīšanu. Sistēma automatizē naudas pieprasījumu un naudas piešķiršanu.

Hakatona fināla tiešraide

Tas viss noteikti nebūtu iespējams bez finansiāla atbalsta. Prieks lasīt un uzzināt, ka ļoti lielu atbalstu valdība jau ir sniegusi. Par kāda apjoma finanšu palīdzību varam runāt?

Mums tas ir nebijis precedents, un esmu neizsakāmi pateicīga gan Olgai no Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras, gan Ekonomikas ministrijai – pat ne dienas, bet dažu stundu laikā viņi pieņēma lēmumu hakatona vinnētājiem novirzīt 25 000 eiro,

un sevišķi komandām, kas rada tehnoloģiski sarežģītos risinājumus – ventilatorus un daudz pieminētos sejas aizsargus –, šī nauda ir ārkārtīgi nepieciešama, lai no prototipa tiktu līdz reālam produktam.

Liels paldies par ātrumu un uzticēšanos! Kopumā šķiet, ka šī krīze ne tikai Latvijas, bet Eiropas līmenī ļoti aktivizējusi valsts sektoru – lēmumi patiešām tiek pieņemti daudz ātrāk. Bet es noteikti negribētu atstāt novārtā arī tos četrus uzņēmumus, kuri ļoti ātri un raiti uzlēca "uz astes" šim finansējumam no Ekonomikas ministrijas un LIAA – liels paldies "Swedbank", "Tet", LMT un "Ubiquiti", kas arī pēc savas iniciatīvas nāca ar finansiālu atbalstu. Pat igauņi hakatona laikā mums rakstīja, kā mums tas izdevies... Šobrīd arī starptautiski dalāmies ar sava hakatona pieredzi, un lielākā daļa prasa – kā jūs to dabūjāt gatavu?! Atbilde ir vienkārša – mēs ļoti ātri arī hakatona organizēšanā gan kā mentorus, gan kā dalībniekus iesaistījām pārstāvjus no organizācijām – gan no valsts, gan privātā sektora. Un viņi, pozitīvā veidā "saslimuši" ar šo "start up" vīrusu, ātri to aiznesa tālāk līdz vadībai.

"Exonicus" idejas hakatonā

Jau pieminēto pirmo trīs vietu ieguvēji šobrīd darbojas, lai aktīvi ieviestu tehniskos risinājumus dzīvē. 3D printēts sejas aizsargs medicīnas profesionāļiem, kuru jau lieto Stradiņa slimnīcas mediķi, pilnībā aizsedz seju, taču neaizsvīst, un to iespējams dezinficēt un izmantot atkārtoti. Nacionālais veselības dienests noslēdzis līgumu par 10 000 sejas vairogu izgatavošanu.

"shield48.eu" interneta vietnē lasāms, ka sejas sarga komplektā ietilpst plastmasas ekrāns, 3D printēts rāmis un regulējums lentu komplekts – tas maksā 24 eiro un 20 centus. Sejas vairogu piegādātāju sadarbības projektam ir pievienojies uzņēmums "Latvijas pasts", ar kura palīdzību plānots padarīt vieglāku loģistikas slodzi un nodrošināt vairogus visur, kur tie nepieciešami.

Taču līdz ar veselības nosargāšanu vienlīdz svarīgas ir arī nepieciešamās ikdienas vajadzības, kuru īstenošanu būtiski maina noteiktie ierobežojumi. Kā sagādāt nepieciešamo pārtiku, kā atrisināt sadzīviskus jautājumus, īpaši, ja cilvēks ir viens, nevarīgs vai noteiktajā riska grupā? Hakatona ideju TOP5 iekļuvis brīvprātīgo koordinētais saziņas tīkls "Paliec mājās". Par to stāsta viena no idejas iniciatorēm un realizētājām – Inese Vaivare.

Inese Vaivare: Platformai "Paliec mājās LV" ir divas puses. Viena ir saņēmēja puse, kurai būtiski, lai tiktu pieteikti pieprasījumi pēc palīdzības, bet otra puse ir brīvprātīgo puse, kur tikpat svarīgi ir tas, lai atrastos brīvprātīgie visā Latvijā, kas šos palīdzības lūgumus var izpildīt. Pretējā gadījumā – ja puses nesatiekas, platforma nestrādā. Šobrīd esam definējuši, ka

neko nešķirojam un ļaujam cilvēkam palūgt to, ko viņam patiešām vajag. Tā var būt pārtikas piegāde, suņa izvešana pastaigā, varbūt kādam vajag vienkārši, lai kāds piezvana un vienkārši parunājas.

Sejas vairoga ideja, kas dzimusi hakatonā

Arī cilvēkus mēs nešķirojam – nesakām, ka tiem jābūt tikai senioriem vai nogurušiem ārstiem, kuriem nav laika aiziet pēc pārtikas un mājās gribas apēst kādu sviestmaizi, vai arī mamma, kas viena audzina bērnus. Nešķirojam nevienu – ne pēc palīdzības veida, ne cilvēka.

To sapratām, mācoties no igauņu kļūdām, jo igauņiem jau divas dienas pirms mums bija radīta šāda platforma – viņiem bija 1200 brīvprātīgie, bet neviena palīdzības pieprasījuma. Jo viņiem nebija autentifikācijas, kura mums ir ļoti svarīga – iebūvējām to, lai nodrošinātu drošību: piemēram, īpaši sensitīvā situācijā ir seniori. Brīvprātīgajiem tāpēc jāuzņemas zināma atbildība – jāatķeksē, ka ievēros brīvprātīgo vadlīnijas, ka nenodos trešās personas datus. Šobrīd arī mums ļoti strauji aug brīvprātīgo skaits – viņu ir vairāk nekā 100, taču vairāk viņi koncentrējas Rīgā. Tas mums ir izaicinājums – tikt līdz reģioniem, jo reģionos cilvēki dzīvo tādos kā lokos: ja esi lokā, iespējams, palīdzība ir viegli saņemama, bet iespējams, ka ir cilvēki ārpus konkrētā loka, kuriem nav kam paprasīt. Līdz ar to šajās dienās mēģināsim iet vairāk uz reģioniem, uzrunājot organizācijas un sociālos dienestus, lai attīstītu šīs apakšgrupas. Cilvēkiem arī nav jābaidās no tā, ka tiks sasietas rokas, reģistrējoties šajā platformā. Jo piereģistrējoties, tu patiesībā piedalies apakšgrupā, kas ir tava pilsēta. Šobrīd platformu veidojam pēc pilsētu, nevis novadu principa, vai arī apkaimes – ja runa par Rīgu. Tu vari vērot, vari neko nedarīt, vari paņemt vienu uzdevumu nedēļā – tavs pienākums nav kaut ko darīt tikai tāpēc, ka esi šeit reģistrējies.

Inese Vaivare

Piemēram, bija viena brīvprātīgā, kura nevēlējās nest pārtiku, bet bija gatava izvest pastaigā suni. Reģistrēšanās platformā neuzliek nekādus pienākumus – pienākumi sākas brīdī, kad tu paņem konkrētu uzdevumu.

Tad gan tev ir pienākums sazināties ar konkrēto cilvēku. Vēl mums ir zvanu centrs, kura tālrunis ir 25661991 – visu diennakti tas pieejams latviešu, angļu un krievu valodā. Šeit tiek reģistrēti palīdzības pieprasījumi. Tas ir veids, kā sasniegt cilvēkus, kuri nav aktīvi digitālajās platformās. Jūtam, ka telefons būs tas rīks, caur kuru saņemsim pieprasījumus, bet brīvprātīgie pieteiksies caur platformu. Arī zvanītājiem tas dod drošību – ja viņi zina, ka brīvprātīgie tiek pārbaudīti ar ID kartēm.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Tehnoloģijas un zinātne
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti