Ziemassvētku vakars Krūmiņu mājās, kurā aug trīs bērni, nav iedomājams bez muzicēšanas, jo gan meita Asnāte, gan dēls Roberts mācās Valmieras Mūzikas skolā.
Asnāte: "Es spēlēju vijoli un vēl klavieres, un mūzikas skolā eju trīs gadus."
Roberts: "Mana specialitāte ir saksofons, spēlēju vēl arī klavieres, kuras arī man padodas, brīvā laikā spēlēju bungas un vēl esmu uzsācis spēlēt ģitāru, jo ļoti iepatikās.''
"Viņi vēl abi divi ir sporta skolā un abi dejo arī tautas dejas. Man liekas, tie, kas dara, var izdarīt visu," mamma Liene Krūmiņa stāsta, ka bērni mūzikas skolā mācās ar prieku un apgūst dažādu instrumentu spēli, bet Ziemassvētki ir laiks, kad arī mājās tiek muzicēts.
"Es nemelošu, ka ģimenē Ziemassvētki ir visvisgaidītākie, vismīļākie, vissirsnīgākie svētki, kurus mēs sākam gaidīt jau uzreiz pēc valsts svētkiem.
Mēs tiešām gatavojamies šiem priekšnesumiem. Tiek izstiepts garais saimes galds, atnāk vīra ģimene, mana ģimene ar brāli un vecākiem, mums ir pilna māja, mums ir Ziemassvētku vecītis, katru gadu nāk Ziemassvētku vecītis, tad nu bērni rāda, ko viņi prot, ko viņi māk," stāsta Liene Krūmiņa.
Roberts un arī māsa rakstīja vēstuli Ziemassvētku vecītim. Roberts atzina, ka lūdzis jaunu ģitāru – mūzikas instrumentu; mājās tādu jau ir daudz.
Šajos Ziemassvētkos Krūmiņu ģimenei vēl kāds priecīgs notikums, jo mājās ir arī tētis. Viņam kā jūrniekam ne vienmēr katru gadu svētkos ir brīvdienas.
"Esmu kuģa vadītājs, nākamais aiz kapteiņa. Grūti jau ir nebūt ar savējiem mājās, bet šobrīd darbā tas ritms ir sakārtots, ka vienu gadu svētki ir mājās, vienu gadu iekrīt jūrā. Jūrā braucu jau kopš 17 gadu vecuma, būts ir visur kur, bet šobrīd tā bāzes vieta ir vairāk ap Holandi, Ziemeļjūra. Būvējam vēja parkus, vēja ģeneratorus jūrā, zaļā enerģija ir, kā saka, augšupejoša. Francijas ziemeļos ir tagad pēdējais vēja parks, ko būvējam. Šobrīd tas darba ritms ir arī ļoti pateicīgs ģimenei, mēnesi strādāju, mēnesi atpūšos," stāstīja Krūmiņu ģimenes galva.
"Tas gaidīšanas prieks ir ļoti, ļoti milzīgs, lai arī mēs esam no 17 gadiem kopā un, neskatoties uz to, ka viņš taču mājās ir diezgan bieži, tā braukšana pakaļ uz lidostu ir tik īpaša, nu tik īpaša. (..) Priekš mums tā ir kā mazie Ziemassvētki katru mēnesi, kad viņš pārrodas mājās," sacīja Liene Krūmiņa. "Tā jau saka, ka distance vai nu satuvina, vai attālina. Mūsu gadījumā gribu teikt, ka tomēr satuvina," piebilda tētis.
Bet tagad priekšā kāds notikums, kuram arī gatavojas visa ģimene, – Valmieras novada muzicējošo ģimeņu spietam. Un šis priekšnesums tiek gatavots ne tikai pašu spēkiem, bet iesaistot vēl plašāku radu loku. Pasākumā ģimene izpildīs "Svētvakaru".
"Es gan pats nebūšu uz vietas, būšu jau atpakaļ darbā, bet es deleģēšu krusttēvu savā vietā un otru radinieku pie bungām, viņi pārstāvēs mani," teica tēvs.
"Tas stāsts īstenībā ir tāds, ka krustēvs Mārtiņš, kurš spēlēs basģitāru, un viņa dēls Gustavs, kurš spēlēs čellu, ir rīdzinieki, tad ļoti sarežģīts ir šis mēģinājumu process, īpaši Ziemassvētku laikā, jo arī viņiem ir pietiekoši liela ģimene un visur kur ir jāpaspēj. Tad mēs esam nolēmuši, ka Roberts un Asnāte trenējas šeit mājās, savukārt basģitāra un čells Rīgā, bungas tiks piespēlētas pēdējās dienās. Nu un tad tā loze izpildīt "Svētvakaru" dzejas formā ir kritusi manam tēvam, kas ir brīnišķīgs opis. Viņš ir piekritis šim izaicinājumam, tad nu mēs būsim trijās paaudzēs," atzina Liene Krūmiņa.
Iekļaut tradicionālajā Ziemas mūzikas festivālā arī muzicējošo ģimeņu priekšnesumus, kā stāstīja Valmieras Mūzikas skolas direktore Inese Sudraba, bija ar domu mudināt ģimenes vairāk muzicēt arī savā lokā.
"Kā mēs vēl varētu atcerēties tās senās tradīcijas, ka vakaros mājās ģimenēs mēs dziedājām? Šajā pasākumā, kas ir Ziemas mūzikas festivāla ietvaros, mēs vēlamies, lai ģimenes atceras gan to, kas kādreiz bija, bet tagad trauksmainajā laikā ir varbūt ir izpalikusi – dziedāšana, muzicēšana dzīvajā, vairāk mums ir "Youtube", vairāk mums ir ieraksti; gan arī otrs – palīdzēt bērnam mācīties mūziku. Šajā dziedāšanā nav tik svarīga augsta kvalitāte vai žanrs, vai mēs dziedāsim šito vai to. Svarīgi tas, ka mēs sanākam kopā, svarīgi tas, ka mēs rosinām bērnus muzicēt, ka mēs paši muzicējam.
Ģimenes tagad daudz dara kopā – sporto, spēlē spēles, un mēs gribam izvilināt ģimenes uz āru ar muzicēšanu, ar dziedāšanu," teica Inese Sudraba.
Dziedošo ģimeņu spiets "Medus dvēselei", kurā piedalīsies arī valmieriešu Krūmiņu ģimene, būs 14. janvārī koncertzālē "Valmiera".
