Valmieras puses brīvprātīgais ugunsdzēsējs ved palīdzības kravas glābējiem Ukrainā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Ugunsdzēsēju aprīkojums, medicīnas aparatūra, silts apģērbs un vēl daudz citu lietu, kas lieti var noderēt, lai pārlaistu šo ziemu, – tas viss ir palīdzības kravās, kas šomēnes no Valmieras novada jau nogādātas Ukrainā. Palīdzību gādā ne tikai pašvaldība un uzņēmēji, bet arī iedzīvotāji. Tā Lāčplēša dienas priekšvakarā jau ceturto reizi ar palīdzības kravu uz Ukrainu uz Červonogradu devās Matīšu iedzīvotāji Dzintars un Sanita Robuļi.

Valmieras puses iedzīvotāji un uzņēmēji vāc un ved palīdzības kravas Ukrainai
00:00 / 04:49
Lejuplādēt

"Sirds liek, darām! Es vienmēr atbalstīšu vīru, braukšu līdzi. Es pat nezinu, tā ir mana sirdslieta." Dzintars un Sanita pat mazliet apmulst no jautājuma, kāda ir viņu abu motivācija doties tālā un arī bīstamā ceļā, nogādājot palīdzību Ukrainā.

Palīdzības gādāšanu viņi uzskata kā pašu par sevi saprotamu rīcību. "Tā mēs arī praktiski braucam, kā ir iespēja kaut ko savākt. Tas nenotiek pirmo reizi. Draugi ir iegūti. Kad nebrauc uz turieni, tad arī attālināti palīdzam," pastāstīja Dzintars.

Dzintars un Sanita Robuļi
Dzintars un Sanita Robuļi

Dzintars Robulis ir Matīšu brīvprātīgo ugunsdzēsēju komandas priekšnieks. Jau ar pirmajiem braucieniem uz Ukrainu izveidojusies draudzība ar glābējiem, līdz ar to

busiņā galvenā vieta tiek atvēlēta lietām, kas nepieciešamas ugunsdzēsējiem.

"Pārsvarā šļūtenes ir vajadzīgas, arī apģērbs. Lai gam mēs paši brīvprātīgie [ugunsdzēsēji] neesam no tiem bagātākajiem, bet tāpat padalījāmies ar to, kas viņiem būs noderīgs. Tagad viņi ir pasūtījuši šļūteņu galus, jo viņi pāriet no padomju standarta uz Eiropas standartu, kādreiz viņiem uz vietas ražoja, bet tagad tā rūpnīca ir ieņemta, un viņi lūdz palīdzību. Tas, ko viņi bija pasūtījuši, viss viņiem noderēja. Kad viņiem dega naftas bāze, tad viņiem ļoti daudz tika iznīcinātas šļūtenes. Tad viņi atsūtīja bildes: redzi, Dzintar, jūsu sūtītās šļūtenes tika izmantotas glābšanas darbos un krietni noderēja," pastāstīja Robulis.

Ukrainas ugunsdzēsējiem šis, protams, ir ļoti smags laiks, jo nākas likvidēt nemitīgo uzlidojumu sekas. "Viņiem ir tā, ka tu nezini, kur droni vai raķetes kritīs. Paši esam piedzīvojuši tās trauksmes. 30, 50 kilometri no mums ir raķete notriekta vai nokritusi. Tad ir tā mazliet jocīgāk," pastāstīja Dzintars.

"Man jau pirmā reizē bija tā dīvaini, kad jutām visas tās smaržas. Sēra vai," teica Sanita.

Protams, tiek vestas arī citas lietas – silts apģērbs, ātri pagatavojama pārtika. Pēdējā brauciena kravā vairāk bija lietas, kas varētu noderēt tieši frontei.

Šajā un arī iepriekšējās reizēs sūtījumu Ukrainai palīdzējuši gādāt gan Matīšu iedzīvotāji, gan arī uzņēmēji. "Ir atsaucīgi uzņēmēji, kas palīdz ar finansējumu. Pirmajā reizē, ko varējām, no Matīšu ciema savācām ļoti ātri un operatīvi," pastāstīja Dzintars.

Dzintara un Sanitas braucieni uz Ukrainu ir viņu pašu brīvprātīga izvēle. Bet novadā šī palīdzības gādāšana notiek, sadarbojoties ar Ukrainas Mazo pilsētu asociācijas izpilddirektori Oksanu Kiriļuku, kura savu darbu tagad veic no Valmieras. Tā kā viņai ir cieša saikne ar Ukrainas pilsētām, tad var veiksmīgāk koordinēt šīs palīdzības nonākšanu konkrētiem galamērķiem. Un viens no tiem ir slimnīcas.

"Mūsu slimnīcās tagad tajās ārstējas liels skaits personu, kas pārvietotas no karstajiem punktiem, no piefrontes rajoniem. Ārstējas arī ievainotie karavīri, kuriem vajadzīga arī rehabilitācija, tāpēc ir ļoti svarīgi, lai mūsu slimnīcas turpinātu strādāt," pastāstīja Kiriļuka.

Novembra sākumā uz Ukrainu tika nosūtīts Vidzemes slimnīcas ziedotais medicīniskais aprīkojums, kā arī portatīvie akumulatoru lādētāji.

Tāpat uz Ukrainu vestas Valmieras skolēnu gatavotās ierakumu sveces, jo vēl viena no būtiskajām problēmām ir elektroenerģijas piegāde.

"Tas viss mums palīdzēs, lai varētu ierīkot siltuma punktus. Šobrīd saistībā ar to, ka nav gaismas, ūdens, siltuma, pilsētās tiek veidoti siltuma punkti, kur cilvēki varēs atnākt, sasildīties, uzlādēt telefonus un paēst siltu ēdienu. Tāpēc tiek sūtītas sveces, kuras izgatavojuši skolu darbinieki un bērni. Tāpat šīs sveces palīdzēs mūsu teritoriālajām aizsardzības vienībām, kas dežurē visu diennakti. Visas šīs lietas palīdzēs mums izdzīvot, pārdzīvot šo sarežģīto laiku," skaidroja Kiriļuka.

Tas, ka Ukrainas Mazo pilsētu asociācijas izpilddirektore strādā Valmierā, dod iespēju labāk izprast situāciju Ukrainā un arī mācīties, kā rīkoties šādā ārkārtas situācijā, vērtē novada domes priekšsēdētāja vietnieks Ričards Gailums.

"Mums tagad ir padomā saistībā ar civilo aizsardzību, ka mēs uztaisīsim vienu teletiltu ar Ukrainu. Cilvēki, kas darbojas civilajā aizsardzībā, izstāstīs mums, kas esam salīdzinoši kā baltas lapas ar nesen tapušiem plāniem militārā apdraudējuma gadījumā, un pastāstīs mums par savu pieredzi," sacīja Gailums.

Palīdzība Ukrainai turpināsies, jau zināms, ka ar nākamo palīdzības kravu tiks nosūtīts ģenerators elektrības nodrošināšanai, kā arī medicīnas darbinieku apģērbi un citas nepieciešamās lietas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti