Gāzes tirgus Latvijā tiks atvērts tikai no 2017.gada 3.aprīļa. Tāpēc Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK) nebija tiesību uzlikt pienākumu monopoluzņēmumam "Latvijas gāze" (LG) atļaut trešajām pusēm, tostarp energokompānijai "Latvenergo", izmantot gāzes infrastruktūru pirms šī termiņa.
Ātrgaitas dzelzceļa līnijas projekta "Rail Baltica" īstenotājas AS "RB Rail" padomē iecelta VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) Juridiskā departamenta direktores vietniece administratīvajos jautājumos Vineta Rudzīte, kura AS "RB Rail" padomē aizstās bijušo Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretāra vietnieku Kasparu Briškenu.
Tas, ka jaunieviestie un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas apstiprinātie “Sadales tīkla” tarifi izraisīs zināmu neapmierinātības gruzdēšanu sabiedrībā, bija paredzams.
Pēc premjera aicinājuma pārdomāt piedāvājumu palielināt ikgadējo nodokļa slogu auto īpašniekiem, lai veicinātu “zaļāko” spēkratu izmantošanu, Satiksmes ministrija piedāvās vēl mazāku maksājumu auto, kas mazāk piesārņo gaisu, un vēl lielāku nodokli jaudīgākiem un “netīrākajiem” auto, intervijā Latvijas Radio sacīja Satiksmes ministrijas Autosatiksmes departamenta direktors Tālivaldis Vectirāns.
Norvēģija piesardzīgi vērtē Polijas ierosinājumu veidot jaunu dabasgāzes cauruļvada projektu starp abām valstīm. Projekts, kuru iecerēts realizēt aptuveni līdz 2022.gadam, spētu nodrošināt aptuveni ceturto daļu no Austrumeiropas valstu dabasgāzes patēriņa.
Saeima pirmdien, 17.oktobrī, uzsāka darbu pie nākamā gada budžeta projekta izskatīšanas, uzklausot premjera un finanšu ministres komentārus par budžetu. Valdības pārstāvji deputātiem uzsvēra, ka šoreiz budžets veidots ar būtiski atšķirīgu pieeju, tomēr no deputātiem par topošo budžetu jau ir izskanējuši kritiski viedokļi.
Ceļu būvētāji turpina celt trauksmi par strauju Latvijas autoceļu sabrukšanu, bet premjers Māris Kučinskis (Zaļo un Zemnieku savienība) pieļauj, ka nākotnē būs jāspriež par ceļu atjaunošanu "uz kredīta”.
Svētdien, 17.oktobrī, Latvijā ieradās aptuveni 200 britu karavīri, kuri kopā ar citu valstu militārajām vienībām līdz oktobra beigām piedalīsies militārajās apmācībās "Sudraba bulta" (“Silver Arrow”), un vajadzības gadījumā jau pēc dažiem mēnešiem būs gatavi nodrošināt ātrās reaģēšanas NATO spēku darbību.
(Precizēts Lielbritānijas karavīru skaits, kuri ierodas Latvijā.)
Ceturtdien, 13. oktobrī, Ministru kabineta ārkārtas sēdē valdība apstiprināja 2017. gada valsts budžeta projektu, kā arī likumprojektu par vidējā termiņa budžeta ietvaru 2017., 2018. un 2019. gadam.
Saeima novērsa sabiedrībā asu sašutumu izraisījušu absurdu situāciju, kad invalīdiem, kuri gaida rindā uz medicīnisko ekspertīzi, aptur pensiju izmaksu, daudzus atstājot vispār bez iztikas līdzekļiem. Grozījumus Invaliditātes likumā deputāti steidzami atbalstīja pēc tam, kad LTV raidījums “Panorāma” izgaismoja problēmu ar pensiju kavēšanos.
Latvijai, visticamāk, pašlaik nav pamata lielām bažām, ka pēc 2020.gada tai varētu būtiski samazināties pieejamo Eiropas Savienības (ES) fondu apjoms. To atklāj vairāki informēti avoti Briselē, kuri uzsver – iespējams, lielākā daļa ES kohēzijas un sociālās politikas programmu tiks saglabātas neatkarīgi no tā, kā virzīsies Lielbritānijas izstāšanās no ES.
Lielāko daļa Latvijas iedzīvotāju jau oktobrī, pateicoties salīdzinoši zemām dabasgāzes cenām, var rēķināties ar zemāku siltumenerģijas tarifu nekā gadu iepriekš, liecina sabiedrisko pakalpojumu regulatora veiktie aprēķini.
Pēc vairāk nekā 90% balsošanas iecirkņos iegūtajām ziņām vislielāko atbalstu Lietuvas parlamenta vēlēšanās ir ieguvusi Zemnieku un zaļo savienība (ZZS).
Valdības komiteja pirmdien plāno izskatīt grozījumus Informācijas tehnoloģiju drošības likumā, ar kuriem ir iecerēts pārskatīt atbildīgo iestāžu atbildību un uzticētos uzdevumus informācijas tehnoloģiju drošības jomā – informācijas tehnoloģiju drošību, kas skar aizsardzības jomu, pārraudzību turpmāk uzņemsies pati Aizsardzības ministrija.
Lietuvā nupat notikušās parlamenta jeb Seima vēlēšanas neieviesīs būtiskas pārmaiņas kaimiņvalsts ārpolitikā – tā liecina vadošo politisko partiju publiskie izteikumi un arī politikas vērotāju prognozes.
Svētdien, 9. oktobrī, Lietuvā notikušajās parlamenta jeb Seima vēlēšanās līdz astoņiem vakarā, kad valstī tika slēgti vēlēšanu iecirkņi, kopumā nobalsojuši 49,9 procenti balsstiesīgo Lietuvas iedzīvotāju, liecina Lietuvas Centrālās vēlēšanu komisijas apkopotie provizoriskie dati.
Lietuvā beigušās parlamenta vēlēšanas. Cīņā par 141 Lietuvas Seima vietu iesaistījušās 14 partijas un politiskās apvienības. Socioloģiskās aptaujas liecina, ka līdz ar valdošajiem sociāldemokrātiem, kā arī opozīcijā esošajām divām lielākajām labēji centriskajām partijām uz iekļūšanu Seimā, pārvarot piecu procentu barjeru, pretendē vēl četras partijas. Vadošie spēki sadalījušies divās nometnēs – premjerministra Aļģirda Butkēviča un prezidentes Daļas Grībauskaites politiskās līnijas atbalstītājos.
Lietuvā notiek Seima vēlēšanas. Pavisam Seimā ir 141 deputāts. No tiem 70 deputātus ievēlē daudzmandātu apgabalā pēc partiju sarakstiem, bet 71 - vienmandāta apgabalos. Šajās vēlēšanās ir 14 saraksti. Sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka pēc partiju sarakstiem visvairāk balsu varētu iegūt premjerministra Aļģirda Butkeviča Sociāldemokrātu partija.
Valsts ieņēmumu dienests (VID) šogad deviņos mēnešos valsts budžetā iekasējis 5,949 miljardus eiro, kas ir par 0,8% vairāk, nekā plānots, liecina dienesta apkopotā statistika.
Iebraucot Viļņā, ļoti maz kas liecina, ka jau tuvākajās dienās jābūt vēlēšanām – jo tikai pie Liberāļu partijas biroja atrodas divi priekšvēlēšanu plakāti. Savukārt pie lielāko māju sienām un autobusu pieturām, kuras vēl pagājušajās pašvaldību vēlēšanās rotāja dažādu politiķu fotogrāfijas, šoreiz nav nekā. Tiesa gan, asas politiskās diskusijas bija dzirdamas gandrīz jebkurā radiostacijā.
Apdraudējums tūkstošiem darbavietu vai arī pārvaramas problēmas – tik atšķirīgi viedokļi no dažādiem analītiķiem un arī augsta ranga politiķiem ir izskanējuši par iespējamo notikumu attīstību ar nedienu mākto Vācijas ''Deutsche Bank''. Vācijas valdība jau ir uzsvērusi, ka neveiksmi cietušo banku atbalstīt neplāno, tomēr investori ar lielām cerībām vērtē iespēju, ka bankai varētu tikt samazinātas tai piespriestās soda sankcijas
Valdība devusi zaļo gaismu grozījumiem elektroenerģijas tirgus likumā, ar kuriem ir iecerēts reformēt kārtību, kādā no elektroenerģijas lietotājiem tiek iekasēti maksājumi par atbalstu elektroenerģijas ražotājiem jeb tā saukto obligātā iepirkuma komponenti (OIK). Reforma paredz pārnest izmaksu slogu no lielo uzņēmumu pleciem, bet maksājums pieaugs atsevišķiem mazajiem maksātājiem.
Federālajā Izmeklēšanas biroja eksperts Kevins Šenails, kas ēnu ekonomikas un korupcijas apkarošanas kontekstā strādā ar ētikas jautājumiem, intervijā Latvijas Radio atzīst, ka bieži vien galvenokārt attieksme pret to, vai ir attaisnojami iesaistīties ēnu ekonomikā, sakņojas audzināšanā un vidē.
Šajā apkures sezonā lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju var sagaidīt salīdzinoši mērenus siltumenerģijas rēķinus, jo tarifi lielā daļā ir saglabājušies nemainīgi un vairākās pašvaldībās pat samazinājušies.
Piektdien, 30.septembrī, Baltijas valstīs tiek parakstīts finansēšanas un izpildes nosacījumu līgums Eiropas platuma dzelzceļa līnijas būvniecības projektam "Rail Baltica" – tā atklājusi Baltijas valstu kopuzņēmuma, akciju sabiedrības 'RB Rail" valdes priekšsēdētāja Baiba Rubesa.
“Pasažieru vilciena” valdes locekļa atkāpšanās no amata ir brīdinājuma signāls gan par jaunu vilcienu iepirkuma projekta tālākajām perspektīvām, gan arī par kopējo valsts uzņēmuma pārvaldības modeļa kvalitāti. Tā eksperti vērtē ziņu, ka atlūgumu iesniedzis "Pasažieru vilciena" valdes loceklis Māris Bremze, kurš nu kļuvis par uzņēmuma "Baltijas Ekspresis" vadītāju.
Latvijai ir jāapsver iespēja pagarināt mācību gadu, vienlaikus vērtējot iespēju atteikties no pierastajiem skolēnu mājasdarbiem, tā trešdien, 28.septembrī, Latvijas Bankas organizētajā konferencē par reformām izglītības un veselības nozarēs norādīja bankas Monetārās politikas pārvaldes padomnieks Mareks Gruškevics.
Veselības nozares ekspertiem ir liela skepse par Latvijas Bankas (LB) ierosināto veselības aprūpes finansēšanas modeļa reformu, kura paredz ieviest iedzīvotājiem obligātu maksājumu par veselības apdrošināšanu. Lielākā daļa bažu ir saistītas ar papildu maksājumu slogu strādājošiem. Tiesa, LB eksperti uzskata, ka tās sagatavotais ierosinājums slogu radikāli nemainīs, jo šobrīd lielākā daļa cilvēku jau tāpat ir spiesta par veselības aprūpi maksāt no savas kabatas.
Valdība otrdien, 27.septembrī, pēc asām diskusijām atbalstīja Ekonomikas ministrijas ieceri jau no nākamā gada 1. janvāra izveidot īpašu atbalsta modeli strauji augošiem tehnoloģiju uzņēmumiem (“start-up”) jeb jaunuzņēmumiem – valsts atbalstu kvalificēto darbinieku algām un nodokļu atvieglojumus.
Veselības ministre Anda Čakša iepazīstināja valdību ar trīs Veselības ministrijas sagatavotajiem veselības aprūpes sistēmas finansēšanas modeļiem, tomēr ministri vēl nepieņēma lēmumu par vienu modeli un turpinās diskusijas, informēja Veselības ministrijā.
Eiropas Komisijai (EK) ir jāpieņem skaidra un izsvērta nostāja par to, kāda būs atomenerģētikas nozare Eiropas Savienībā un arī jāpārskata sava pieeja, komunicējot par šiem jautājumiem - šādu aicinājumi paudusi Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) , kura arī uzskata, ka nākotnē jautājumos, kas skar atomenerģētikas politiku Eiropā, ir aktīvāk jāiesaista pilsoniskā sabiedrība.
