Par to pēc pašreiz apkopotajiem rezultātiem ir balsojuši 21,6% vēlētāju, kas dod 20 no 141 parlamenta mandāta.
Vēl par bijušā Eiroparlaments deputāta Gabrieļus Landsberģa vadīto Tēvzemes savienību / Kristīgo demokrātu savienību ir balsojuši 21,5% vēlētāju, kas dod 19 mandātus, savukārt par premjerministra Aļģirda Butkeviča sociāldemokrātiem, kuriem iepriekš paredzēja uzvaru, 14,5%, un tas sniedz 13 mandātus.
Tikai šīs trīs partijas pēc pašreizējiem rezultātiem ir tiesīgas veidot valdību, jo koalīcijā, atbilstoši Lietuvas likumiem, drīkst būt partijas, kam ir vismaz 7% vēlētāju atbalsts.
Kopumā Lietuvas parlamentā strādā 141 deputāts.
23.oktobrī notiks vēlēšanu otrā – vienmandātu - kārta, kur reģionos būs balsojumi par konkrētiem kandidātiem. Paredzams, ka pēc tās vēlēšanu uzvarētāju partija varētu saņemt ap 40 mandātus.
Jau svētdien vakarā kuluāros izskanēja runas par iespējamo koalīciju starp šobrīd vadošajiem sociāldemokrātiem un Zemnieku un Zaļo savienību.
Centrālā vēlēšanu komisija ziņo, ka balsot vakar bija ieradušies gandrīz 50% vēlētāju, un tas ir nedaudz mazāk nekā iepriekšējās Seima vēlēšanās.
Vienā no nozīmīgākajiem vēlēšanu iecirkņiem, Londonā, nobalsojuši tikai 5500 vēlētāju, lai gan Lielbritānijā uzturas vairāk nekā 100 000 Lietuvas pilsoņu.
Lietuvas parlamentā ir 141 deputāts. 70 pārstāvjus ievēl no partiju sarakstiem, bet 71 deputātu - vienmandāta apgabalos. Lai iekļūtu parlamentā, partiju sarakstiem ir jāpārvar 5% barjera.
Lietuvā nupat notikušās parlamenta jeb Seima vēlēšanas neieviesīs būtiskas pārmaiņas kaimiņvalsts ārpolitikā – tā liecina vadošo politisko partiju publiskie izteikumi un arī politikas vērotāju prognozes.
