Veselības nozares eksperti skeptiski raugās uz Latvijas Bankas piedāvāto finansēšanas modeli

Veselības nozares ekspertiem ir liela skepse par Latvijas Bankas (LB) ierosināto veselības aprūpes finansēšanas modeļa reformu, kura paredz ieviest iedzīvotājiem obligātu maksājumu par veselības apdrošināšanu. Lielākā daļa bažu ir saistītas ar papildu maksājumu slogu strādājošiem. Tiesa, LB eksperti uzskata, ka tās sagatavotais ierosinājums slogu radikāli nemainīs, jo šobrīd lielākā daļa cilvēku jau tāpat ir spiesta par veselības aprūpi maksāt no savas kabatas.

Latvijas Bankas tautsaimniecības konference "Reformas - konkurētspējas un izaugsmes atslēga"

Arī ieviešot LB iecerēto obligāto veselības apdrošināšanu, nepietiks līdzekļu, lai finansētu iedzīvotājiem vitāli svarīgus medicīnas pakalpojumus – šāda kritika no veselības nozares ekspertiem bankas ierosinājumam izskanējusi trešdien, 28.septembrī, notiekošajā bankas organizētajā konferencē par reformām nozarē.

Bijusī veselības ministre Ingrīda Circene norāda – aplēses liecina, ka, lai nodrošinātu visus nepieciešamos veselības aprūpes pakalpojumus, polises maksājumam būtu jābūt pat lielākam nekā LB minētie 25 eiro mēnesī.

"Lai apdrošinātu pakalpojumu, šai polisei jāmaksā trīs līdz četras reizes vairāk. Ja ši polise maksā tādu summu, pieņemsim, 25 eiro, ja jūs paņemat nost valsts apdrošinātos, kas ir bērni, pensionāri un maznodrošinātie, paliek puse no pašlaik strādājošajiem 890 tūkstošiem, un valstij ir par saviem apdrošinātājien jāsamaskā 450 miljoni, ko jūs nepasakāt," norādīja Circene.

Pēc Circenes domām, problēmas veselības aprūpes nozarē ir jārisina, pārdalot valsts budžeta līdzekļus un samazinot finansējumu, piemēram, izglītības nozarei.

"Tad skaidri pasakām – iezīmējam valsts nodokļu daļu, nepaaugstinot nevienu nodokli, paņemot, piemēram, 3% valsts daļu iedzīvotāju ienākuma nodokli plus 3% vai 5% no pašvaldības šī ienākuma daļas. Noņemam pašvaldībai divas funkcijas – viena no tām ir veselības pieejamība, kura tiek realizēta ar milzu infastruktūras ieguldījumiem, un pasakām, ka izglītībā šīs deviņu, 12 un 15 bērnu skolas nav jāfinansē," klāstija bijusī ministre.

Tiesa, LB uzskata, ka, ieviešot obligātu veselības apdrošināšanu, runāt par būtisku papildu slogu iedzīvotājiem nav pamata, jo jau šobrīd iedzīvotāji par lielu daļu pakalpojumu norēķinās no savas kabatas.

"Atšķirība ir tā, ka maksā slimais un maksā ļoti daudz, ko viņš nevar atļauties, tāpēc viņam veselības aprūpe nav pieejama. Ja šie maksājumi būtu izlīdiznāti caur apdrošināšanas sistēmu caur visu sabiedrību, tad cilvēks var atļauties apmeklēt ārstu, šo cilvēku skaits pieagtu Latvijā,” savu redzējumu konferencē pamatoja LB eksperts Uldis Rutkaste.

Savukārt uzņēmēju organizācijas uzsver, ka ir nepieļaujami palielināt kopējo nodokļu slogu uzņēmumiem, un iedzīvotāju apdrošināšana ir vērtējama pozitīvi kā viens no soļiem, kurš varētu samazināt arī ēnu ekonomikas īpatsvaru Latvijā.

"Ja mēs iedomājamies, ka mēs vēl vairāk varam apgrūtināt balto ekonomiku ar papildu nodokļiem, tad šī kropļotā konkurence vēl jo vairāk saasināsies, mēs varam balto ekonomiku pazaudēt vēl vairāk," atzina Latvijas Darba devēju konfederācijas viceprezidents Uldis Biķis.

Savukārt Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs brīdināja, ka, neveicot strukturālās reformas arī tādās nozarēs kā veselības aprūpe, Latvijas ekonomikas pieauguma nākotnē nebūs.

Diskusijā piedalījās arī Valsts prezidents Raimonds Vējonis, kurš atzina, ka reformām veselības nozarē jābūt pabeigtām nākamā gada laikā, lai no 2018.gada kvalitatīva veselības aprūpe būtu pieejama ikvienam Latvijas cilvēkam. Kā vienu no veicamajiem darbiem viņš minēja optimāla veselības aprūpes pakalpojumu piedāvājuma veidošanu, atrodot atbilstošu finansējumu, jo “Latvijas nākotnei un tālākai izaugsmei nepieciešami veseli un darbspējīgi iedzīvotāji”.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt