Paredzams, ka Polija gāzi importēs no Norvēģijas, kuru piegādās gan pa cauruļvadu Baltijas jūrā, gan sašķidrinātā veidā.
„Kontrakts ar „Gazprom” beidzas 2022. gadā, un nav neviena iemesla vai plānu to pagarināt uz pašreizējiem nosacījumiem,” paziņojis Polijas valdības pilnvarotais enerģētikas infrastruktūras jautājumos Petrs Naimskis.
Polija ik gadu patērē 15 miljardus kubikmetru gāzes, raksta „The Warsaw Voice”.
Kopš jūnija Polija pieņem Norvēģijas gāzi sašķidrinātā veidā. Tomēr šādā veidā valsti var nodrošināt tikai ar pieciem miljardiem kubikmetru gāzes. Tādējādi pārējos 10 miljardus kubikmetru var iegūt gāzi sūknējot pa cauruļvadu Baltijas jūrā caur Dāniju. Polijas uzņēmuma „Gaz-System” pārstāvis Pāvels Jakubovskis norādījis, ka tieši šāda infrastruktūra ir nepieciešama valstij.
Projekta pirmais solis – cauruļvada ieklāšana jūrā – ir paveicams līdz šī gada beigām. To apstiprinājis arī Dānijas kompānijas „Energinet” direktors Sērens Hansens.
Polija, Norvēģija un Dānija jau ir noslēgušas saprašanās līgumu, un Naimskis jau norādījis, ka „cauruļvads” [tā būvniecība] jau ir saņēmusi zaļo gaismu”.
Ja šo projektu izdosies realizēt un izdosies savienot Lietuvas un Polijas gāzes sistēmas, tad arī Baltijas valstis varēs saņemt Norvēģijas gāzi periodos, kad Polijā patēriņš būs zemāks par vidējo.
Patlaban gāzes cenas Lietuvā un Latvijā ir augstākās ES kontinentālajā daļā. Turklāt Latvija saņem teorētiski „lēto” Krievijas gāzi gandrīz par to pašu cenu, kā Lietuva, kas no Norvēģijas saņem „dārgo” sašķidrināto gāzi.
