Šādu iespēju Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija (VDEĀVK) varēs izmantot gadījumos, kad ierobežotās kapacitātes dēļ apdraudēta invaliditātes pagarināšana pēc ekspertīzes likumā noteiktajā viena mēneša termiņā. Šāda pagaidu kārtība būs spēkā līdz 2018.gada beigām.
Līdz šim nepietiekamās kapacitātes dēļ ne visi lēmumi par invaliditātes pagarināšanu tika pieņemti mēneša laikā, kā to paredz likums.
Saskaņā ar Labklājības ministrijas datiem, 2016.gada pirmajā pusgadā 5098 jeb 14 procentus no visiem iesniegumiem VDEĀVK skatījusi ilgāk par mēnesi.
Invaliditātes likuma grozījumu pieņemšana Saeimā notikusi praktiski vienprātīgi un bez plašām diskusijām, jo Saeimas deputāti atzina, ka situācija ar invaliditātes statusa izvērtēšanu un pensiju kavēšanos ir kļuvusi kritiska. Saeimas deputāts, ziņotājs par šī likuma grozījumiem Andrejs Klementjevs (“Saskaņa”) norādīja, ka šobrīd rindā spiesti gaidīt vairāki tūkstoši cilvēku ar invaliditāti.
“Gandrīz 3,5 tūkstoši cilvēku invalīdi gaida komisiju, un tas izraisa ļoti lielu sociālu spiedienu gan no masu medijiem, gan uz deputātiem, tāpēc ka invalīdi nevar nepārtraukti saņemt pensiju. Tas pārtraukums, kurš radās, kamēr komisija izskata iesniegumus, ir divi mēneši, trīs mēneši un tajā momentā, kamēr komisija izskata dokumentus un novērtē viņu veselības stāvokli, invalīdi nesaņem pensiju,” skaidroja Klementjevs.
Labklājības ministrs Jānis Reirs (“Vienotība”), kurš jau ir nonācis sabiedrības kritikas krustugunīs, intervijā Latvijas Televīzijai atzina, ka galvenokārt problēma ir saistīta ar apstākli, ka Labklājības ministrijas izjūt būtiskas grūtības nodrošināt atbildīgo dienestu ar nepieciešamo speciālistu skaitu.
“No vienas puses, mums ir jāpalielina darbinieku skaits, no otras puses ir spiediens, ka valsts pārvaldē nedrīkst palielināt ierēdņu skaitu, visi šie eksperti ir ierēdņi. Un vēl tas, ka šādu ekspertu Latvijā aizvien mazāk,” norādīja Reirs.
Tomēr vienlaikus, apstiprinot invaliditātes likuma grozījumus Saeimā, deputāti pauda arī bažas par šīs problēmas galveno cēloni. Klementjevs norādīja, ka cilvēku ar invaliditāti skaita pieaugums Latvijā ir dramatisks.
“2008.gadā mums bija 64 tūkstoši pieteikumu uz invaliditāti, un vairāk... gandrīz visi bija apmierināti un cilvēki saņēma invaliditāti no 1. līdz 3.grupai. 2015.gadā cipars ir 100 tūkstoši. Tas pieaugums – 55 procenti, pauda deputāts.
“Tāda sajūta, ka mums paralēli notiek karš, jā, un katru mēnesi mums invalīdu skaits gandrīz dubultojas. Tas, kas notiek mūsu veselības nozarē, tas, kas notiek ar rehabilitāciju, tas ir dramatiski!” sacīja Klementjevs.
Jau ziņots, ka lielu rezonansi sabiedrībā izraisīja Latvijas Televīzijas raidījuma “Panorāma” reportāža par invalīdi, kura ne savas vainas dēļ nolemta galējam trūkumam. Lai gan viņa visus dokumentus invaliditātes pagarināšanai iesniedza laikus, darbinieku trūkuma dēļ vairākus mēnešus dokumenti netika izskatīti, un viņa palikusi bez jebkādiem iztikas līdzekļiem.
Arī deputāti konstatēja, ka ekspertīžu skaits pēdējos gados ir būtiski palielinājies, bet ārstu skaits – samazinājies, un lietas krājas kaudzēs.
Tikmēr problēmas iekustinātāja Maija (vārds mainīts), kura bija vērsusies LTV, saņēmusi nepatīkamu ziņu no ekspertīžu komisijas – viņas invaliditātes grupa pazemināta, tātad arī pensija būs mazāka. Ekspertīžu komisijā gan noliedz, ka šāds lēmums sagatavots ar mērķi kundzei ieriebt, jo ekspertīze ir anonīma.
