FOTO: Uz militārajām mācībām Latvijā ierodas simtiem britu karavīru (precizēts)

Svētdien, 17.oktobrī, Latvijā ieradās aptuveni 200 britu karavīri, kuri kopā ar citu valstu militārajām vienībām līdz oktobra beigām piedalīsies militārajās apmācībās "Sudraba bulta" (“Silver Arrow”), un vajadzības gadījumā jau pēc dažiem mēnešiem būs gatavi nodrošināt ātrās reaģēšanas NATO spēku darbību. 

(Precizēts Lielbritānijas karavīru skaits, kuri ierodas Latvijā.)

Pilnveidos bruņoto spēku sadarbību

Oktobrī notiekošajās starptautiskajās militārajās mācībās “Sudraba Bulta” kopumā piedalīsies vairāk nekā 3000 Latvijas un tās sabiedroto karavīru no Lietuvas un Igaunijas, kā arī Albānijas, ASV, Kanādas, Lielbritānijas, Nīderlandes, Rumānijas un Vācija. Šo mācību mērķis ir pilnveidot Nacionālo bruņoto spēku sadarbību ar sabiedrotajiem un partnervalstīm, kā arī trenēt vienību spējas plānot un īstenot aizsardzības operācijas ar kaujas nodrošinājuma elementu integrāciju.

Mācību laikā tiks pilnveidotas arī Apvienotā štāba komandpunktu spējas vadīt un pārraudzīt vienības gan ikdienā, gan mācību laikā, koordinējot lauka taktisko vingrinājumu.

Tāpat “Sudraba bulta” ir vienas no mācībām, kurās savas prasmes un zināšanas atjaunos rezerves karavīri.

Tiks trenēta dažādo valstu karavīru spēja saprasties, lai, piemēram, valoda vai atšķirīgs aprīkojums pēkšņi neizrādās izšķirošs krīzes situācijā.

200 britu karavīri

Svētdien uz mācībām ieradās aptuveni 200 karavīri no Lielbritānijas bruņotajiem spēkiem. Kopumā gan viņu skaits mācībās būs 500.

“Tikko redzējāt ierodamies ap 200 Lielbritānijas karavīru. Viņi pievienosies nīderlandiešu, albāņu un latviešu karavīriem, lai izveidotu kaujas grupu. Tā būs vadošā kaujas grupa sevišķi ātrās reaģēšanas vienībai, kas ierastos Latvijā vai citā NATO austrumu flanga valstī, ja drošības situācija to prasītu,” saka NATO Integrācijas vienības Operatīvās pārv. priekšnieks, pulkvežleitnants Saimons Bedmens.

Viņš arī pauž pārliecību, ka vienība spēj ierasties nepieciešamajā vietā 48 stundās: “Jā, esmu par to pilnīgi pārliecināts. Ja situācija to prasīs, viņi šeit var ierasties pat krietni ātrāk.”

Paredzams, ka tieši svētdien atbraukušie karavīri lielā mērā nodrošinās ātrāku NATO bruņoto spēku reaģēšanas spēju Baltijas reģionā. 

"Šobrīd ātrās reaģēšanas spēkus vada Spānija, bet no janvāra šo vadību uzņemsies Lielbritānija. Un no tā mirkļa vienība praktiski visu laiku būs gatavības režīmā. Piemēram, šis bataljons, kas ir balstīts grenadieru vienību, vienmēr būs gatavs ierasties un uzsākt darbību 48 stundu laikā," saka Bedmens.

Pulkvežleitnants neizslēdz, ka nākotnē varētu tikt rīkotas mācības, kurās ātrā ierašanās tiešām tiek izmēģināta. Taču šo mācību galamērķis var būt gan Latvija, gan kāda cita NATO valsts. 

Arī ārpolitisks vēstījums

Lidmašīna ar vairākiem simtiem britu karavīru Rīgas lidostā ir piezemējusies visai zīmīgā mirklī, jo vēl tikai pirms dažām dienām starp Krievijas un Lielbritānijas valdības pārstāvjiem izskanējusi pēdējos gados nepieredzēti asa vārdu apmaiņa.

Lielbritānija nemaz neslēpj, ka britu karavīru dalība militārajās mācībās nenotiek tikai ar mērķi uzlabot bruņoto spēku kaujas spējas, bet tas ir arī skaidrs ārpolitisks vēstījums.

"Šo mācību, uz kurām šodien ieradušies šie karavīri, mērķis ir apliecināt to, ka mēs stāvam plecu pie pleca ar Latviju, Eiropas Savienību un NATO, aizstāvot Eiropu pret iespējamajiem drošības izaicinājumiem un palielinot drošību reģionā. Šīs mācības būs labs piemērs šādai sadarbībai, un daļa no plašākas sadarbības, kuras ietvaros mēs ar NATO starpniecību sniedzam atbalsta šai pasaules daļai," norāda Lielbritānijas vēstnieka vietniece Sāra Hārpere.

"Neskatoties uz to, ka mēs aizejam no Eiropas Savienības, mēs nepametam Eiropu. Mēs vēlamies būt droši, ka palīdzam uzturēt Eiropas drošību. Tāpēc mums ir svarīgi NATO ietvarā strādāt plecu pie pleca ar Latviju,” saka vēstniece.

Piemēram, pagājušajā gada nogalē Latvijas bruņotie spēki sāka saņemt no Lielbritānijas armijas iegādāto kāpurķēžu bruņutehniku. Kopumā Latvija no Lielbritānijas armijas līdz 2020.gadam saņems 123 kāpurķēžu bruņumašīnas, kuras Latvijas apstākļiem labi piemērotas un ar augstu mobilitāti, kas neprasa attīstīt smagnēju inženiertehnisko bāzi kaujas mobilitātes nodrošināšanai.

Jau pirms dažām dienām par nodomu tuvākajos mēnešos uz Latviju sūtīt 140 karavīrus paziņojusi arī Itālija, kura NATO aizsardzības programmas ietvaros pievienosies aptuveni 450 Kanādas karavīriem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti