Čakša norādīja, ka valdībai ir jāizšķiras, vai veselības aprūpes pakalpojuma grozs ir vienots vai fragmentēts, kurš iepirks šos pakalpojumus - valsts vai privātie apdrošinātāji, kā arī par to, kā pasargāt savus iedzīvotājus gadījumā, kad viņi saslimst.
Vienlaikus ministre uzsvēra, ka starptautisko organizāciju skatījumā uzsāktais darbs veselības aprūpes reformu jomā ir vērtējams pozitīvi, tāpēc lēmums par radikālām pārmaiņām ir jāpieņem apdomīgi.
“Visi ārējie eksperti – gan Pasaules Veselības organizācija, gan OECD, gan Pasaules Banka - savos ziņojumos pateikuši, ka politika, kas ir uzsākta no 2011.gada, Latvijā ir bijusi pareiza. Tam vismaz ir tikai pietrūcis neliela sadaļa jeb viena ļoti būtiska ingrediente: no kopējā budžeta veselības aprūpei nav bijis novirzīts atbilstošs finansējums, lai visu šo darbu veselības aprūpē veiktu efektīvi,” norādīja Čakša.
Jau pirmdien, 26.septembrī, koalīcijas partijas vienojās atlikt lēmumu par veselības aprūpes finansēšanas modeli. Atvēlēt vairāk laika pārdomām rosināja „Vienotība” un Nacionālā apvienība.
Jau vēstīts, ka nākamgad veselības aprūpes finansējuma palielināšanā ir “ieskriešanās periods” un papildinājums būs vajadzīgs arī turpmāk, lai mazinātu pacientu rindas un justu pakalpojumu kvalitātes uzlabošanu.
Veselības aprūpes nozares finansējuma palielināšanai Veselības ministrija piedāvāja vairākus modeļus, no kuriem viens paredzēja 1% jeb 70 miljonu eiro pārdali no sociālā budžeta. Šādu ieceri aizstāv veselības ministre Anda Čakša, kura neatbalsta jauna maksājuma vai nodokļa ieviešanu.
