Arī premjers pieļauj ceļu remontēšanu «uz kredīta»

Ceļu būvētāji turpina celt trauksmi par strauju Latvijas autoceļu sabrukšanu, bet premjers Māris Kučinskis (Zaļo un Zemnieku savienība) pieļauj, ka nākotnē būs jāspriež par ceļu atjaunošanu "uz kredīta”. 

Biedrība "Latvijas ceļu būvētājs" (LCB) pirmdien, 17.oktobrī,  jau tradicionāli nogādāja parlamentā vēsturisku portfeli ar sabrukuma stāvoklī esošo valsts autoceļu un tiltu sarakstiem.

Biedrības vadītājs Andris Bērziņš sarunā ar Latvijas Radio atgādināja, ka ceļi brūk ātrāk, nekā tos remontē.  

“Paldies Eiropai, ka galvenos ceļus spējām aprūpēt, bet vēl ir vietējie un pašvaldības ceļi,” sacīja Bērziņš.

Jau pērn LCB iepazīstināja Saeimas deputātus ar 61 valsts ceļa un tilta nolietojuma aktu, aicinot ikvienu valdošās koalīcijas deputātu kļūt par viena no brūkošajiem valsts ceļiem "krusttēvu" un panākt sava "krustbērna" remontu. Bērziņš pastāstīja, ka 25% deputātiem uzticēto ceļa posmu šogad sagaidīja remontu, un biedrība pirmdien savā mājaslapā plāno publiskot “aprūpēto” un “pamesto” ceļa posmu sarakstu, kā arī cer, ka deputāti arī nākamgad uzņemsies rūpes par kādiem ceļa posmiem.

Bērziņš arī atgādināja, ka Eiropas Savienības fondu finansējums ceļu remontiem beigsies jau 2018. gada beigās un biedrība vēlas sadzirdēt skaidru atbildi, kas notiks pēc tam.  

Premjers pirmdien intervijā Latvijas Radio atzina, ka tas, “ko mēs perspektīvā varētu darīt, ir runāt par to, ka daļa ceļu būtu remontējami un izveidojami ar kredīta palīdzību”.

Viņš sacīja, ka atlicināt pietiekami daudz naudas ceļiem tieši no budžeta nozīmētu noņemt finansējumu kādai citai nozarei, tāpēc “esam spiesti sabalansēt”.

“Protams, ceļu stāvoklis nav labs, un mēs to visi zinām. Bet aptuveni nepilnam miljonam nodokļu maksātāju būtu grūti samaksāt tik daudz nodokļu, lai katrs ceļš būtu izremontēts,” sacīja Kučinskis.

 

Savukārt finanšu ministre Dana Reizniece – Ozola (Zaļo un Zemnieku) uzskata, ka šobrīd nozīmīgākais, ko var darīt valdība, lai palielinātu finansējumu autoceļu atjaunošanai un uzturēšanai, ir censties palielināt nodokļu ieņēmumus, tomēr ilgtermiņā par nozari atbildīgajām iestādēm ir jāmeklē arī jauni finansējuma avoti autoceļu uzturēšanai.

Tā ministre pauda,   komentējot pirmdien Saeimā iesniegto biedrības  “Latvijas Ceļu būvnieks” aicinājumu politiķiem aktīvāk pievērsties draudošajām problēmām ceļu nozarē.

Ministre pieļauj iespēju, ka viens no finansējuma avotiem varētu būt arī aizņēmumi.

Jau ziņots, ka viens no risinājumiem ceļu remontu finansēšanai, ko iesaka eksperti, ir paredzēt iespēju naudu aizņemties. Satiksmes ministrs Uldis Augulis (Zaļo un Zemnieku savienība) šādu ideju uzskata par vērtīgu un plāno par ekspertu piedāvāto ceļu sakārtošanai informēt valdību. 2019.gadā Latvijai vairs nebūs pieejami Eiropas Savienības līdzekļi ceļu remontam, tādēļ šobrīd Satiksmes ministrija apzina iespējas, kā šajā laikā aizpildīt finansējuma robu ceļu būvei.
 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti