Valdība apstiprina 2017. gada valsts budžeta projektu

Ceturtdien, 13. oktobrī, Ministru kabineta ārkārtas sēdē valdība apstiprināja 2017. gada valsts budžeta projektu, kā arī likumprojektu par vidējā termiņa budžeta ietvaru 2017., 2018. un 2019. gadam. 

Nākamā gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 8,066 miljardu eiro apmērā, savukārt izdevumi – 8,367 miljardi eiro, informēja Finanšu ministrija.

Salīdzinot ar 2016. gada budžetu, nākamgad plānotie valsts budžeta ieņēmumi paredzēti par 664 miljoniem eiro lielāki. Savukārt valsts budžeta izdevumi nākamgad paredzēti par 681 miljonu eiro lielāki nekā šogad.

Nākamā gada budžetā finansējums veselības jomai palielināsies par 64 miljoniem eiro. Palielinājums galvenokārt saistīts ar papildu finansējuma piešķiršanu veselības aprūpes sistēmas reformas ieviešanai. Papildu finansējums nodrošināts, panākot vienošanos ar Eiropas Komisiju par budžeta deficīta atkāpi 0,1% apmērā no IKP, līdz ar to 2017. gadā piešķirts papildu finansējums 34,3 miljonu eiro apmērā, kā arī piešķirot papildu finansējumu jauno politikas iniciatīvu un citu prioritāro pasākumu īstenošanai.

Valsts aizsardzības finansējums, salīdzinot ar šo gadu, nākamgad palielināsies par 98 miljoniem eiro, tādējādi sasniedzot jau 1,7% no IKP. Tāpat vidēja termiņa budžeta ietvarā ir paredzēts finansējums, lai nodrošinātu aizsardzības izdevumus 2018. un 2019. gadā 2% apmērā no IKP.

Savukārt izglītības nozares nākamā gada finansējums būs par 11 miljoniem eiro lielāks nekā 2016. gada budžetā paredzētais.

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola par papildus izdevumi 2017.gada budžetā
00:00 / 00:55
Lejuplādēt

Finansējums sociālajai aizsardzībai, tajā skaitā pensijām un sociālajiem pabalstiem, nākamgad būs par 197 miljoniem eiro lielāks kā šogad. Bet finansējums sabiedriskajai kārtībai un drošībai – par 80 miljoniem eiro lielāks.

Demogrāfijas pasākumiem nākamā gada budžetā paredzēti papildu 19 miljoni eiro, tajā skaitā ģimenes pabalsts par ceturto un katru nākamo bērnu nākamgad būs 50,07 eiro līdzšinējo 34,14 eiro vietā.  

 


 

 

 

 

Tāpat no nākamā gada paredzēts palielināt arī minimālo algu līdz 380 eiro esošo 370 eiro vietā.

Budžeta ieņēmumus nākamgad tos veidos nodokļu ieņēmumi 6344 miljonu eiro apmērā, nenodokļu ieņēmumi 513,9 miljonu eiro apmērā, ārvalstu finanšu palīdzība 1113,8 miljonu eiro apmērā un pārējie ieņēmumi 94,2 miljonu eiro apmērā.

Savukārt vidēja termiņa budžeta ietvars paredz, ka vispārējās vadības pieļaujamais budžeta deficīts 2017. gadā būs 1,1%, 2018. gadā 1%, bet 2019. gadā 0,7% no IKP. Sākot ar 2017. gadu, tiek paredzēta arī fiskālā nodrošinājuma rezerve 0,1% apmērā no IKP.

Prognozētā ekonomikas izaugsme 2017. gadā ir 3,5%. Savukārt 2018. un 2019. gadā Latvijas izaugsme būs 3,4% gadā. Prognozētais nodarbinātības pieaugums 2017. gadā ir 0,2%.

Likumprojektus par nākamā gada budžetu, tajā skaitā 57 likumprojektu pavadošo paketi, un vidēja termiņa budžeta ietvaru plānots iesniegt Saeimā jau 14. oktobrī.  

Piektdien finanšu ministre Daza Reizniece - Ozola (ZZS)  nākamā gada budžeta portfeli no rīta nesīs uz Saeimu. Tad ieplānota arī mediķi  atkārtotā protesta akcija. Piektdien „Zaļās nāves” tēlu simbolizēs zaļš paklājs, ko mediķi aicinājuši izritināt finanšu ministrei zem kājām, lai svinīgāka un ērtāka iešana. 

Mediķi ir neapmierināti ar nākamā gada budžetu, uzskatot, ka tas tikai lāpa caurumus, nevis reāli dod uzlabojumus veselības aprūpes sistēmai. 

Ministre: Mums izdevies atteikties no deķīša raustīšanas

Neskatoties uz to, ka budžetu saturs, it īpaši jautājumos, kas skar budžeta prioritārās nozares, ir izpelnījies neviennozīmīgu vērtējumu, lielākā daļa ekspertu pozitīvi vērtē faktu, ka šogad budžets sagatavots savlaicīgāk, un arī rūpīgāk apspriežot to ar iesaistītajām pusēm.  

2017.gada valsts budžets ir zīmīgs ar to, ka ir pārsniedzis pirmskrīzes laiku budžetu apjomu, tomēr, pēc finanšu ministres Danas Reiznieces – Ozolas (Zaļo un zemnieku savienība)  domām, politiķiem šajā periodā ir izdevies uzlabot darbu pie valsts budžeta – pirmkārt, vienojoties par prioritārajām nozarēm.

“Man šķiet, ka mums ir izdevies atteikties no tās pierastās deķīša raustīšanas katram uz savu pusi, ministri spēja vienoties par to, ka mums nākamā gada budžeta prioritātes būs izglītība, veselība un drošība, aizsardzība, un tam arī lielākie resursi tiek veltīti,” pauda ministre.

“Un turklāt tas ir darīts, nevis vienkārši palielinot nodokļus, kā ne reti iepriekšējos gados risināts budžeta līdzekļu jautājums, bet sākot ar pašu saimniecības sakārtošanu, pavasarī pārskatījām budžeta izdevumus, un tādā veidā izdevās ietaupīt pat 60 miljonus, pat nedaudz vairāk,” klāstīja Reizniece – Ozola.

Lai skatītu šo resursu, mums ir nepieciešama jūsu piekrišana sīkdatnēm.

Savukārt otrs nozīmīgākais sasniegums budžetā ir iecerētie pasākumi, lai mazinātu vienu no Latvijas sāpīgākajām problēmām – ēnu ekonomiku, uzskata finanšu ministre.

“Nākamais lielais bloks ir ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumi, kur ir virkne priekšlikumu, gan būvniecības nozares sakārtošanai, palielinot atbildību ģenerāluzņēmējiem par apakšuzņēmēju nodokļu nomaksu, taksometru nozari sakārtojot, ieviešot avansa nodokļus, un nodrošinot daudzmaz adekvātus maksājumus par taksometru vadītājiem, e-vidē veiktai uzņēmējdarbībai ir arī daudzmaz skaidrāki nosacījumi, lai nebojātu konkurenci,” sacīja ministre. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti