Aizvadītajā nedēļā valdība atbalstīja piecu miljonu eiro aizdevumu Ogres un Liepājas pašvaldībām jaunu bērnudārzu celšanai. Valdības sēdi premjera prombūtnes laikā vadīja viņa biedrs – tieslietu ministrs un Jaunās konservatīvās partijas vadītājs Jānis Bordāns. Preses konferencē, pieminot lēmumu aizdot pašvaldībām naudu, viņš sacīja, ka Rīgā rindu uz bērnudārziem vairs neesot.
Autora ziņas
Vairākkārt esam vēstījuši par Covid-19 vakcīnu dezinformāciju sociālajos medijos. Pandēmijas laikā daudz jaunu atbalstītāju guvusi arī kāda lapa, kas ir pret visa veida vakcīnām. Tagad tās autore uzfilmējusi video, stāvot pie Rīgas Dzemdību nama. Tajā stāsta par to, kādu ļaunumu it kā nodarot K vitamīns jaundzimušajiem. To mazuļiem dod pirmajās dzīves dienās, lai aktivizētu asins recēšanu un tā pasargātu no dzīvībai bīstamas asiņošanas. Ar kādām puspatiesībām lapas autore maldina jaunos vecākus?
Kamēr opozīcijā esošās Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) deputāti no Saeimas tribīnes aicina lēmumu pieņēmējus pandēmijas jautājumos būt godīgiem un nešķelt sabiedrību, ZZS valdes loceklis, bijušais Ogres novada domes izpilddirektors Pēteris Dimants sociālos medijus aktīvi piepilda ar Covid-19 dezinformāciju.
Covid-19 drošības nosacījumi skolās devuši jaunas iespējas dezinformācijas izplatītājiem. Arī tiem, kas pandēmiju izmanto politiskā kapitāla krāšanai. Piemēram, aizvadītajā nedēļā sociālajos medijos lielu popularitāti guva ziņa, ka Rēzeknes 5. vidusskolā pēc pozitīva testa kādam audzēknim visi nevakcinētie klases biedri aizsūtīti mājās, liedzot viņiem iespēju mācīties. Ziņu izplatīja bijušais Rīgas domnieks no "Saskaņas" Aleksejs Rosļikovs, kura nepatiesajiem un maldinošajiem vēstījumiem "Re:check" pievērsies ne reizi vien.
Sociālo mediju lietotāji dalās ar aizdomām pret valdības stāstīto par Covid-19 saslimstības pieaugumu bērniem. Apgalvots, ka līdz šim bērni ar Covid-19 neslimoja, bet nu pēkšņi pirms mācību gada sākuma vīruss sācis uzbrukt skolēniem. Vai tas ir pamatoti? To vētīja pētnieciskās žurnālistikas "Re:Baltica" faktu pārbaudes projektā "Re:Check".
Retos gadījumos pēc Covid-19 vakcīnas var rasties sirds muskuļa iekaisums jeb miokardīts. Uz to iepriekš norādīja Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētājs Valdis Keris, saņemot kolēģu nosodījumu. Kā Zāļu valsts aģentūrā noskaidroja "Re:Check", risks iegūt mikokardītu ir vēl lielāks, saslimstot ar Covid-19.
Vai bijusī veselības ministre Ilze Viņķele stāsta taisnību, ka "AstraZeneca" ražotās vakcīnas pret vīrusa delta variantu pasargā labāk nekā "Pfizer/BioNTech"? Un cik pamatota ir Latvijas vilcināšanās, joprojām neļaujot vakcinēties ar divu dažādu ražotāju vakcīnām? To "Re:Baltica" skaidroja faktu pārbaudes projekta "Re:Check" iknedēļas mītu un maldu apskatā.
Sociālā tīkla vietnē “Facebook” populārs kļuvis video, kurā apgalvots, ka Latvijai ir saistības izmantot visas iepirktās vakcīnas pret Covid-19, tāpēc sākas runas par trešo devu. Pētnieciskās žurnālistikas “Re:Baltica” faktu pārbaudes projektā “Re:Check” guva apliecinājumu, ka Latvijai nav nedz šādu saistību, nedz arī sāk trešo devu potēšanu.
Kopš brīža, kad Covid-19 izplatības dēļ ieviesa prasību sabiedriskās vietās lietot sejas masku, dezinformācijas izplatītāji runā par dažādām starptautiskām konvencijām un līgumiem, kas liedzot ko tādu cilvēkiem prasīt. Saistībā ar vakcināciju daudzās valstīs pēdējā laikā bieži tiek pieminēts Nirnbergas kodekss. Latvijā pat atsevišķi opozīcijas politiķi saviem atbalstītājiem stāsta, ka valdība to pārkāpj, jo ir lēmusi par obligātu vakcināciju noteiktās profesijās.
Kāpēc pretēji sociālajos medijos redzamajiem video vakcīnas pret Covid-19 nepadara cilvēka rokas magnētiskas? To pētnieciskās žurnālistikas centrs “Re:Baltica” vētīja faktu pārbaudes projektā “Re:Check”.
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Egils Baldzēns aicina neprasīt visiem vakcinēties pret Covid-19 un ievērot to cilvēku tiesības, kuriem imunitāte pret Covid-19 var būt izveidojusies pēc pārslimošanas. Vai visi viņa argumenti ir pamatoti? To pētnieciskās žurnālistikas centrs “Re:Baltica” vētīja faktu pārbaudes projektā “Re:Check”.
Lielu uzmanību guva 150 cilvēku vēstule valsts augstākajām amatpersonām. Tajā viņi apšauba Covid-19 dēļ ieviesto ierobežojumu tiesiskumu, vakcinācijas nepieciešamību un prasa pārtraukt atšķirīgu attieksmi pret nevakcinētiem cilvēkiem. Taču "Re:Baltica" faktu pārbaudes projektā "Re:Check" secināts, ka daļa iebildumu balstīti apgalvojumos, kas neatbilst patiesībai.
Pēc futbola aģenta Romāna Bezzubova slepkavības iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens ("KPV LV") asi kritizēja Datu valsts inspekciju, kuras dēļ Latvijā neesot tādu video novērošanas sistēmu kā Igaunijā un Lietuvā. "Re:Check" secināja, ka ministrs maldina. Proti, nav informācijas, ka Igaunijā un Lietuvā būtu kas vairāk nekā Latvijā. Sejas atpazīšanas tehnoloģijas uz ielām neizmanto arī Lietuva un Igaunija, lidostās aprīkojums ir līdzīgs, savukārt parastās kameras noziegumu novēršanā un atklāšanā Latvijā tiek plaši lietotas jau sen.
Aizstāvot ideju arī turpmāk daļu vakcīnu piedāvāt jebkuram pēc dzīvās rindas principa, premjerministrs Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") 20. aprīļa valdības sēdē sacīja, ka dažādās vietās ir dažādas vakcinācijas stratēģijas. Viena dodot priekšroku vecākiem cilvēkiem un citiem ar lielu smagas saslimšanas risku, bet otra – potenciālajiem pārnēsātajiem jeb "aktīvi kustīgajiem". "Re:Check" secināja, ka premjera izteikums ir maldinošs, jo, cik zināms, vienīgā valsts, kas bija izvēlējusies pirmos vakcinēt jaunākus cilvēkus, ir Indonēzija, turklāt tā no šīs stratēģijas jau daļēji atteikusies.
Finanšu ministrs Jānis Reirs ("Jaunā Vienotība") aprīļa beigās izteicās, ka bezdarbs ir gandrīz tādā pašā līmenī kā pirms pandēmijas, un tas liecinot par ātru ekonomikas atveseļošanos. Reira izmantotie dati bija maldinoši, jo ministrs par atskaites punktu izmantoja pērnā gada aprīļa beigas – tātad pusotru mēnesi pēc pandēmijas sākuma, kad no darba bija atlaisti jau vairāk nekā 11 tūkstoši cilvēku. Patiesībā bezdarba līmenis vēl ne tuvu nav atgriezies pirmskrīzes līmenī.
Mediju telpā plaši izskanēja ziņa, ka Vakcinācijas biroja vadītājai Evai Juhņēvičai par 40 dienām izmaksāti vairāk nekā 10 tūkstoši eiro. Vēstījums ir maldinošs, jo patiesībā tas ir atalgojums "uz papīra" par vairāk nekā divu mēnešu darbu un atbilst vēl konkursa laikā solītajam. Taču pārpratumi radušies, jo neprecīzu informāciju izplatījuši pašas Veselības ministrijas (VM) pārstāvji, turklāt divreiz un "abos virzienos" – vispirms norādot, ka alga ir lielāka, pēc tam – ka daudz mazāka nekā patiesībā.
Lai gan retāk nekā pandēmijas sākumā, sociālajos medijos arvien izskan apgalvojumi, ka Covid-19 tā pati gripa vien ir un tā pret to arī jāizturas. Nesen kāds skeptiķis "Facebook" salīdzināja abu slimību izplatības datus Latvijā. Esot bijušas sezonas, kad arī ar gripu nedēļas laikā saslimušo bijis tikpat vai pat vairāk nekā tagad ar Covid-19. Cilvēki ar ierakstu dalās, jautājot, kāpēc tad neviens nesludināja pandēmiju un neieviesa ierobežojumus.
Visās trīs Baltijas valstīs ir salīdzinoši daudz cilvēku, kas nevēlas vakcinēties pret Covid-19. Viens no skaidrojumiem ir nepatiesās informācijas vilnis sociālajos medijos, kas izplatījies arī mūsu kaimiņvalstīs. "Re:Check" pētīja, kas ir galvenie vakcīnu melu izplatītāji Lietuvā un Igaunijā. Tāpat tiek analizēta informācija, kas lasāma vakcīnu noliedzēju izplatītajā bukletā.
Februāra sākumā lielu uzmanību piesaistīja ziņa, ka "Latvijā mirstība no Covid-19 par 32% lielāka nekā vidēji Eiropā", no kā dažādos medijos tika attīstīts apgalvojums, ka Latvijā inficēšanās biežāk nekā citur ES beidzas ar nāvi. "Re:Check" analīze liecina, ka šādam apgalvojumam nav nekāda pamata. Nav pietiekamu datu, kas ļautu objektīvi salīdzināt ar Covid-19 mirušo īpatsvaru saslimušo vidū dažādās valstīs.
Jau kopš pirmo Rietumvalstīs ražoto vakcīnu testiem Krievijas varai uzticīgie mediji aktīvi tiražē mītu, ka tās ir bīstamas, bet Eiropas Savienībā nesen sāktais vakcinācijas process – haotisks un dažādiem skandāliem apvīts. Vēstījumi, kas balstīti pārspīlējumos, citādi maldinošā un pat nepatiesā informācijā, viegli sasniedz auditoriju arī Latvijā.