Cilvēki, kas sociālajos medijos regulāri izplata vakcīnu mītus, tagad sagatavojuši iesniegumu paraugus pret testēšanu skolās. Viņi aicina skolēnu vecākus tos izdrukāt, aizpildīt un sūtīt mācību iestāžu vadītājiem. Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Rūdolfs Kalvāns apstiprina, ka šādu un ļoti līdzīgu iesniegumu plūsma mācību gada sākumā noslogojusi skolu darbiniekus.
"Augusta beigās vecāki paši vai ar kaut kādu, nezinu, padomdevēja palīdzību tiešām mēģināja nospiest skolas juridiski," pastāstīja Kalvāns. "Tāds kā tiesību zinātņu vai jurisprudences mobings."
Tagad parādījušies iesniegumi, kuros vecākiem ieteikts, kā apstrīdēt skolu atbildes vai ko rakstīt, ja tās uz vēstulēm neatbild. Citstarp pat mudināts pieprasīt 50 tūkstošu eiro kompensācijas par it kā ar bērnu testēšanu nodarīto kaitējumu. Cik pamatoti ir iesniegumos minētie juridiskie argumenti?
Tajos, piemēram, apgalvots, ka izglītības iestādes atbilstoši likumam nedrīkst veikt medicīniskas manipulācijas. Rīgas Stradiņa universitātes Juridiskās fakultātes lektore Karina Palkova paskaidroja, ka skolas to arī nedara.
"Izglītības iestādes nesniedz veselības aprūpes pakalpojumus," uzsvēra Palkova. "Tām nav tiesības sniegt veselības aprūpes pakalpojumus. Ko šajā gadījumā dara izglītības iestādes? Tās koordinē, citiem vārdiem, tehniski, administratīvi koordinē procesu. Izglītības iestādēs tiek vākti noteikti materiāli testēšanas nodrošināšanai. Pašu testēšanu, kas arī ir veselības aprūpes pakalpojums, to jau nodrošina piesaistītās laboratorijas."
Iesniegumos izglītības iestādēm arī draudēts ar kriminālatbildību par neatļautu ārstniecību.
Tā kā skolas nesniedz medicīnas pakalpojumus, uz tām arī neattiecas pants par neatļautu ārstniecību,
paskaidro juriste. Eksperte arī pauž, ka vēl grūtāk šo situāciju sasaistīt ar genocīdu, kas arī piesaukts iesniegumos.
"Ja mēs lasām, kas ir genocīds – tas ir noziegums pret cilvēci, pret cilvēces mieru," sacīja Palkova. "Mērķis – iznīcināt cilvēkus. Ir jābūt konkrētam mērķim, pierādāmam mērķim, ka tas tā tiek darīts. Ar testēšanu – vai mēs iznīcinām cilvēci?"
Ne tik viennozīmīgi juriste Palkova vērtē apgalvojumu, ka pārmērīgi tiek ierobežotas tiesības iegūt izglītību bērniem, kuri netestējas. Tas jāanalizē kopsakarā ar nepieciešamību sargāt sabiedrības veselību, un atbilde mainās atkarībā no epidemioloģiskās situācijas, paskaidroja Palkova.
"Bērnam pamattiesības, no vienas puses, ir aizskartas, mēs ierobežojam izglītību, taču kāds no tā ir labums? Ko iegūs sabiedrība, ja mēs atļausim visiem netestēties, nevakcinēties un apmeklēt skolu? Vai nebūs sliktāk?" vaicaja Palkova.
Tiesībsarga birojā ir vērtētas studentu sūdzības par prasību klātienē ļaut mācīties tikai vakcinētajiem un pārslimojušajiem. Atzīts, ka cilvēktiesību pārkāpums nav konstatējams un ierobežojums atbilst Satversmei.
Iesniegumos arī pieprasīts skolas apliecinājums, ka bērna siekalu paraugu neizmantos kādām citām procedūrām un nenodos trešajām pusēm. Laboratorijas uzsver, ka šīs bažas nav pamatotas. Daļu paraugu tās var nodot vienīgi Nacionālajai references laboratorijai un laboratorijai "Bior". Tur veic kvalitātes kontroli un nosaka, kādi vīrusa paveidi sabiedrībā izplatās. Nekādām citām procedūrām nodotās siekalas neizmanto.
Arī skolās izmantotie testu kociņi nav kaitīgi bērnu veselībai.
Skolās nupat mainīts veids, kā savāc bērnu siekalu paraugus. Skolēniem vairs nav jāspļauj trauciņā, tā vietā jāpaviļā mutē testa kociņš. Publiskajā telpā šo metodi nereti dēvē par košļājamajiem testiem.
Tā siekalas savākt ir vieglāk, paskaidroja Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Laboratorijas dienesta vadītāja vietnieks Juris Šteinbergs.
"Jautājums, kā mēs dabūsim cilvēka siekalas. Mēs varam iedot viņam stobriņu un lūgt tajā iespļaut," teica Šteinbergs. "Pieaudzis cilvēks, mazliet pacenšoties, to var izdarīt, bet ar bērnu ir grūtāk. Pieļauju, ka tas bieži vien saistīts ar ākstīšanos un spēlēšanos, un rezultātā siekalas stobriņā var arī nenonākt."
Taču pretreakcija košļājamiem testiem sociālajos medijos ir liela. Šie kociņi dēvēti par ķīmiskiem, tiem esot slikta garša, paustas aizdomas par to sastāvu.
"Kāpēc paliek pēcgarša? Kas tieši ir iekšā? Tas ir ražots kaut kur ārzemēs, mēs nezinām, kas tur ir. Mums ir tiesības [zināt]," pausts kādā populārā video.
Testus skolām nodrošina četras laboratorijas – MFD, Gulbja un Centrālā laboratorija, kā arī "Bior". Visas laboratorijas norāda, ka bažas par apstrādi ar kādām bīstamām ķimikālijām ir nepamatotas.
"Bior'' pāstāve Ilze Dimante uzsvēra, ka kociņi ir pilnīgi sterili un nav ne ar ko apstrādāti. Gulbja laboratorijas projektu vadītāja Džineta Dimante rakstiskā atbildē paskaidroja, ka lieto tādus pašus sterilus kociņus, kā ņemot paraugu no rīkles vai aizdegunes. Tādi lietoti arī citu analīžu veikšanai jau gadiem un pacienti neesot sūdzējušies.
Mazliet citādus kociņus izmanto vienīgi MFD Laboratorija. Tie nosaukti par "Lollisponge", jo vizuāli atgādina ledeni uz kociņa. Tā galā gan nav konfekte, bet poliuretāna sūklītis.
Laboratorija uzsver, ka testēšanas kociņi ir sertificēti un nerada nekādus veselības riskus.
Tiesa, turpmāk tādus izmantošot tikai speciālās izglītības iestādēs, kur bērnu siekalu paraugus iegūt ir grūtāk.
Pārējās skolās arī MFD laboratorija izmantos parastos kociņus, lai paātrinātu rezultātu iegūšanu. Parastos kociņus pēc siekalu paraugu iegūšanas vienā klasē pārbauda visus kopā. Ja rezultāts pozitīvs, pārbauda vēlreiz katru atsevišķi, lai saprastu, kurš bērns ir inficēts.
Tātad testiem izmantotie kociņi dažādu paraugu noņemšanai izmantoti arī līdz šim, tajos nav kaitīgu vielu un tie nerada draudus bērnu veselībai.
KONTEKSTS:
Nedēļu pirms 1. septembra pirmo reizi notika vēl nebijuša mēroga Covid-19 testēšana Latvijas skolās. Kopumā četras laboratorijas analizēja 200 000 cilvēku nodoto siekalu paraugu.
Sākotnēji plānots, ka šāda testēšana mācību iestādēs gaidāma reizi nedēļā. Tomēr process nevedās raiti un bija aizķeršanās. Vēlāk ministri vienojās par retāku skolēnu testēšanu - reizi divās nedēļās.
