Sadaļas Sadaļas

«Re:Check» pēta: kā pārbauda smagas vakcīnu blaknes; Ģirģens publicē viltotu dokumentu

Kā valsts izmeklē aizdomas par smagām blaknēm pēc Covid-19 vakcīnas un kā tās skaidro sabiedrībai? Kāpēc bijušais iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV) publicēja viltotu dokumentu par savu pēcteci amatā Mariju Golubevu ("Attīstībai/Par!")?

Vakcīnu blakņu izmeklēšana

Mēnesi pēc brāļa Kristapa nāves Agnese pamanīja "Facebook" ierakstu, kurā apgalvots, ka brālis miris no vakcīnas.

Kā pārbauda smagas vakcīnu blaknes; Ģirģens publicē viltotu dokumentuSabīne Bērziņa, Evita Puriņa, "Re:Check"/"Re:Baltica"
Patiesībā Kristaps nomira Covid-19 komplikāciju dēļ un vēl nebija saņēmis nevienu vakcīnas devu. Kristapam bija tikai 28 gadi, un pēc viņa nāves pilsētā sākās baumas. Tās nonāca arī "Facebook" grupā "Covid vakcīnu upuri", kur vairāki tūkstoši biedru regulāri izplata nepārbaudītas ziņas. Kristapa māsa parādīja saraksti ar grupas administratori – viņa ierakstu izdzēsa tikai pēc uzstājīgas prasības. Vēlāk tas parādījās atkal.

Līdzīgas baumas nesen tika publicētas par aktieru Harija Liepiņa un Mudītes Šneideres dēlu Āri Liepiņu. Mudīte Šneidere medijos paudusi, ka ārsti noliedza nāves saistību ar vakcīnu.

Šajos gadījumos skaidrību viesa tuvinieki, taču daudzas citos ziņas par cilvēku nāvi paliek bez skaidrojuma. Zāļu valsts aģentūras (ZVA) mājaslapā tikai lasāms, ka 15 izvērtētajos gadījumos nav atklāta saistība ar vakcīnu. To pašu gandrīz katrā valdības sēdē atkārto veselības ministrs Daniels Pavļuts: "Vēl arvien Latvijā nav neviena gadījuma, kad būtu pierādīta kāda saikne starp vakcināciju un letālu iznākumu."

Kas un kā Latvijā izmeklē vakcīnu blaknes, un vai valsts šo procesu pietiekami skaidro sabiedrībai?

To ilustrē faktu pārbaudes projekta "Re:Check" centieni izsekot vienam no "Facebook" publicētajiem stāstiem par kādas sievietes nāvi. Viņas darbavietā apstiprināja, ka sieviete mirusi drīz pēc vakcīnas. ZVA, neatklājot personas datus, apstiprināja, ka attiecīgajā dienā saņemts viens ziņojums. Pēc pāris nedēļām atbildēja, ka šajā gadījumā nav konstatēta saistība ar vakcīnu. Iespējamais nāves iemesls – sirds un asinsvadu slimība. Tikai iespējamais, jo tuvinieki esot atteikušies no autopsijas. Taču likums nosaka, ka autopsija veicama obligāti, ja cēlonis ir nediagnosticēti profilaktisko pasākumu, ārstēšanas vai slimības sarežģījumi. Kāpēc šajā un vēl divos gadījumos to varēja neveikt?

Skaidru atbildi nesniedza arī Veselības ministrija. ZVA pārstāve Dita Okmane stāstīja, ka tā ir ārsta atbildība – gan ziņot par aizdomīgiem gadījumiem, gan organizēt autopsiju.

Okmane teica: "Primārais, ko mēs uzreiz momentā lūdzam pēc šiem visiem gadījumiem publiskajā telpā, ir dot ziņojumu mums, dot to informāciju. Momentā tas ir. Tiklīdz man ienāk kaut kāda ziņa par to, ka kaut kas ir soctīklos, mēs uzreiz ar to ārstu sazināmies. Mēs to darām ļoti proaktīvi, ātri tieši šajā pandēmijas laikā."

ZVA uzsvēra, ka tās pienākums nav veikt izmeklēšanu, bet uzraudzības ietvaros zinātniski izvērtēt ziņojumos iesniegto informāciju.

Citādi rīkojas Igaunija, kur vakcīnu pretinieku kustība bija daudz plašāka jau pirms pandēmijas. Kaimiņvalsts zāļu uzraugi reizi nedēļā publicē anonimizētu, bet daudz detalizētāku informāciju ne tikai par nāvēm, bet arī citām iespējamām blaknēm. Cilvēkiem izskaidrots, piemēram, kādas cietušā blakussaslimšanas varēja izraisīt negatīvo reakciju.

Latvijā blakņu pārskati ir tabulas ar kopējo cilvēku skaitu, kas sūdzējušies par konkrētu problēmu, bet nav skaidrots, cik tā bijusi nopietna.

Igaunijas Zāļu valsts aģentūras eksperte Maia Ūskila skaidro ieguvumus no detalizētākas ziņošanas: "Manuprāt, tas palīdzēja cilvēkiem saprast, ka apkopojam visu informāciju, ko saņemam, un sniedzam atbildi ziņotājam, ja gadījums ir nopietns. Viņi tic, ka neko neslēpjam."

To mums uzsvēra arī citi eksperti – caurspīdīgāka komunikācija varētu palīdzēt radīt uzticību, ka valsts iestādes tiešām ziņojumus pārbauda.

Bijušais iekšlietu ministrs izplata viltotus dokumentus

Dažas dienas pirms Jāņiem bijušais iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens "Facebook" publicēja it kā tagadējās iekšlietu ministres Marijas Golubevas no partijas "Attīstībai/Par!" parakstītu vēstuli. Tajā ieteikts iekšlietu dienestos dienošajiem vīriešiem izsniegt svārkus un citus sieviešu formas tērpu elementus. Ģirģens ierakstā norādījis, ka šo dokumentu viņam esot pārsūtījuši vairāki dienestu darbinieki. Viņš pievienojis jautājumu, vai tā ir taisnība, un aicinājumu jaunajai ministrei kliedēt bažas.

Ar ierakstu strauji dalījās simtiem cilvēku, kuri pauda sašutumu, pat neapšaubot vēstules autentiskumu. Tas turpinājās arī tad, kad Golubeva un Iekšlietu ministrija sociālajos medijos izplatīja ziņu, ka vēstule ir viltojums. Taču aizdomas par viltojumu varēja radīt arī dokumenta saturs. Piemēram, tajā kā dokumenta sastādītāja norādīta kāda Maiga Bērziņa. Tāda darbiniece ministrijā nestrādā. Norādīta arī neeksistējoša e-pasta adrese. Kāpēc Ģirģens neuzdeva Golubevai jautājumus par vēstuli pirms tās publicēšanas un kāpēc ierakstu nedzēsa uzreiz, kad bija skaidri zināms, ka tā ir viltota?

Bijušais iekšlietu ministrs neatbildēja arī uz "Re:Check" nosūtītajām īsziņām.

Ģirģena ieraksts no "Facebook" pazuda tikai nākamās dienas agrā rītā, kad ar to bija dalījušies jau vismaz 700 cilvēku. Arī dažas dienas vēlāk, kad "Re:Check" tomēr izdevās eksministru sazvanīt, viņš neatbildēja, no kā tieši saņēmis viltoto dokumentu, un pauda pārliecību, ka rīkojies pareizi.

Viņš sacīja: "Jūs tagad sakāt, ka es izplatu viltus ziņu, kad es ieliku oficiāli "Facebook" un lūdzu ministrei ātri oficiālu viedokli, lai attiecīgi pārtrauktu šīs ziņas izplatīšanu telefonu saziņā, jūs to gribat teikt? Ka es tādā veidā izplatu?"

Jāpiebilst, ka savu ierakstu viņš sākotnēji nedzēsa un nelaboja, vien tam pievienoja komentāru. Tas nozīmē, ka nepatiesā informācija turpināja maldināt "Facebook" lietotājus, līdz tā tika izdzēsta vairākas stundas vēlāk.

Ģirģenu ministra amatā virzīja partija "KPV LV". Amatu viņš zaudēja šogad jūnija sākumā. Partijai aizvien vairāk sašķeļoties, pārējie koalīcijas partneri to no valdības izstūma.

Saistībā ar viltoto dokumentu Valsts policija sākusi resorisko pārbaudi. Arī Valsts drošības dienests apstiprināja, ka jautājums nonācis viņu redzeslokā, bet plašāku komentāru nesniedza.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt