Jau otro nedēļu vakcinēties pret Covid-19 Latvijā var visi pilngadīgie. Latvija šādu iespēju visiem neatkarīgi no vecuma deva daudz agrāk nekā citas Eiropas Savienības valstis. Valdība par to izlēma, kad vakcīnu Latvijā vēl bija maz un to saņēmušo veco cilvēku īpatsvars – viens no zemākajiem Eiropā. Viņiem risks ar Covid-19 saslimt smagi un nomirt ir daudz augstāks nekā citiem.
Lai gan ģimenes ārsti pauda, ka vakcīnas viņiem nepiegādā prasītajā skaitā, tāpēc daudzi, kas pierakstījušies, pie tām netiek, vairāki ministri aicināja negaidīt. Prioritārajās grupās vakcinēšana notiekot pārāk gausi, daudzi nemaz vakcinēties negribot un neesot pieļaujama vakcīnu uzkrājumu veidošanās. Premjers Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") minēja vēl kādu argumentu:
“Cik esmu lasījis, dažādās vietās piekopj dažādas stratēģijas.
Viens ir prioritizēt visus, kas var nonākt slimnīcās, ar lielāku varbūtību vecākus cilvēkus; citur prioritizē tieši potenciālos pārnēsātājus. Tātad aktīvi kustīgos. Un abām pieejām ir sava loģika. Un mūsu valstī faktiski nav jāizvēlas, mums vajag visus vakcinēt.”
Tātad Kariņš šo ideju aizstāvēja, sakot, ka dažādās valstīs ir dažādas stratēģijas. "Re:Check" secināja, ka tā nav.
Medijos atrodamas ziņas tikai par vienu pasaules valsti, kurā sākumā tika nolemts vispirms vakcinēt jaunus cilvēkus. Tā ir Indonēzija.
Amatpersonas tobrīd aizbildinājās, ka tos, kas vecāki par 60, nevakcinēs, jo vēl nav saņemti Ķīnā ražotās "Sinovac" vakcīnas testu rezultāti šajā vecuma grupā. Februārī, kad atzinums tika saņemts, Indonēzija stratēģiju mainīja un vecos cilvēkus noteica par prioritāti aiz veselības aprūpes darbiniekiem.
Arī Kariņa preses sekretārs Sandris Sabajevs pēc lūguma pamatot premjera teikto ar piemēriem minēja tikai Indonēziju. Viņš arī norādīja, ka publiski pieejamos materiālos apskatītas dažādas stratēģijas un par atšķirīgām pieejām rakstījis arī Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs. Tā ir taisnība, taču centrs uzsvēris:
“Būtiski samazināt mirstību un spiedienu uz veselības aprūpes sistēmu var, tiešā veidā pasargājot augsta riska grupas, pat ja vīrusa transmisija sabiedrībā turpinās”.
Vecumu kā prioritāti rindā ievēroja ne tikai Eiropas Savienības valstis, bet arī Izraēla, ASV un Lielbritānija, kur vakcinēšana līdz šim noritējusi visraitāk un Covid-19 mirstība būtiski mazināta. Piemēram, Anglijā, kur sāka agrāk un pirmo devu saņēmuši jau vairāk nekā 60% pieaugušo, tagad vakcīnas piedāvā tiem, kas vecāki par 40 gadiem.
Tātad premjers maldina. Lai gan dažādās publikācijās ir analizēta arī izvēle vispirms vakcinēt jaunos, kas slimību vairāk izplata, šādu pieeju izvēlējusies tikai Indonēzija, un arī tā to jau daļēji atcēlusi.