«Re:Check» pēta: Vecumam neatbilstošas vakcīnas; kažokzvēri un ekonomika

Vai Veselības ministrijas iestādes tiešām izdarījušas visu, lai turpmāk nepieļautu pusaudžu vakcinēšanu ar vecumam neatbilstošām vakcīnām? Un vai Zemkopības ministrijai taisnība par kažokzvēru audzētāju ieguldījumu Latvijas ekonomikā?

Vecumam neatbilstošas vakcīnas

«Re:Check» pēta: Vecumam neatbilstošas vakcīnas; kažokzvēri un ekonomikaEvita Puriņa

Pirms dažām nedēļām mediji ziņoja, ka daļa pusaudžu un jauniešu saņēmuši vakcīnas, kuras drīkstēja ievadīt tikai pieaugušajiem. Kā skaidroja Valsts imunizācijas padomes vadītāja profesore Dace Zavadska, nav pamata domāt, ka šajos gadījumos būtu gaidāmas kādas sekas. Arī pašlaik ziņu par veselības problēmām nepareizi savakcinētajiem nav. Turklāt puse no aptuveni diviem simtiem šo jauniešu saņēma "Moderna" vakcīnu, kas vēlāk tika apstiprināta arī bērniem no 12 gadiem. Otra puse – "Janssen" vakcīnu. Tā joprojām reģistrēta tikai pieaugušajiem.

Veselības inspekcija mierināja, ka veikta pārbaude un vakcinētāji ieviesuši papildu drošības pasākumus, lai šādu kļūdu iespēju maksimāli mazinātu. Arī Nacionālā veselības dienesta pārstāve Inga Vasiļjeva Latvijas Radio toreiz teica, ka sekojusi stingra rīcība.

“Vispirms notika sazināšanās ar vecākiem un arī ar ģimenes ārstiem, lai notiktu šo pusaudžu veselības stāvokļa uzraudzīšana. Protams, notika stingras pārrunas arī ar pakalpojuma sniedzējiem un vēlreiz tika veiktas rūpīgas instruktāžas, lai vakcinācijas pakalpojuma sniedzēji sekotu tam, kas ir rakstīts vakcinācijas rokasgrāmatā,” norādīja Vasiļjeva.

Atvērto datu portālā redzams, ka vairāki vakcinētāji šādas kļūdas pieļāvuši teju katru mēnesi – no maija līdz pat augustam, un pāris gadījumi bijuši arī šomēnes.

Tāpēc jautājums – vai tiešām izdarīts viss, lai bērni saņemtu tikai tās vakcīnas, kas viņu vecumam ir apstiprinātas?

Secināju, ka ne gluži. Pēc nejaušības principa sazvanīju dažus vakcinētājus. Piemēram, ģimenes ārste Liepājā Linda Reitzle tikai no "Re:Check" žurnālistes uzzināja, ka viņas prombūtnes laikā viņas praksē vecumam neatbilstošas vakcīnas saņēmuši četri 13 līdz 17 gadus veci pusaudži – divi jūlija vidū, divi augustā. 

“Tagad arī zvanām bērnu vecākiem, lai teiktu par šo kļūdu, jo tā ir medicīniska kļūda, tas ir medikaments, kas ir ievadīts neatbilstoši indikācijām, un mēs arī par to uzņemamies atbildību, jo tur nekāda attaisnojuma nav, protams. Tajos visos darbos un skrējienā

man ir tiešām ļoti žēl un kauns atzīt, ka esam kļūdījušies,” atzīst ģimenes ārste Reitzle.

Ārste saka, ka neviena institūcija nav vērsusi uzmanību, ka pieļauts pārkāpums.

“Neesam saņēmuši tādu aizrādījumu. Teorētiski tādam aizrādījumam vajadzētu būt,” norāda ģimenes ārste.

NVD skaidro, ka jau jūnija sākumā organizētas divas sapulces. Katrā piedalījušies ap 100 vakcinācijas pakalpojuma sniedzēju. Viņiem teikts, ka pēc nepareizas vakcīnas ievadīšanas vakcinētājam pašam jāsazinās ar vecākiem vai ģimenes ārstiem, lai sekotu bērna veselības stāvoklim.

Veselības inspekcija iepriekš informēja, ka pārbaudes veiktas daļā medicīnas iestāžu un tā sazinājusies ar atsevišķiem ģimenes ārstiem. Piemēram, "Veselības centrs 4", kas ir viens no lielākajiem vakcinētājiem valstī un kļūdījies aptuveni 20 reižu, pārkāpumus konstatējis gan pats, gan saņēmis aizrādījumus no uzraugošajām iestādēm.

Lai turpmāk kļūdas nepieļautu, jau jūnijā nepilngadīgajiem ieviestas atšķirīgas krāsas anketas, kas jāaizpilda pirms potes saņemšanas.

"Anketa ir izprintēta dzeltenā krāsā, tā ir uz spilgti dzeltena papīra. Līdz ar to visos posmos, kur cilvēks ar šo anketu pārvietojas, mēs redzam, ka tur drīkst vakcinēt, piemēram, tikai ar "Pfizer"," stāsta centra Vakcinācijas dienesta vadītāja Džeina Mežale. "Tā ir mūsu iniciatīva, ko ieviesām, lai šādi gadījumi vairs neatkārtotos.”

Vecumam neatbilstošu vakcīnu ievadīšanu nupat izmantoja opozīcija, minot to kā vienu no argumentiem, kāpēc būtu jādemisionē veselības ministram. Viņu aizstāvot, ministrijas parlamentārais sekretārs Ilmārs Dūrītis no "Attīstībai/Par!" uzsvēra, ka vakcinētāji ir brīdināti par iespējamo sodu.

“Protams, mēs esam brīdinājuši visus vakcinācijas pakalpojumu sniedzējus. Viņi ir brīdināti par to, ka viņi var saņemt smagu sodu par neatbilstošu vakcināciju – pat līdz 10 procentiem no iepriekšējā vakcinācijas apjoma apmaksas. Tā ka tas ir būtiski,” norāda Dūrītis.

Tā gluži nav. Nacionālajā veselības dienestā apstiprina, ka brīdinājumi par atkārtotiem pārkāpumiem tikai tiek gatavoti. To nolemts darīt tieši tāpēc, ka mediķi šādi turpina kļūdīties, lai arī retāk nekā iepriekš.

Visbeidzot, Dūrītis Saeimas sēdē sacīja, ka nekas neesot slēpts. Taču informācija atklātībā nonāca tikai augusta pašās beigās, kad nepareizi vakcinēti bija jau aptuveni 200 nepilngadīgie. Mediji to uzzināja nevis no valsts iestādēm, bet no kādas pretvakcīnu lapas "Facebook" – tajā bija publicēta viena no valsts iestāžu sūtītajām vēstulēm.

Vai viss, ko par kažokzvēriem stāsta Zemkopības ministrija, atbilst patiesībai?

Nupat Saeimā tālākai izskatīšanai nolemts virzīt likumprojektu, kas pēc dažu gadu pārejas perioda liegtu Latvijā audzēt dzīvniekus kažokādu ieguvei. Pašlaik Latvijā piecās vai sešās novietnēs ir kopumā ap 600 tūkstošiem ūdeļu. Līdzīgs aizliegums pieņemts jau vairāk nekā pusē Eiropas Savienības valstu, ieskaitot Igauniju. Tur secināts, ka savvaļas dzīvnieku turēšana tiem neatbilstošos apstākļos un nonāvēšana kažoku dēļ ir cietsirdīgs un mūsdienu vērtībām neatbilstošs bizness.

Pret aizliegumu balsoja Nacionālās apvienības deputāti.

Iebilst arī tās vadītā Zemkopības ministrija, kuras pozīciju medijos aizstāv ministra Kaspara Gerharda biroja vadītājs Jānis Eglīts. Viņš uzsver nozares devumu Latvijas ekonomikā un bargo vēršanos pret pārkāpumiem, taču mēs secinājām, ka viņš būtiski pārspīlē.

Latvijas Televīzijas raidījuma "Šodienas jautājums" vadītāja vaicāja, vai Eglīts atbalstītu aicinājumu Latvijā kažokzvērus vairs neaudzēt.

"Zinot tos faktus par to, kādu ietekmi nozare atstāj uz Latvijas sabiedrību, es to nebūtu parakstījis, jo mēs runājam šobrīd par aptuveni 1,6 miljoniem eiro gadā nomaksātiem nodokļos," norādīja Eglīts.

Eglīts sacīja, ka šie dati esot visiem viegli pieejami Valsts ieņēmumu dienesta mājaslapā.

"Vēlreiz aicinu katram VID mājaslapā ieiet un pārbaudīt piecu gadu laikā nomaksātos nodokļus,” aicināja Eglīts.

Tajā gan nekas tāds nav atrodams. Savukārt VID mums speciāli sagatavotā informācija liecina, ka kažokzvēru audzētāju kopējais nodokļu devums valsts budžetā ir vismaz trīs reizes mazāks, nekā saka Eglīts.

Turklāt pērn tas bijis pat ar mīnus zīmi, jo uzņēmumi kažokādas eksportē ārpus Eiropas Savienības un no valsts saņem PVN atmaksas, kas lielākas par to nomaksāto nodokli.

Eglīts atzīst, ka tomēr izmantojis Zvēraudzētāju asociācijas sniegto informāciju. Ministrija Valsts ieņēmumu dienestam datus nav lūgusi, bet tagad noskaidrošot, kāpēc tā aprēķinos nozares ieguldījums ir trīsreiz mazāks.

Eglīts raidījumā arī uzsvēra zvēru novietnēs strādājošo cilvēku skaitu: "Mēs runājam par 300 nodarbinātiem cilvēkiem."

Arī te viņš atsaucas uz nozari. Turklāt krietni piepušķojot, jo pat Zvēraudzētāju asociācijas vadītāja Sandra Vilciņa mums min par trešdaļu mazāku skaitli.

"Mēs tā rēķinām – divsimt, jā," norāda Vilciņa.

Vilciņa skaidro, ka darbs ir sezonāls un strādājošo skaits mainās.

"Tagad pēc mēneša sāksies produkcijas sagatavošana izsolēm. Tad ir diezgan īsā laikā tās kažokādas jāapstrādā, tad tiek atkal ņemti papildu darbinieki. Janvārī viņam tajā saimniecībā ir varbūt 10 cilvēki, tajā pašā laikā novembrī, decembrī varētu būt, ka viņi ir kādi 50," stāsta Vilciņa.

Jānorāda, ka saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta datiem strādājošo skaits ir vēl mazāks.

Vai taisnība par lielajiem naudas sodiem?

Visbeidzot, vai taisnība par lielajiem naudas sodiem, kas esot noteikti pēc tam, kad biedrība "Dzīvnieku brīvība" atklāja pārkāpumus uzņēmuma "Baltic Devon Mink" ūdeļu fermā? Biedrības nofilmētajos kadros, ko šovasar rādīja arī Latvijas Televīzijas "Aizliegtais paņēmiens", bija redzama īpaši nežēlīga attieksme pret dzīvniekiem. 

Dzīvnieku kopēji ūdeles sita, tām tika ļauts citai citu plosīt un nograuzt, līķu atliekas netika laikus aizvāktas.

“Tā nedrīkst strādāt, un vainīgās personas ir saņēmušas līdz pat trīs tūkstošiem eiro soda naudu,” raidījumā teica Eglīts.

Lūdzām Zemkopības ministrijai precīzus datus.

Izrādās, trīs cilvēki sodīti ar 300 eiro, viens – ar 100 eiro lielu sodu. Tātad kopā tikai tūkstoš eiro uz četriem cilvēkiem. Arī šajā ziņā zemkopības ministra biroja vadītājs Eglīts maldina.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt