Tiesībsarga birojs: Sociālā harta neliedz noteikt daļai strādājošo obligātu vakcināciju

Obligātā vakcinācija daļai strādājošo nav pretrunā ar Latvijas parakstītajām saistībām sociālās drošības jomā, noskaidroja "Re:Check", pārbaudot bijušās labklājības ministres Ramonas Petravičas ("Par cilvēcīgu Latviju") izteikumus.

Re:Check pēta - miokardīts biežāk Covid-19 slimniekiem un obligātā vakcinācija nav pretrunā sociālajai hartaiEvita Puriņa

Saeima ir konceptuāli atbalstījusi obligātu vakcināciju pret Covid-19 veselības aprūpes, ilgstošās sociālās aprūpes un izglītības jomās strādājošajiem. Tāpat plānots dot darba devējiem tiesības atlaist nevakcinētus darbiniekus, kuri strādā ar klientiem. Likumprojekts, par kuru galīgais balsojums vēl gaidāms, Saeimas sēdē pirmajā lasījumā izpelnījās lielu opozīcijas kritiku. Bijusī labklājības ministre Petraviča norādīja, ka tas ir pretrunā ar valsts pienākumu atturēties no iejaukšanās cilvēka tiesībās lemt par savu veselību.

"Paralēli valsts pienākumam apkarot pandēmiju Eiropas Sociālā harta nosaka pienākumu atturēties no iejaukšanās cilvēku veselības tiesību īstenošanā, lai aizsargātu sabiedrību no autoritāras valsts kontroles. Lēmums par obligāto vakcināciju tieši apstrīd Sociālo hartu," izteicās Petraviča.

Sociālā harta ir Eiropas Padomes dalībvalstu parakstīts līgums, ar kuru tās apņemas nodrošināt cilvēka tiesības uz darbu, gādāt par sociālo drošību, godīgu atalgojumu, veselības aprūpi. "Re:Check" tās tekstā neatrada pantus, kas varētu liegt prasīt darbiniekiem pandēmijas apstākļos vakcinēties.

Petraviča rakstiskā skaidrojumā vērsa uzmanību uz Pacientu tiesību likumu, kas ļauj pēc pacienta gribas atteikties no veselības aprūpes.

Tiesībsarga biroja Sociālo, ekonomisko un kultūras tiesību nodaļas vadītāja Ineta Rezevska skaidroja, ka cilvēktiesību standarts tiešām liek valstij atturēties iejaukties tiesību uz veselību īstenošanā. Šis princips ietverts gan Eiropas Cilvēktiesību konvencijā, gan Satversmē.

"Privātpersonu autonomijas, pašnoteikšanās princips, kas ietver tiesības cilvēkam pašam pieņemt lēmumus par savu ķermeni, pat ja šāda izvēle ir bīstama," norādīja Rezevska.

Taču šis princips netiek pārkāpts, jo likumprojekts neparedz cilvēku vakcinēšanu piespiedu kārtā.

"Latvijas gadījumā juridiski mēs nerunājam par obligātu vakcināciju, kas būtu saprotama kā piespiedu vakcinācija, nav plānots vakcinēt kādas personas vai kādas nodarbinātībā esošas personas pret šo personu gribu. Aizvien cilvēkiem ir tiesības atteikties no vakcinācijas vai šajā gadījumā nestrādāt šajās profesijās," norādīja Tiesībsarga biroja pārstāve.

Tādējādi nav runas par veselības tiesību, bet gan darba tiesību aizskārumu. Savukārt tās nekad nav absolūtas un ir pieļaujami ierobežojumi.

"Tiesības ir darbu ierobežot ar dažādiem nosacījumiem. Kā mēs zinām, dažādās profesijās tiek prasīti dažādi nosacījumi, kaut vai autovadītāja tiesības, dažādas prasmes, noteikts veselības stāvoklis. Lai darbinieks varētu strādāt, ir jāiziet noteikta veselības pārbaude," piebilda Rezevska.

Viņa uzsvēra, ka gan no Satversmes, gan no jau minētās Eiropas Sociālās hartas izriet valsts pienākums aizsargāt iedzīvotāju veselību un dzīvību.

Līdz ar to prasībai vakcinēties noteiktās jomās strādājošiem ir leģitīms mērķis, proti, rūpes par sabiedrības drošību.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt