Nirnbergas kodekss tika izstrādāts 1947. gadā pēc tam, kad Vācijas pilsētā Nirnbergā sabiedrotie sauca pie atbildības Otrā pasaules kara noziedzniekus. Tā sauktajā dakteru lietā tiesāja vācu ārstus par slepkavībām un spīdzināšanu, pakļaujot koncentrācijas nometnēs ieslodzītos piespiedu medicīniskiem eksperimentiem.
Vai ir pamatoti šo kodeksu saistīt ar vakcināciju pret Covid-19?
Skaidro Rīgas Stradiņa universitātes Humanitāro zinātņu katedras docents Ivars Neiders, kurš pēta bioētikas jautājumus: "Kas šajā gadījumā ir svarīgi, ka kodekss nosaka ētikas principus attiecībā uz cilvēku iesaisti medicīniskos pētījumos un eksperimentos. Būtisks un nepieciešams nosacījums, lai kādu cilvēku iesaistītu klīniskos pētījumos, ir tas, ka šis dalībnieks vai pētāmais ir informēts par pētījumu, par iespējamajiem riskiem un, ņemot vērā šo informāciju, piekrīt."
Kodekss uzsver brīvprātības un informētības principus pētījumos.
Taču vakcinācija pret Covid-19 nav pētījums vai eksperiments, bet medicīniska manipulācija. Neiders secina, ka Nirnbergas kodeksu ar vakcināciju, visticamāk, saista tāpēc, ka pandēmijas noliedzēji Covid-19 vakcīnas nepamatoti sauc par eksperimentālām.
"Jebkurš medikaments ir eksperimentāls līdz brīdim, kamēr Zāļu aģentūra to apstiprina lietošanai. Šajā gadījumā Eiropas Zāļu aģentūra ir apstiprinājusi vairākas vakcīnas, kuras tiek izmantotas Eiropas Savienības valstīs, un teikt, ka tās ir eksperimentālas, nav nekāda pamata,” norāda Neiders.
Medikamentu izmantošanas ētiskos aspektus nosaka, piemēram, Pacientu tiesību likums. Arī runāt par piespiedu vakcinēšanu ir nepamatoti, jo nevienam ar varu vakcinēties likt nevar.
"Mēs arī varam diskutēt par to, vai tas ir samērīgi izvirzīt atsevišķām sabiedrības grupām prasību viņus vakcinēt vai ne. Tā ir leģitīma diskusija, katram var būt dažādi viedokļi un argumenti. Bet tam nav nekāda sakara ar Nirnbergas kodeksu,” norāda bioētikas eksperts.
Vakcīnu skeptiķi parasti iebilst, ka pētījumi neesot pabeigti. Taču tā ir normāla prakse jebkuram medikamentam – tos turpina uzraudzīt, lai, piemēram, pamanītu kādas blaknes, ja tādas rodas. Neiders norāda – drīzāk būtu jāuztraucas, ja šāda pēcapstiprināšanas uzraudzība vakcīnām nenotiktu un sabiedrība informāciju par blaknēm nesaņemtu.
Tātad vakcīnas nav eksperiments un Nirnbergas kodeksam ar vakcināciju nav nekādas saistības.
