ES notikumu TOP3: Nesaprastā Polija, Ziemeļīrijas strīds un cīņa ar enerģijas cenu kāpumu

Šo nedēļu Eiropas Savienībā (ES) raksturo nesaskaņas gan savienības iekšienē, gan ar kaimiņiem. Šonedēļ ES notikumu TOP3 par Polijas centieniem būt saprastiem Eiropā, par Eiropas Komisijas piedāvājumu britiem Ziemeļīrijas strīda atrisināšanai un par piedāvājumu, kā mīkstināt enerģijas cenu kāpuma radītās sekas. 

Nesaprastā Polija 

Visu nedēļu Polijas varas iestādēm simpatizējošie mediji, kā arī paši poļu politiķi aktīvi skaidroja – vai mēģināja skaidrot – gan saviem vēlētājiem, gan pārējai pasaulei, ko tad nozīmē pagājušās ceturtdienas Konstitucionālās tiesas spriedums, kurā tiek atzīts, ka atsevišķos gadījumos ES likumi nevar būt augstāki par nacionālajiem likumiem. 

ES un liberālā opozīcija tika vainoti nespējā izprast Polijas tradicionālās, uz reliģiju balstītās vērtības, kā arī mēģinājumos mākslīgi uzkurināt diskusijas par Polijas iespējamo izstāšanos no ES.

Un, lai arī Polija jau vairākkārt ir atteikusies pildīt ES Tiesas spriedumus, šonedēļ tā daudziem par pārsteigumu prasīja šai tiesai atcelt regulējumu, kas sasaista Eiropas fondu naudas piešķiršanu ar tiesiskuma principu ievērošanu. Kā saka, kad izdevīgi, tad tiesa laba, kad neizdevīgi, tad slikta un to var ignorēt.

Ziemeļīrijas strīda atrisināšana 

Iznākums joprojām tiek gaidīts arī ES un Apvienotās Karalistes strīdā par situāciju Ziemeļīrijā. Šajā nedēļā Eiropas Komisija publiskoja plašu piedāvājumu paketi, kā, piemēram, par 80% samazināt preču pārbaudes uz Ziemeļīrijas robežas. 

ES notikumu TOP3: Nesaprastā Polija, Ziemeļīrijas strīds un cīņa ar enerģijas cenu kāpumuUģis Lībietis

Eiropas Komisija cer, ka, abām pusēm veicot pārmaiņas un izpildot mājasdarbus, līdz šim smagnējais un ne visai efektīvi strādājošais Ziemeļīrijas protokols iegūs pavisam citu jaudu un ieguvēji būs Ziemeļīrijas kopienu iedzīvotāji. Jautājums tikai, vai Londona šādu piedāvājumu pieņems, jo joprojām redzama ir trekna sarkanā līnija – Eiropas Komisija pieprasa, lai jebkādus strīdus arī turpmāk izskatītu ES Tiesa, kamēr Londona pēc “Brexit” nevēlas pakļauties tās jurisdikcijai. 

Pagaidām gan ir grūti atbildēt, kurš no svaru kausiem izrādīsies smagāks – Ziemeļīrijas iedzīvotāju intereses vai Londonas politiskās preferences.

Kā cīnīties ar enerģijas cenu kāpumu?

Iestājoties rudenim, ne vienā vien Eiropas valstī iedzīvotāju acis ir pavērušās daudz plašāk, ieraugot rēķinus par elektroenerģiju vai gāzi. Energoresursu cenas ir sasniegušas rekordaugstu līmeni, tāpēc Eiropas Komisija šajā nedēļā publiskoja savus piedāvājumus un dažādus rīkus, kā šādas energokrīzes radītās sekas mīkstināt. Piemēram, iesakot dalībvalstīm finansiāli atbalstīt neaizsargātākos iedzīvotājus, mazos uzņēmumus, kā arī rosinot nākotnē pārskatīt energoresursu iepirkumus. 

Vienlaikus Eiropas Komisija noraidījusi apgalvojumus, ka pašreizējā krīzē ir vainojams Eiropas Zaļais kurss – jā, zaļā enerģija ir dārgāka, taču krīze ir tāpēc, ka zaļo enerģiju pašlaik vēl nav iespējams nodrošināt visiem.

Taču, Zaļā kursa tempus nevajadzētu bremzēt, bet gan paātrināt. 

Paralēli dažas ES valstis jau aktīvi iestājas par kodolenerģijas kā zaļā energoresursa lobēšanu, bet Krievijas prezidents Vladimirs Putins sola palīdzēt stiprināt Eiropas energodrošību ar caur pašas Eiropas kritizētajiem gāzesvadiem piegādātu pašlaik ārkārtīgi dārgo gāzi.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt