Ekonomikas straujā atgūšanās pēc pērn pandēmijas sākuma posmā piedzīvotā iekritiena, enerģijas resursu cenu kāpiens sen neredzētos augstumos, joprojām vērojamā kavēšanās ar dažādu preču piegādēm, darbaspēka trūkums virknē nozaru ir radījis nepatīkamus pārsteigumus daudzu resursu, pakalpojumu un preču cenās.
Patēriņa cenas aug
Gada inflācija eirozonā oktobrī palielinājās līdz 4,1%, un tādējādi reģistrēts augstākais tās līmenis kopš 2008. gada jūlija jeb iepriekšējās finanšu krīzes sākuma, liecina Eiropas Savienības (ES) statistikas biroja "Eurostat" sākotnējās aplēses. Turklāt gada inflācija jeb patēriņa cenu kāpums, salīdzinot ar tādu pašu mēnesi pirms gada, eirozonā tiek reģistrēta jau desmito mēnesi pēc kārtas.
Galveno lomu šajā kāpumā tieši pēdējo mēnešu laikā spēlē enerģijas resursu cenas. Tās oktobrī, salīdzinot ar šo pašu laiku pirms gada, ir kāpušas par 23,5%, un arī pirms mēneša kāpums bija iespaidīgs – 17,6%. Tomēr nav tā, ka cenu kāpums nebūtu vērojams arī citām precēm. Pārtikas, alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu cenas eirozonā oktobrī salīdzinājumā ar šo mēnesi pirms gada palielinājušās par 2%. Pakalpojumu cenas oktobrī gada izteiksmē pieaugušas par 2,1%, bet ar enerģiju nesaistīto rūpniecības preču cenas oktobrī bijušas par 2,1% augstākas nekā pirms gada šajā laikā.
Oktobrī gada inflācija bija novērojama visā eirozonā, bet īpaši straujš cenu kāpums bijis tieši Baltijas valstīs.
Latvijā oktobrī, salīdzinot ar to pašu laiku pirms gada, patēriņa cenas ir cēlušās par 6%. Pēdējo reizi kāpums virs 6% Latvijā tika fiksēts pirms 12 gadiem – 2009. gada aprīlī, kad inflācijas rādītāji palēnām kāpa lejup pēc “treknajos gados” sasniegtajiem augstumiem, kad patēriņa ballītei punktu pielika finanšu krīze. Šogad patēriņa cenu izmaiņas virs 2% līmeņa pakāpās maijā, bet jau no augusta ir vērojams salīdzinoši augts pieauguma temps katru mēnesi.
Bez lieliem pārsteigumiem Latvijā patēriņa cenu līmeni arvien vairāk sāk ietekmēt augošās energoresursu cenas, jo ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem vidējais cenu līmenis oktobrī palielinājās par 11,8 %. Tostarp būtiskākais cenu pieaugums bija siltumenerģijai, elektroenerģijai un dabasgāzei. Tāpat transporta sektorā cenas ir cēlušas augstākās izmaksas par degvielu. Vienlaikus kāpums vērojams arī pārtikas cenās.
Visai līdzīga aina ir arī Latvijas kaimiņvalstīs. Igaunijā oktobrī patēriņa cenas pakāpās par 7%, bet Lietuvā – par 8,2%, liecina abu valstu statistikas pārvalžu aplēses. Iemesli ir tieši tādi paši kā Latvijā.
Drīzumā kritumu var negaidīt
Galvenā lieta, kas pašlaik pielej eļļu inflācijas kāpumam, ir enerģijas resursi, jo
Eiropā pašlaik tiek piedzīvots nepieredzēts visu energoresursu cenu kāpums.
Ir pieaugušas gāzes un ogļu cenas. Papildus tam šogad nav bijis labs gads arī atjaunojamajiem energoresursiem un mazāk enerģijas, nekā ierasts, iegūts arī vēja parkos un hidroenerģijas izstrādē. Tas viss kopā uz augšu spiež elektrības cenas un apkures izmaksas. Papildus tam biržās cenas aug arī naftai un naftas produktiem.
Lai arī oktobrī biržās redzams energoresursu cenu uguņošanas atslābums, šajā apkures sezonā ar augstiem cenu līmeņiem, visdrīzāk, būs vien jāsadzīvo. “Tuvāko mēnešu prognozes neuzrāda iepriecinošu ainu jeb apstākļus, kas ļautu cerēt uz energoresursu cenu kritumu,” intervijā ziņu aģentūrai LETA atzina "Latvenergo" valdes loceklis Guntars Baļčūns, piebilstot, ka dramatiskākā situācija ir tieši dabasgāzes tirgū.
“Eiropā dabasgāzes krātuvju aizpildījums ir vēsturiski zemākajā līmenī. Tas nozīmē, ka bargākas ziemas gadījumā, kad gāzes patēriņš ir lielāks, Eiropai var rezultēties ar dabasgāzes deficītu. Tādēļ Eiropa ir diezgan nepateicīgā situācijā un tai ir jācer, ka šogad nebūs bargas ziemas, kas Eiropai ļautu izvairīties no vēl augstākām gāzes cenām. Latvijā situācija ir daudz labāka – Inčukalnā gāze ir iesūknēta pietiekamā apjomā,” sacīja Baļčūns.
Arī degvielas cenām tuvākajā laikā kritumu, visticamāk, varam negaidīt. “Par ziemu prognozes izteikt ir ļoti grūti, jo mēs jau redzam, ka cenas ietekmē OPEC un pārējo valstu vienošanās par naftas ieguvi, kas pēc tam atsaucas naftas produktu cenās,” intervijā aģentūrai LETA atzina SIA "Neste Latvija" valdes priekšsēdētājs Armands Beiziķis, vienlaikus piebilstot, ka pagaidām nav redzams arī nekāds kritums,
tādēļ cerēt uz zemākām degvielas ceām tuvākajā laikā nevajadzētu.
Turklāt bez tā, ka elektrība, apkure un degviela ir pietiekami nozīmīgas izdevumu pozīcijas mūsu ikdienas tēriņos pašas par sevi, tās veido arī daļu no izmaksām teju ikvienas preces ražošanā vai pakalpojumu sniegšanā. Tādēļ ir sagaidāms, ka to dēļ mazākā apjomā, bet tomēr palielināsies arī citu preču un pakalpojumu cenas.
Vienlaikus nekur nav pazuduši arī citi faktori, kuri ietekmē inflāciju un pamatā ir saistīti ar ekonomikas atgūšanos pēc pērn pandēmijas dēļ piedzīvotā krituma, kā arī pandēmijas ietekmētajām preču piegādēm. Joprojām daudz augstākas nekā pirmspandēmijas laikā ir būvniecības un dažādu būvmateriālu cenas, bet pusvadītāju deficīta ietekme joprojām atspoguļojas daudzu elektroiekārtu cenās. Arī citās nozarēs atgūšanās pēc pandēmijas laika “iekritieniem” ir audzējusi pieprasījumu, kam ne vienmēr līdzi tiek ražotāju un pakalpojumu sniedzēju piedāvājums.
