Skaitļi un fakti: Inflācija – arvien aktuālāks jautājums Eiropas iedzīvotājiem

Eiropā par arvien aktuālāku jautājumu kļūst inflācijas kāpums. Gada inflācija eirozonā oktobrī palielinājās līdz 4,1%, kas ir augstākais līmenis kopš 2008. gada jūlija jeb iepriekšējās finanšu krīzes sākuma. Arī Latvijā oktobrī reģistrētais patēriņa cenu kāpums par 6% ir augstākais pēdējo 12 gadu laikā. Eirozonas monetārās politikas veidotāji pagaidām ietur nogaidošu pozīciju un satrauktos prātus mierina, ka pašlaik vērojamais cenu lēciens ir pārejoša parādība un jau nākamgad patēriņa cenas samazināsies. Tomēr pētījumi par Eiropas iedzīvotāju noskaņojumu liecina, ka eiropieši nebūt nav optimistiski, un inflācija ir viena no lietām, par kuru iedzīvotāju vidū valda drūmas prognozes.

Skaitļi un fakti: Inflācija – arvien aktuālāks jautājums Eiropas iedzīvotāju vidū
00:00 / 00:00
Lejuplādēt

 

Eiropieši gaida tālāku cenu celšanos

Jaunākais Eiropas Komisijas biznesa un patērētāju noskaņojuma pētījums, kurš tika publiskots oktobra beigās, liecina, ka to eiropiešu skaits, kuri nākamo 12 mēnešu laikā sagaida cenu celšanos, strauji aug. Ja vēl pagājušā gada beigās vidējais īpatsvars eiropiešu, kuri rēķinājās ar cenu celšanos bija 15%, tad tagad tas ir sasniedzis 40%.

Turklāt pesimistiskais noskaņojums ir audzis praktiski visās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs.

No Baltijas valstīm vispesimistiskākie ir lietuvieši. Oktobrī Lietuvas patērētāju vidējais īpatsvars, kurš rēķinās ar cenu kāpumu nākamā gada laikā, sasniedza 56,2%. Turklāt pesimisma ziņā mūsu dienvidu kaimiņi ir otrajā vietā ES, jo viņus ar 62% apsteidz tikai Slovēnijas patērētāji. Igaunijā ar cenu kāpumu nākamā gada laikā rēķinās 49,9%, bet Latvijā – 42% patērētāju.

Visai loģiski šādos apstākļos ir arī tas, ka apņēmības veikt lielākus pirkumus Eiropas iedzīvotājiem joprojām nav. To gan nevarētu skaidrot tikai ar augošajām patēriņa cenām, jo pesimisms attiecībā uz lielākiem pirkumiem Eiropas patērētāju vidū dominē jau kopš pandēmijas sākuma. Oktobrī to Eiropas Savienības patērētāju īpatsvars, kuri nākamo 12 mēnešu laika neplāno veikt lielākus pirkumus, pārsniedza optimistiskāk noskaņotu līdzpilsoņu skaitu par vairāk nekā 10%.

Arī tirdzniecības uzņēmumu noskaņojuma pētījums liecina, ka gandrīz 40% tirgotāju paredz cenu celšanos. Tostarp Latvijā 38% aptaujāto tirgotāju ir pauduši, ka pārdošanas cenas varētu augt.

Baltieši paredz īpaši sāpīgu sitienu pa maciņu

Visai līdzīgu ainu rāda arī pēdējā ES veiktā Eirobarometra socioloģiskā aptauja. Tieši cenu kāpums un dzīves dārdzības pieaugums, salīdzinot ar iepriekšējo aptauju, ir sācis vairāk uztraukt eiropiešus.

To kā vienu no galvenajiem izaicinājumiem savā valstī minējuši 23% ES iedzīvotāju. Kaut arī pirmajā vietā ar 28% joprojām ir veselības jautājumi un otrajā ar 26% ir ekonomiskā situācija, to nozīme eiropiešu skatījumā pamazām mazinās, bet inflācijas jautājumu kā svarīgu savai valstij ir nosaukuši par 7% vairāk eiropiešu nekā iepriekš veiktajā aptaujā.

Tostarp Latvijā tas pat ir nonācis pirmajā vietā, jo 36% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka cenu kāpums un dzīves dārdzības pieaugums pašlaik ir galvenais izaicinājums valstī. Turklāt šādi domājošo Latvijas iedzīvotāju īpatsvars kopš iepriekšējās aptaujas ir palielinājies par 20%.

Tiesa, vēl satrauktāki par cenu celšanos ir lietuvieši un igauņi.

Lietuvā 53% un Igaunijā 50% aptaujāto ir minējuši, ka inflācija pašlaik ir izaicinošākā problēma viņu valstī.

 

Turklāt, ja baltieši cenu celšanos pašlaik uzskata par galveno izaicinājumu valstiskā līmenī, tad konkrēti saviem maciņiem viņi inflāciju uzskata par vēl lielāku draudu. 50% Latvijas, 61% Lietuvas un 54% Igaunijas iedzīvotāju Eirobarometra aptaujā atzinuši, ka cenu celšanās un dzīves sadārdzināšanās ir viens no galvenajiem jautājumiem, ar kuriem viņi saskaras personīgi.

ES kopumā tā domā 35% aptaujāto. Turklāt ir redzams, ka cenu celšanās kopumā sāpīgāk tiek vērtēta tā saucamajās jaunajās ES dalībvalstīs, kas norāda arī uz atšķirībām iedzīvotāju materiālajā nodrošinātībā.

Tāpat kā Baltijā, vismaz 50% cenu celšanos kā vienu no galvenajiem izaicinājumiem ir minējuši Čehijas, Slovākijas un Ungārijas iedzīvotāji. Daudz neatpaliek arī Bulgārijas un Polijas iedzīvotāji. Savukārt vismierīgākie par inflāciju ir zviedri, somi un dāņi. Vien 9% Zviedrijas, 16% Somijas un 18% Dānijas iedzīvotāju ir minējuši, ka viņus personīgā līmenī satrauc cenu celšanās.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt